Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriekam: Īsa pamācība ausu mīlēšanā

2010. gada 28. septembris 11:51

2561
Dzīvespriekam: Īsa pamācība ausu mīlēšanā

Ūdens procedūras un peldes ir svarīgs norūdīšanās rituāls. Pat hronisku iesnu un ausu problēmu nomocīti bērni, cītīgi peldoties, var stiprināt savu veselību. Aiz auss netīrumiem nav vietas, gliemežnīcu mazgā un patīra, cik pirksts tajā sniedzas, bet auss ejā sēram ir jābūt.

Vasarā tik dabiski ir meklēt veldzi peldoties, galvenais sākt pamazām un turpināt regulāri. Ja kādu reizi pēc ilgstošas peldes auss iesāpas, tas nav iemesls uz visu vasaru atteikties no peldēšanās un turpmāk sēdēt vien krastā ar lakatu uz ausīm. Tiec skaidrībā, kas bija par vainu, un nākamreiz esi gudrāks - pasargā ausi, to tik cītīgi netīrot un neberžot.  

Ar tīrību var pārcensties
Nevajag tīrīt ausis, otorinolaringologs Kaspars Peksis atkārto vārdus, ko ar prieku un bez šaubām uztver jaunākā paaudze, kamēr gados vecākas kundzes cenšas izdomāt variantus, ka «dakteris droši vien tā nedomāja». Skaista, kopta sieviete līdz gadiem 50, kuras ausu ejās nav ne kripatiņas sēra, ir klasisks ausu daktera pacients tieši savas pārcentīgās tīrības dēļ, teic klīnikas «Headline» vadītājs K.Peksis. Sievietes izdoma auss ejas tīrīšanas jomā nereti ir pārāk plaša un dziļa, tādēļ arī postoša.

 

Palīdzēt, nevis kaitēt
Auss eju traumēt ir ļoti vienkārši - izslaucīt nevar, bet gribas. Tad nu katrs mēģina, ko vien var izdomāt.
K.Peksis pamāca vienkāršu lietu - nevajag tīrīšanai izmantot neko, kas tievāks un asāks par dabas dotu pirkstu. Ja vates kociņš, samērot ar auss eju, ir aptuveni vienā resnumā, lielas iespējas, ka sērs tiks sastumts dziļāk, taču šāds kociņš noteikti ir labāks par skrūvgriezi vai tamboradatu. Pavisam labi, ja ausu tīrīšanas vai atbrīvošanas procedūras notiek redzes kontrolē, tātad otram, ne pašam.


Izslaucīšanas vietā kā alternatīvu dvieļa galam vai džempera stūrim pēc peldes var izmantot «Normison» pilienus, kas sausina auss eju. Veselā ausī tas problēmas neradīs. Ja sāk sūrstēt, sācies iekaisums. «Peldēties var turpināt, taču pirms tam - ausi ciet!» ieteic ārsts.


Izmirkusi, saberzēta auss eja ir kā starta signāls citādi miermīlīgiem tur esošiem mikrobiem, lai sāktos iekaisums.


Ja peldoties vai mazgājot matus ir «pārmērcētas ausis» un tās sāk sāpēt, visticamāk, par nelielu vietējo iekaisumu parūpējies kāds no daudzajiem mikroorganismiem, kas citkārt tur mitinās un problēmas nerada. Galvenais noteikums šādiem gadījumiem - pārtraukt slapināt ausi un necensties to iztīrīt. Ja auss eja jau ir «iztīrīta» sarkana un deg kā ugunīs bez kripatiņas sēra, var pat izmantot bepantēnu, taču ne turpināt tīrīšanu.

 

Nedzer, ja nezini
Lielas sāpes reizēm sagādā kāds tauku dziedzerītis, pora vai furunkuls. Augoni nekādā ziņā nedrīkstētu mēģināt izspiest. Sāpīgai vietai, ja tā ir redzama, var uzlikt kādus pretsāpju līdzekļus, iespējams, ar to būs pietiekami, organisms pats tiks galā. Augonim palīdzēs ihtiols vai Višņevska ziede.


Nedrīkst uz savu galvu dzert jebkādas antibiotikas - ne «tās labās zaļās ripiņas», ne tās, kas «man toreiz palika pāri». Antibiotikas nedrīkstētu palikt pāri, tās domātas ārstēšanas pilnam kursam. Tās nav pirmās izvēles medikaments, ja vien nav vidussauss iekaisums, ko diagnosticē ārsts. Ja arī pacients ir lietojis kādus medikamentus, vajadzētu mācēt precīzi tos nosaukt, nevis «ziniet, man skapītī tie jau sen stāvēja, re, kā noderēja». Kā vēl vienu nopietnu problēmu K.Peksis norāda mikrobu rezistenci pret arvien lielāku antibiotiku klāstu - pacientu pašdarbība samazina ārsta arsenālu.

 

Izprast pamatlikumus
Protams, vienmēr ir un būs cilvēki, kas grib paši tikt ar daudz ko galā. Ne vienmēr tas rada neatgriezeniskus bojājumus, bieži cilvēks izveseļojas pat par spīti savai centībai aplam cītīgi ārstēties. Bieži palīdzība ir ne sliktāka par profesionāļa sniegto, ja vien ņemti vērā elementāri principi, piemēram, par auss uzbūvi. Auss ejas ārpuse - kas apskatāma bez īpašiem rīkiem - ir labāk pasargāta, ir zemādas «speķītis», kas arī amortizē visādus vates kociņa izgājienus. Dziļāk - tajā auss ejas daļā, kas skatienam paveras, kad atvelk auss gliemežnīcu, - āda ir pavisam plāna, zem tās uzreiz ir kaula plēve. Saberzējot šo vietu, var iedzīvoties arī kaula plēves iekaisumā.

 

Atvelkot auss gliemežnīcu, labāk var redzēt, vai ausī nav kāds svešķermenis, cik dziļi tas ir. Varbūt tiešām tur iemaldījies kāds kukainis, kurš neprot ieslēgt atpakaļgaitu. Bijuši pāris gadījumi, kad no auss jāizvelk tarakāns. Ja ausī ieskrējis knislis, pašu spēkiem to var noslīcināt - ūdenī, eļļā. Vienu reizi, ne ilgstoši un atkārtoti, veselā ausī var liet jebko, kas pēc sastāva nav agresīvs, iedrošina K.Peksis. Knisli no auss ejas iespējams arī «izsūkt», izmantojot nelielu klizmas baloniņu. Tad gan jāskatās, lai baloniņa gals pilnībā nenoslēdz auss eju.