Deju festivāls Alūksnē pulcēs dalībniekus no Somijas, Polijas, Horvātijas, Grieķijas, Rumānijas un Latvijas
2017. gada 1. augusts 11:58

Alūksnes
pilsētas svētku laikā, no 4. līdz 6. augustam, Alūksnē notiks
2. Starptautiskais deju festivāls “Alūksnes vasara”, kurā
piedalīsies septiņi kolektīvi no sešām valstīm.
Festivāla
dalībnieki ir deju kolektīvi, kuri savus priekšnesumus veido kopā
ar folkloras kopām vai kapelām, tātad, dzīvu mūzikas
atskaņojumu.
Latviju
pārstāvēs Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums” kopā
ar Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis”, deju kopa un kapela
“Dziga” no Rēzeknes, savukārt ārvalstu dalībnieku pulkā būs
kolektīvi no Somijas, Polijas, Horvātijas, Rumānijas un Grieķijas.
Festivāla
dalībnieki Alūksnē ieradīsies jau ceturtdienā. Pirmie kolektīvu
koncerti būs piektdien, 4. augustā, un tie notiks pulksten 19.00
Jaunlaicenes un Alsviķu brīvdabas estrādēs.
Sestdien,
5. augustā, pulksten 11.00 Alūksnē festivāla dalībnieki dosies
krāšņā gājienā pa pilsētas ielām. Gājiens sāksies pie
administratīvās ēkas Dārza ielā 11, dosies pa Tirgotāju, Lielā
Ezera, Brūža ielu līdz Alūksnes Kultūras centram un pēc tam uz
Alūksnes Jauno pili. Gājiena laikā būs divas pieturas – viena
skvērā Lielā Ezera ielā, otra pie Alūksnes Kultūras centra, kur
katrs kolektīvs sevi parādīs ar mazu priekšnesumu. Savukārt no
pulksten 12.00 līdz pat aptuveni 15.30 kolektīvi rādīs savas deju
programmas pie Alūksnes Jaunās pils.
Sestdienas
vakarā pulksten 20.00 festivāla noslēguma koncerts Pilssalā tiek
veidots kopā ar grupu “Auļi”, uguns šovu no Daugavpils un
Alūksnes loku šāvēju klubu “Ziemeļnieks”. Ieeja uz festivāla
lielkoncertu ir bez maksas.
Festivālu
finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
FESTIVĀLA PROGRAMMA
Piektdiena, 4. augusts
19.00 Festivāla IESKAŅU KONCERTI Jaunlaicenes un Alsviķu estrādēs
Sestdiena, 5. augusts
11.00 Kolektīvu atraktīvs GĀJIENS Alūksnes pilsētas ielās
12.00 - 16.00 IELU KONCERTI Alūksnes pilsētas svētkos
20.00 Festivāla LIELKONCERTS Alūksnes Pilssalas estrādē
FESTIVĀLA DALĪBNIEKI
Tautas ansamblis “Craisorul”, Rumānija
Ansamblis
dibināts 1995. gadā. Ansamblis piedalījies vairākos festivālos
kā Rumānijā, tā arī ārpus tās robežām, kur vairākkārt
ieguvis balvas un augstu novērtējumu. Savā programmā ansamblis
atskaņo tautas mūziku un izdejo tautas dejas no dažādiem
Rumānijas reģioniem. Ansamblī darbojas gan bērni, gan pieaugušie,
vokālisti un mūziķi, profesionāļi un amatieri. Visus ansambļa
priekšnesumus pavada dzīvā mūzika. Ansambļa tautas tērpi un
instrumenti ir nozīmīga daļa no Rumānijas kultūrvēsturiskā
mantojuma.
Tautas mākslas kolektīvs “Dimos pileas chortiati”, Grieķija
Kultūras centrs “DIMOS PILEAS CHORTIATI” dibināts 1984. gadā. Tajā darbojas teātra trupa, koris, kurš pamatā izpilda grieķu tautasdziesmas, kā arī deju kolektīvs, kas specializējies dažādu Grieķijas reģionu tautiskajās dejās. Kolektīva programmu veido tautas dziesmas un dejas no dažādiem Grieķijas reģioniem, kas izpildītas atšķirīgos, reģioniem raksturīgos tautas tērpos. Kolektīvs uzstājies vairākos festivālos Itālijā, Francijā, Polijā, Spānijā, Portugālē, Igaunijā, Ungārijā, Serbijā, Turcijā un Čehijā. Vadītāja – Maria Siva.
Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs” deju kopa un kapela “Dziga”, Latvija
Deju
kopai un kapelai “Dziga” ir plaša koncertdarbības pieredze gan
Latvijas mēroga pasākumos, gan ārzemju festivālos; pilsētas
prezentācijās un sadraudzības pasākumos ārpus Latvijas robežām.
Deju kopas repertuāra dejas, ko veidojis vadītājs I. Dreļs, ir
ieguvušas balvas un godalgotas vietas daudzos Latvijas Jaunrades
deju konkursos, tās ir iekļautas Vislatvijas Dziesmu un Deju svētku
repertuārā. Vadītāji un dibinātāji Inga un Ilmārs Dreļi,
koncertmeistare Dace Visocka.
Dejotprieku
kopš dibināšanas palīdz uzturēt kapela “Dziga” ar
profesionālu septiņu mūziķu sastāvu, kurā katrs no mūziķiem
spēlē vismaz trīs tautas mūzikas instrumentus, piemēram, kokli,
cītaru, bungas, blokflautu, akordeonu, vijoli, sitamos instrumentus
u.c. Līdz 2010. gadam kapelu vadīja Gunārs Igaunis, šobrīd
- Dace Visocka.
Dziesmu un deju grupa “Hižniaci”, Polija
Dziesmu un deju grupa “Hižniaci” ir 1973. gadā dibināts Hižnas pašvaldības kultūras centra kolektīvs. Kolektīva repertuāru sastāda poļu nacionālās un Žešovas reģionam raksturīgās tautas dziesmas un dejas. Reģionam raksturīga ļoti bagāta, dinamiska un krāsaina folklora. “Hižniaci” piedalījušies daudzos vietēja mēroga un starptautiskos festivālos Polijā, Itālijā, Portugālē, Ungārijā, Ukrainā, Maķedonijā un Albānijā. Vairāku gadu garumā kolektīvs saņēmis dažādas balvas, pagodinājumus un atzinības rakstus. Kolektīva vadītāji: Ewa Furman, Antoni Ossoliński.
Alūksnes Kultūras centra precēto pāru deju kopa „Jukums”, Latvija
Kolektīvs
izveidots 1992. gadā. Tā vadītājs Agris Veismanis katrā
iestudējumā prot atrast to īpašo “odziņu”, kas katru
priekšnesumu padara saistošu un interesantu. Repertuārā ir
latviešu tradicionālās tautasdejas un to apdares, bet vislielāko
prieku sagādā oriģināluzvedumi, kas radīti tieši viņiem un ir
balstīti uz Alūksnes puses folkloru, radoši un spilgti atspoguļo
pierobežas dzīvi, raksturu un tradīcijas. Uzstājušies Anglijā,
Francijā, Beļģijā, Ukrainā, Grieķijā, Ungārijā, Zviedrijā,
Norvēģijā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.
Tautas deju ansamblis “Motora”, Somija
“Motora”
ir jauniešu asociācija un somu tautas deju ansamblis, kurš slavens
ar savām dzīvīgajiem un atraktīvajiem koncertiem. Kolektīvs
popularizē Ziemeļkarēlijas reģionam raksturīgās tautas dejas un
izveidots 1968. gadā. “Motora” uzstājušies lielākajos
festivālos Somijā, kā arī ieguvuši dažādus apbalvojumus
vietēja un starptautiska mēroga konkursos. Kolektīva pastāvēšanas
laikā tas uzstājies Ungārijā, ASV, Dānijā, Zviedrijā,
Krievijā, Vācijā, Rumānijā, Itālijā, Čehijā, Francijā,
Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā, Igaunijā un daudz kur citur.
Kolektīva vadītāja – Mari Lehikoinen.
Jaunlaicenes tautas nama folkloras kopa “Putnis”, Latvija
Folkloras
kopa “Putnis” savu darbību uzsāka 1999. gadā, par
pamatdarbības uzdevumu ņemot vietējās nemateriālās kultūras
mantojuma izzināšanu, apgūšanu un popularizēšanu sabiedrībā
caur dziesmu, stāstījumiem un rotaļām. Kopā darbojas 13 dažādu
vecumu, dzimumu un dažādu profesiju pārstāvji. Kopas vadītāja
Inga Ārste. Kopš 2003. gada folkloras kopa ir bijusi Starptautiskā
festivāla “Baltica” dalībniece. Koncertējusi visos Alūksnes
novada pagastos, ārpus novada robežām, popularizējot latviskās
dzīvesziņas tradīcijas. Kopā ar deju kopu “Jandāls”
viesojusies Francijā. Bieži koncertē kaimiņvalstī Igaunijā.
Pēdējo gadu laikā, ievērojot sentēvu tradīcijas, kāzās veic
mičošanas rituālus.
Kultūras klubs “Tomislav”, Horvātija
“Tomislav”
kolektīvs par savu mērķi uzstādījuši saglabāt kultūrvēsturisko
mantojumu – tautas tērpus, tradicionālās dejas un tautas
dziesmas. Kolektīvs pievērš uzmanību arī tādu tradicionālo
tautas mūzikas instrumentu kā “tambura” (Balkānu mandolīna)
spēlēšanas prasmes saglabāšanai. “Tomislav” biedri lepojas
ar greznajiem tērpiem – “nosnjām”. Kolektīvs dibināts 1920.
gadā un tam šobrīd ir aptuveni 100 biedru vecumā no 7 līdz 77
gadiem. Kolektīva vadītāja – Mirjana Benko.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"