Lielākais un smagākais Eiropā

Sumbrs jeb Eiropas bizons ir lielākais un smagākais Eiropas sauszemes dzīvnieks: var būt gandrīz divus metrus augsts, trīs metrus garš un tonnu smags.
Lietuvā, Panevēžas apriņķī netālu no Ramigalas, Krekenavas reģionālajā parkā ir izveidots Pašiles sumbru dārzs. Pašiles sumbru dārzā mīt 22 dažāda vecuma dzīvnieki, starp kuriem ir 11 buļļi un 4 teliņi. Vecākais bullis ir 16 gadus vecs.
Apmeklētāji no skatu platformām var vērot, kā tālumā atpūšas sumbru bars. Kad vietējais darbinieks saber barotavās kombinēto barību, sumbri lēnām dodas uz mūsu pusi un varam tos aplūkot jau pavisam tuvu. Gids stāsta, ka lauksaimniecības attīstība un kari iznīcināja šos dzīvniekus līdz katastrofālam minimumam. Lielākā daļa sumbru tika iznīcināta 17.gadsimtā, kad Lietuvā notika lielas cīņas. Tolaik lika nogalināt meža zvērus, lai barotu karavīrus. Starp medījamajiem zvēriem bija arī sumbri. 1854.gadā Lietuvā tika nogalināts pēdējais savvaļā dzīvojošais sumbrs, bet 1919.gadā Belovežas gāršā Polijas daļā tika nogalināta sumbru govs, tā ka šie dzīvnieki tika izsvītroti no savvaļā dzīvojošo dzīvnieku saraksta. Otrā pasaules kara laikā sumbri tika iznīcināti arī Padomju Savienības teritorijā.
Tad Vācijas zooloģisko dārzu direktori sākuši skaitīt sumbrus, kas vēl bija palikuši Eiropas zooloģiskajos dārzos, privātīpašumos, parkos, un kopā saskaitījuši apmēram 50 dzīvniekus. Tika nolemts veidot sumbru audzētavas. Lietuvā šim nolūkam izraudzīts Pašiles mežs. Gids stāsta, ka 1960.gadā šeit medījuši lieli Lietuvas cilvēki, priekšnieki, un no Maskavas nācis priekšlikums, ka jāveido audzētava. 1969.gadā no Krievijas atveda pirmo sumbru pāri. Pēc gada vēl atveda piecus sumbrus. 1971.gadā Lietuvā piedzima pirmais sumbru mazulis. Tad bija doma atstāt sumbrus savvaļā, lai tos varētu brīvi medīt kā meža cūkas, briežus, un 1973.gadā piecus sumbrus izlaida mežā. Netālu no audzētavas uzbūvēja barotavu, un ilgu laiku sumbri dzīvoja pie sētas, tomēr brīvības alkas izrādījušās stiprākas un zvēri aizklīduši projām. Tagad Lietuvā apmēram 160 sumbri dzīvo savvaļā, lielākoties Lietuvas vidienē pie Ķēdaiņiem. Padomju laikos bija uzdevums izmitināt sumbrus arī citās Lietuvas vietās, bet neizdevās – sumbri dzīvo tikai pie Ķēdaiņiem, jo tur ir attīstīta lauksaimniecība. Gids saka, ka agrāk tika dotas licences savvaļas sumbru medībām un arī audzēja, lai vēlāk laistu brīvībā, bet pēc tam medītu. Taču tagad ir konflikts, jo privātsaimniecībās sumbri izbradā un noēd sējumus. Sumbrs diennaktī apēd 40 kilogramus barības. Tagad sumbrus vairs savvaļā nelaiž un sumbru audzētava kļuvusi par tūrisma objektu. Ziemā sumbrus piebaro ar sienu, viņiem patīk koku miza, kurā ir daudz mikroelementu. Tāpat tie ēd zāli, papardes, sūnas koku dzinumus, sēnes. Sumbriem ir maz pēcnācēju, jo sumbru govs kļūst pieaugusi tikai ceturtajā dzīves gadā un viņai dzimst tikai viens mazulis katru otro gadu. Mēs aplūkojam divas sumbru ģimenes, kas dzīvo atsevišķos nožogojumos. Vienā no tiem vecākajam sumbram ir 14 gadi. Sumbri dzīvo līdz 25 gadiem, taču gadās arī vecāki eksemplāri.
Sumbri dzīvo arī Latvijā, taču nav tik viegli aplūkojami. Viens milzu eksemplārs gandrīz 20 gadus bija apskatāms Līgatnes dabas takās, līdz devies citos medību laukos. Nu tur sumbra nav vairāk kā septiņus gadus. Šobrīd Līgatnē apskatāmi tikai Latvijas mežos sastopamie savvaļas dzīvnieki un sumbru diemžēl tur vairs nebūs. 2004.gadā Papes dabas parkā tika izlaisti pieci sumbri, bet 2008.gadā tie izlauzušies no parka teritorijas, un nu apmēram desmit (precīzs skaits neesot zināms) sumbri mīt savvaļā. Taču tos nav tik viegli ieraudzīt, tāpēc jādodas ekspedīcijā. Sumbri ir nakts dzīvnieki un lielākoties pārvietojas krēslā no rīta un vēlu vakarā, tāpēc dienā tos ir grūti ieraudzīt. Ja nu gadās pamanīt sumbru, tad jādara tā, lai dzīvnieks jūs pamanītu, piemēram, skaļi jārunā. Lai gan sumbri nav bīstami, tomēr iesaka netuvoties dzīvniekam tuvāk par 30 metriem. Interesanti, ka sumbram redze ir vājāka par ožu, tāpēc jācenšas pārvietoties tā, lai vējš pūš dzīvnieka virzienā. Pasaulē dzīvo tikai aptuveni 3200 sumbru, un tie ir ierakstīti Starptautiskās dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības (IUCN) reto un apdraudēto sugu sarakstā – Sarkanajā grāmatā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"