Ir rudens. Klāt dzejas laiks

2017. gada 13. septembris 07:00

3315

Septembris tradicionāli visā Latvijā ir dzejas mēnesis. Tāpēc arī Gulbenes novada bibliotēka pagājušajā piektdienā ikvienu dzejas cienītāju aicināja uz Dzejas dienu pasākumu “Rudzu lauks maizes dziesmu dzied”.

Pasākumu krāšņāku padarīja ne tikai dzeja, bet arī literātes un mākslinieces Daigas Kalinkas gleznas. Romantiski košas, dzejiski gaisīgas, piesaistošas.

Kā vienmēr Dzejas dienas dažādo ne tikai pašmāju literāti, bet arī viesi. Šoreiz tie bija dzejnieki Daina Sirmā no Valmieras un Eduards Aivars jeb īstajā vārdā Aivars Eipurs. Daina savu pirmo dzejas krājumu “Kailsals” izdevusi pirms pieciem gadiem. Tas bijis ļoti veiksmīgs, jo dzejniece par to saņēmusi Literatūras gada balvu nominācijā “Spilgtākā debija”. Pēc diviem gadiem lasītāju vērtējumam nodots Dainas otrais krājums “Iekšpagalms”. Viņu citi literārā vārda meistari raksturo kā ļoti spilgtas, pārliecinošas un vērtīgas dzejas radītāju, kas spēj “sakustināt ne tikai mūsu literatūras gaisu, bet arī valodu.” D.Sirmā pēc profesijas ir latviešu valodas un literatūras skolotāja, kurai pašai patīk balādiska dzeja.

“Nomelnotā melnā dobumā
ar spulgsūnu smaragda zaļām gaismas nojausmām
mēs nesatiekamies,
mēs tikai taustāmies pretim
noguruma noguluma nogulšņu cietajā iezī
skrāpējam, sūtām viens otram dzīvības zīmes –
sikspārņu spārngalus, aļģes, pazemes ūdeņu čalas
atradnes kalna krūtīs sagruvušas mums plecos
atdzērusi upurus –
mūsu maizi un godu,
kāpostus, karašas, vasku, monētas dzīparus, vilnu –
ala vainago ar drēgnu, tumšu līksmi,” dzejolī “Ala” savas pārdomas pauž D.Sirmā.

Dzejniece, kurai Dzejas dienas ir tuvas kopš bērnības, uzskata, ka dzejā katrs cilvēks rod kaut ko konkrēti sev. Viņa dzeju salīdzina ar cilvēku, uzsverot, ka dzeja atklāj konkrētā laika sabiedrības domas, uzskatus un izjūtas. Literāte vienmēr godā kā lielu vērtību tur valodu, jo atšķir tautas. To viņa likusi apzināties arī saviem trim bērniem, starp kuriem ir arī populārais pavārs un dažādu šovu vadītājs Mārtiņš Sirmais.

Savukārt dzejniekam E.Aivaram, kura dzimtā puse ir Saulkrasti, izdoti jau deviņi dzejas krājumi un divi īsās prozas krājumi, lai gan viņš sevi vairāk uzlūko kā dzejnieku. Šobrīd dzejnieks strādā pie desmitā krājuma, kā arī dzejas grāmatas ”Parādības” angļu valodā un izdevuma krievu valodā “Tepat netālu jābūt Eiropai”. Dzeju A.Eipurs sācis rakstīt salīdzinoši vēlu – 26 gadu vecumā, jo par dzejnieku, kā pats saka, tā īsti neesot taisījies, lai gan jau daudzus gadus ir Latvijas Rakstnieku savienības dzejas konsultants. Sākotnēji viņa dzeja publicēta dažādos preses izdevumos. Savus darbus literāts regulāri publicē kopš 1985.gada. Ar abiem dzejniekiem šajā dienā bija tikšanās arī Galgauskas pagasta zālē.

Arī mūsu novada dzejas vārda meistari, kurus jau esam iepazinuši dzejas kopkrājumos “Autogrāfs”, ļāva atklāties iekšējām emocijām, klausītājus iepazīstinot ar saviem jaunākajiem dzejoļiem. Dzeja un mūzika ir kā divas māsas, kas viena otru bagātina. To apliecināja arī Gregs (Grigorijs Gorodko), kurš ir daudzu muzikālu kompozīciju autors. Viņa kompozīcijas skanēja arī šajā pasākumā, izpelnoties klausītāju aplausus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir rudens. Klāt dzejas laiks

Kategorijas