Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bibliotēkā atklās akvareļgleznojumu izstādi “Tas pats ūdens”

Bibliotēkā atklās akvareļgleznojumu izstādi “Tas pats ūdens”

Gulbenes novada bibliotēkā 8.novembrī pulksten 18.00 atklās Radošās apvienības "Piektā māja" dekoratīvās mākslas kursu dalībnieču izstādi "tas pats ŪDENS". Izstāde bibliotēkā būs skatāma no 8.novembra līdz 6.decembrim bibliotēkas darba laikā.

Tas pats ūdens, kas pastāvēja uz zemes pirms miljoniem gadu, pastāv vēl šodien. Kopējais ūdens daudzums uz zemes ir aptuveni 1358 miljoni kubikkilometri un tas klāj 70 - 75% zemes virmas. Ūdenī izšķīst vairāk vielu nekā jebkurā citā šķidrumā. Izsķīst arī krāsas pigmenti. Un tad rodas iespēja gleznot akvareli.

Sākums šai izstādei meklējams 2016. gada vasarā, kad Gulbenē notika pirmais glezniecības plenērs, kurā gleznotājs Aleksandrs Neberekutins vadīja meistarklasi akvareļglezniecībā. Tas bija tik iedvesmojoši, ka kursu dalībnieces izlēma pamēģināt gleznot ar ūdenskrāsām. Mēģinājums pārauga aizrautībā vesela gada garumā.

Izstādes skatītājiem piedāvājam Dailas Putniņas, Vēsmas Miķelsones, Valentīnas Šūmanes un Annas Ignatānes ainavu, ziedu un kluso dabu gleznojumus akvareļa tehnikā.

Ūdens plūdumu un caurspīdīgumu akvareļos līdzsvaros darbi pasteļglezniecības tehnikā, kuru sākām apgūt šajā rudenī. Pastelī jau ilgu laiku labprāt strādā Inese Tirzīte, bet izstādē būs iespēja redzēt vairāku entuziastu pirmos mēģinājumus saprast birstoši gaisīgos pasteļkrītiņus.

Akvareļa gleznošanas tehnika ir visai dažāda gan paņēmienos, gan arī krāsvielu lietošanas veidos. Par tīru akvareli uzskatāms tikai tāds, kurā izmantoti visi tā tehnikas resursi, tas ir krāsvielu dzidrums, vieglums un caurredzamais baltā papīra tonis. Īstā jeb tīrā akvarelī krāsām liek mirdzēt akvareļa pamata — papīra — atstarotā gaisma, kas atrodas zem dzidro, caurspīdīgo krāsu kārtas. Akvareļa pirmsākumi meklējami tālā senatnē , kad radās seno ēģiptiešu papiruss un hieroglifu zīmes, ķīniešu papīrs un tuša. Bizantiešu mākslā akvareli lietoja baznīcu grāmatu izgreznošanai, to ornamentikai un sākuma burtu zīmēšanai; vēlākā laika posmā to izmantoja nelielu figūru izgleznošanai, pagleznojumiem uz koka un zīmējumu izkrāsošanai.

Renesanses meistari akvareli izmantoja stājgleznu un fresku izstrādāšanai. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies daudz tādu darbu; tie bieži vien ir ļoti liela formāta zīmējumi, kas izēnoti zīmulī un izkrāsoti ar caurspīdīgām akvareļa krāsvielām. Kā piemērs ir minami tādi mākslinieki kā Rafaels, Rubenss un arī citi. Līdz 17.gadsimtam akvarelim nebija patstāvīgas nozīmes, bet tikai palīga loma mākslā, taču, sākot ar 17.gadsimtu tas Anglijā kļuva par patstāvīgu glezniecības veidu, savukārt 19.gadsimta sākumā akvarelis kā patstāvīga māksla parādījās arī citās Eiropas zemēs.

Biedrība “Radošā apvienība “Piektā Māja” kopš 2009. gada rudens interesentiem piedāvā dekoratīvās mākslas kursus, kuri notiek vienu reizi nedēļā Gulbenes Mākslas skolas telpās.