Vēlaties tēju “Miera vējos”?

2017. gada 25. jūlijs 00:00

2247

Pirms kāda laika “Dzirkstelē” stāstījām par lizumnietes Ineses Dambes gatavotajiem ķirbju čipšiem un rabarberu sukādēm, bet šoreiz devāmies uz “Strautiņiem”, lai lūkotu, kādi ārstniecības augi aug Ineses dārzā, jo viņa gatavo ārstniecības augu tējas. Arī ģimenē par galveno dzērienu tiek uzskatīta tēja, kas spēj dot mundrumu pat vēl labāk, nekā tik daudzu iecienītā kafija.

Visa sākums - piparmētras
Ja sākumā Inese devusies tikai uz tuvējām pļavām un mežiem, lai lasītu tējas zāles, tad tagad tām ir atvēlēta vieta “Strautiņu” dārzā, kur augi stiepjas taisnās vagās. Protams, nav iespējams iztikt arī bez pļavu pārstaigāšanas, jo ne visi savvaļas augi labprāt grib iesakņoties dārzā. Vieniem patīk mālaina, otriem – smilts, trešiem – pat ļoti mitra augsne. Tējas zāļu lasīšanas sezona Inesei sākas jau agri pavasarī, kad viņa dodas uz tuvējo mežu vākt priežu pumpurus un tīrumos sāk ziedēt māllēpenes. Šobrīd krāšņi zied ugunspuķes. To tējas maisiņam, tāpat kā sarkanajam āboliņam vajadzētu būt katras sievietes mājās. Nupat Inese lasījusi arī vīgriezes, kas šogad zied īpaši krāšņi.
“Tējas augu audzēšanai trīs gadu laikā esmu pievērsusies ļoti pakāpeniski. Visa sākums laikam ir piparmētras, kuras nedaudz iestādīju dārzā. Tās savairojās tik strauji, ka nezināju, kur likt. Bija cilvēki, kuri teica, ka man kā skolotājai vasarā ir garš atvaļinājums, tāpēc varētu audzēt vēl kaut ko. Piparmētrām ir dažādas šķirnes, bet man ir tikai parastā un stiprā šokolādes piparmētra. Tās es nekolekcionēju, jo cilvēki ir iecienījuši šo – pašu visparastāko piparmētru,” stāsta Inese. Piparmētras viņa jau reizi ir nogriezusi, bet tās atkal steidzīgi stiepjas garumā, lai augusta beigās varētu dot otru ražu. Arī kumelītes jau gatavojas otrajai ražai. Augus Inese nogriež aptuveni desmit centimetru garumā, lai kopā ar lapām būtu arī neliels kātiņš. To vākšana notiek tad, kad ir nožuvusi rasa Šobrīd dārzā skaisti zied raudene un izops, kā arī divšķautņu asinszāle, bet rudzpuķes, ko Inese vagā sēj no pašas vāktām sēklām, un pūķgalves jau noziedējušas.

Tēju sastāvs ir dažāds
Visus augus Inese vispirms smalki sagriež, izklāj šķūņaugšā, kur ir laba gaisa ventilācija, un žāvē. Ja vēlas saglabāt augu ziedu krāsu, tad tos žāvē elektriskajā žāvētavā. Sausos augus uzglabā papīra maisos vai kartona kastēs, līdz tie tiek saiņoti nelielos tējas maisiņos un vesti uz tirdzniecības vietām. “Strautiņos” iegūtās ārstniecības augu tējas var iegādāties, piemēram, Gulbenē Lejas aptiekā, kur par farmaceiti strādā Ineses meita Linda, kura atbalsta mammas aizraušanos. Tējas iecienījuši arī Valmiermuižas puses ļaudis un Lizuma vidusskolas ļaudis. Inese pārliecinājusies, ka tēju cienītāji vislabprātāk izvēlas jauktas tējas, kuru sastāvā ir dažādi augi.
“Savām tējām dodu interesantus nosaukumus, jo arī tiem jābūt pircējus piesaistošiem. Piemēram, man ir tēja, kas saucas “Miera vējos”. Tā ir nomierinošā tēja, kuras sastāvā ir apiņi, piparmētras, pūķgalve un vēl citi ārstniecības augi, kas netiek kultivēti dārzā. Tējā ir jābūt vismaz piecu augu sajaukumam, lai tā būtu efektīga. Bieži vien, aizbraucot uz tirgu, cilvēki nāk klāt un jautā, vai varu viņiem piedāvāt “Miera vējos”. Tējai, kas palīdz tikt galā ar klepu, esmu devusi nosaukumu “Apčī”. Šīs tējas sastāvā ir kliņģerīte, priežu pumpuri, ķērpji un vēl pāris augu. Šī tēja tiešām palīdz. Man pašai ļoti garšo piparmētru tēja, arī pūķgalves tēja ar savu savdabīgo garšu,” stāsta Inese. “Strautiņu” tējas paciņas rotā puķīte, katra no tām rūpīgi aizsieta ar pieskaņotu lentu. Saimniece uzskata, ka dārzā vajadzētu būt arī tādiem ārstniecības augiem, kam vērtīgākā ir tieši sakne, piemēram, baldriāniem, kam patīk augt mitrās vietā. “Ja tiek ievāktas arī saknes, tad jārēķinās, ka būs ārkārtīgi daudz darba, jo tās ir pamatīgi jāiztīra, labi jāizkaltē, jāsasmalcina,” teiktais ir apliecinājums tam, ka šos augus Inese nevāc. Tā vietā viņa labprātāk vāc, piemēram, tīruma kosu, nātres, pieneņu un bērzu lapas, kas ir organismu attīrošie augi, tāpēc arī tēja saucas “Attīrošā”. Inese piedāvā arī, kā pati bilst, vakara tējas “Ģimenes tēja”, kuras sastāvā ir piparmētras, kumelītes, mazliet izops vai mārsils, un “Draugu tēja”. Ir padomāts arī par jaunajām māmiņām. Lai bērniņam pietiktu piena, Inese iesaka dzert tēju, kuras sastāvā ir anīss, fenhelis un melise. Dažādais tēju sastāvs nav tikai vienkārša augu maisījuma veidojums, bet gan iepriekš gūto zināšanu pielietojums, jo Ineses grāmatplauktā ir rasta vieta literatūrai par ārstniecības augiem. “Cilvēki jau vienmēr gaida kaut ko jaunu, tāpēc tagad mēģinu ieaudzēt anīsu un fenheli. Dārzā mēģināju ieaudzēt arī gaiļbiksītes. Ieaugušas ir, bet nevairojas. Nākamajā pavasarī ceru izveidot arī kultivēto raskrēsliņu vagu. Pagaidām tos tikai ieaudzēju. Paplašināšu arī asinszāles stādījumu,” ar plāniem dalās Inese. Ārstniecības augus viņa audzē tikai tādā apjomā, lai varētu tos visus izlietot. Ilgstoši tējas augi netiek glabāti, jo tad tējām nav vēlamā efekta.

Ieklausās padomos
“Mums pašiem patīk dzīvot “Strautiņos”, jo visu esam iekopuši uz izveidojuši paši savām rokām. Savulaik Lizumā bija kursi, ko vadīja ainavu dārzniece Aija Kaškure. Viņas iedvesmota, sāku te visu veidot. Tā nu viss, gadiem ejot, ir tapis. Veidoju bērzu birztalu, kur mēģinu ieaudzēt sēnes. No jauna esmu iestādījusi rododendrus,” Inese izrāda mājas apkārtni. Iestādītos augus un dekoratīvos krūmus saimniece vairākkārt nepārstāda, bet cenšas īsto vietu tam rast uzreiz. Atgriežoties pie tējām, Inese iesaka dzert tējas no tiem augiem, kas aug Latvijas pļavās. “Mēs taču arī paši vislabāk jūtamies savās mājās un starp tiem augiem, kas ir mums apkārt. Arī skolā savām kolēģēm varu ieteikt, kādu tēju iedzert, lai būtu laba veselība,” piebilst Inese.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlaties tēju “Miera vējos”?

Kategorijas