Laukos govju kļūst mazāk

2010. gada 30. septembris 14:00

2056

Vienīgais ģimenes ienākums - nauda par pārstrādei nodoto pienu
Beļavas pagasta iedzīvotāju Brigitu Lāci, kura savā piemājas saimniecībā šobrīd gādā par pieciem liellopiem, uztrauc fakts, ka laukos katru gadu samazinās slaucamo govju skaits un skaitliski liels ganāmpulks jau kļūst par retumu.

Baidās palikt vienīgā

"Man ir trīs slaucamas govis un divi jaunlopi. Daudzi man pazīstamie pagasta piemājas saimniecību saimnieki no govju turēšanas jau ir atteikušies, uzskatot, ka izdevīgāk pienu pirkt veikalā. Arī tie, kam govis vēl ir, ne visi pienu nodod pārstrādei, jo tas neatbilst pārstrādātāju izvirzītajām prasībām. Esmu nobažījusies, kas notiks tad, ja pagasta centrā palikšu vienīgā, kas nodod pienu pārstrādei. Ja šobrīd akciju sabiedrība "Smiltenes piens" ik pārdienas atbrauc pēc piena, kas notiks tad. Viņiem taču nebūs izdevīgi pie manis vienas braukt. Savulaik pati pie viņiem aizbraucu un lūdzu, lai pieņem pienu. Atbrauca pārstāvji no pienotavas, visu apskatīja un piekrita pieņemt pienu," stāsta Brigita. Jau šobrīd viņai tuvējie govju īpašnieki pienu pārdodot kaimiņiem.

"Cik tad cilvēki daudz ņem to pienu? Kādu litru un viss. Man ir piena kvotas, tāpēc tās jāpilda. Varētu atteikties no govju turēšanas, bet ieņēmumi par pienu ir vienīgais ienākums ģimenē, jo abi ar vīru esam bez darba. Ja saimniecībā ir govis, tad par brīvdienām jāaizmirst, jo govis noteiktā laikā ir jāslauc. Godīgi sakot, paēduši esam no tā, ko izaudzējam saimniecībā, bet ar ēšanu vien nepietiek. Vajadzīga arī nauda," saka Brigita.

Savulaik viņa gādājusi par piecām slaucamām govīm un dekādē saņēmusi 300 latu piena naudas, bet tagad dekādē viena govs ienes 40 latus. "11 santīmi par piena litru ir karaliska cena salīdzinājumā ar to, kāda tā bija vienubrīd. Pārdienās uz Smiltenes pienotavu Brigita nosūta aptuveni 60 litrus piena, kas atbilst augstākajam novērtējumam.

Trīs dažādas dāmas

Brigita ir starp tām saimniecēm, kas var lepoties ar "Latvijas zilās" šķirnes govi Salnu. Pirmā šīs šķirnes govs - Salnas māte - saimniecībā iegādāta pirms četriem gadiem, sekojot modei, bet to objektīvu iemeslu dēļ nācies likvidēt. Kūtī mitinās Salnas meita Sarma, kas kā pelēka oglīte atskrējusi martā. Saimniece to audzēs par jaunu piena devēju. "Zilās govis salīdzinājumā ar citu šķirņu pārstāvēm ir mierīgas un godīgas. Pienu dod atkarībā no tā, kā baro," secina Brigita.

Aplokā kopā ar zilo govi draudzīgi sadzīvo arī "Latvijas brūnās" šķirnes pārstāve Sala un "Šarolē" šķirnes dāma Bārbele. Saimniece govis slauc divas reizes dienā gan ar rokām, gan ar slaucamo aparātu. Cītīgi tiek gādāta arī lopbarība. Ēdienkartē ir gan sausais siens, ko saimnieki presē, jo ir iegādāta siena prese, kartupeļi un lopbarības bietes, gan zaļā masa. Ziemai kopumā sagatavoti 65 ruloni.

"Šobrīd lopiem izēdinu mazos kartupeļus, jo kartupeļu raža šoruden ir laba. Tiklīdz sākšu vilkt bietes, kartupeļus nomainīs biešu lapas," stāsta Brigita. Viņa, būdama lauku cilvēks, paļaujas tikai uz saviem spēkiem, jo uzskata, ka vismaz tuvākajā laikā Latvijas lauksaimniecībā nekas īpaši nemainīsies.

"Šī valdība man visu ir atņēmusi. Darba nav. Pensijas nav. Tai skrienu pakaļ. Ticība visiem solījumiem ir zudusi," saka Brigita.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laukos govju kļūst mazāk

Kategorijas