Vai tikai šolaiku problēma?

2017. gada 7. novembris 13:51

1199

Bieži vien mēdzam teikt: “Kad mēs augām, tā nebija.” Ar to domājam arī daudziem šķietami nesamērīgās bērnu tiesības. Tagad pat balss pacelšana pret nepilngadīgo ir tulkojama kā emocionāla vardarbība. Vai tiešām tie ir tikai pārspīlējumi un sabiedrība pārlieku koncentrē uzmanību uz bērniem un viņu tiesībām? Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs uzskata – sabiedrība gluži vienkārši kļūst izglītotāka, informētāka. Tieši tāpēc vairāk runājam par bērnu tiesībām un biežāk uzzinām par pārkāpumiem, mācāmies tos atpazīt.

Vai ir noilgums noziegumiem pret bērniem?
H.Brasovs saka – tas ir mīts, ka padomju gados nebija nekādas vardarbības pret nepilngadīgajiem, nebija cietsirdīgas izturēšanās, seksuālu pāridarījumu, pavešanas netiklībā. Bija! Un kā vēl bija! Taču trūka definīcijas par to, kas ir un kas nav vardarbība. Definēšana sākās līdz ar Latvijas atmodu. Likuma normu ieviešana un kontrole praksē ir prasījusi laiku. Taču tagad tas viss, kā saka, strādā. “Senāk bija citi standarti, citi kritēriji, citas prasības. Bērni ārā klīda līdz melnai tumsai neēduši, nosmulējušies. Tas viss skaitījās normas robežās. Tagad esam Eiropas Savienībā, Latvijas ir pievienojusies Bērnu tiesību aizsardzības konvencijai. Bet īstenībā noziegumi pret nepilngadīgajiem ir notikuši vienmēr,” saka virsprokurors.

Pēdējā laikā tendence esot tāda, ka cilvēki, kuri jau kļuvuši pieauguši, vēlas atklāt, kādu vardarbību ir piedzīvojuši bērnībā. “Tiesībsargājošās institūcijas uzzina par vardarbības gadījumiem, kas bijuši iepriekšējos gados. Noziegumiem pret bērniem noilgums neiestājas ilgi. Ļoti ilgi. Daudzi cilvēki par to, kādas pārestības ir piedzīvojuši bērnībā, sāk runāt tikai tad, kad ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Kad sāk sevi apzināties kā personības. Viņi negrib nest līdzi pagātnes slogu, grib no tā atbrīvoties. Tāpēc arī ziņo par noziegumiem, kas ir bijuši vērsti pret viņiem bērnībā. Daudzos gadījumos ir tā, ka jauna sieviete ziņo par tēvu - seksuālo varmāku tikai tāpēc, lai viņš liktu mierā jaunākās māsas. Protams, cietušie tādā veidā atrisina savas psiholoģiskās problēmas. Ir tomēr svarīgi dzirdēt vārdus, ka bērns nav bijis vainīgs pie tā, kas ar viņu ir noticis, ka bērns ir bijis upuris,” saka H.Brasovs.

Pamešana novārtā, deformētas attiecības ģimenē
“Grūti iedomāties situāciju, ka bērns ir seksuāli izmantots, bet viņa ģimenē viss ir ideāli. Tā nekad nav! Parasti tad viņš ir bijis vai nu pamests novārtā, vai attiecības ģimenē ir deformētas,” saka H.Brasovs.

Gulbenes novadā bijuši un joprojām notiek seksuālās vardarbības gadījumi pret nepilngadīgajiem. Kā noziegums un vardarbība ir tulkojams arī tas, ja pieaugušie mājās skatās pornogrāfiju un bērni to redz, ja pieaugušie glabā savā datorā aizliegtus failus, nedod Dievs, bērnu pornogrāfiju, un šie faili kļūst pieejama nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem. Bērnu pornogrāfijas failu aizliegta lejupielāde un glabāšana mājas datorā ir bijusi konstatēta arī Gulbenes novadā.

Šodien arī Latvijas laukos aktuāla tēma kļūst sutenerisms, nepilngadīgo nosūtīšana seksuālai izmantošanai.

“Manā darba pieredzē ir bijusi saskare ar šādām situācijām. Atceros tādu lietu... Tur nepilngadīgas meitenes no nelabvēlīgām ģimenēm darbam ārzemēs vervēja ierobežoti pieskaitāma persona. Tas cilvēks juta, kā var apmuļķot, pierunāja meitenes strādāt Vācijā it kā par auklēm, bet faktiski, nonākot tur, viņām tika atņemtas pases un meitenes piespieda nodarboties ar prostitūciju. Pāris gadus tās meitenes Vācijā nostrādāja bordeļos. Viss nāca gaismā, kad turienes tiesībsargājošās institūcijas veica pārbaudes šāda tipa iestādēs. Atceros, ka viena no Latvijas meitenēm šajā lietā atteicās sevi atzīt par cietušo. Viņa prostitūtas darbu uzskatīja par savu dzīves aicinājumu. Taču līdz zināmam vecumam personas izvēle nav noteicošais faktors. 13 vai 14 gadus veca meitene var sacīt, ka viņa labprātīgi stājas dzimumattiecībās, taču te ir pieaugušo atbildība - nepieļaut tādas situācijas. Pretējā gadījumā katrs pedofils var attaisnoties, ka bērns jau pats gribēja. Neiespējami! Absurds!” saka H.Brasovs.

Bērni kopē ģimenē redzētos attiecību modeļus
Diemžēl reizēm bērni paši ir gan cietušo, gan varmāku lomā. Bija gadījums, kad Gulbenes novadā pie kriminālatbildības tika saukts nepilngadīgais par seksuālu vardarbību pret jaunāko brāli. Abi – mazgadīgi! Varmācību pastrādājušais puisis ģimenē iepriekš pats bija tādā pašā veidā cietis. Viņš vienkārši atdarināja jau gūto pieredzi, viņam jau zināmo uzvedības modeli. Vainīgajam noteiktais sods bija piespiedu rakstura audzinoši līdzekļi. H.Brasovs uzsver – ja kāds šajā situācijā jāsoda, tad tie ir puiša vecāki.

“Šajā gadījumā gan vainīgajam, gan cietušajam bija vajadzīga psiholoģiskā palīdzība,” saka virsprokurors.

Šādas situācijas tiekot izskatītas tikai slēgtās tiesas sēdēs. Kriminālprocesa uzsākšanas gaitā un pēc tam notiek informācijas apmaiņa starp dienestiem, taču ierobežotā apjomā, lai tiktu aizsargātas bērnu tiesības. Šādas ģimenes un bērnus redzeslokā patur novada sociālais dienests un bāriņtiesa.

H.Brasovs uzsver – cilvēkiem jāapzinās atbildība pret bērniem. Jo sevišķi tad, ja šie bērni kaut kādā ziņā ir atkarīgi no viņiem materiāli vai citādi. Tas attiecas uz vecākiem vai viņu aizvietotājiem, uz vecākajiem brāļiem, māsām, radiniekiem, pedagogiem. Cietsirdība, vardarbība pret bērniem iespaido viņu pasaules uztveri un personību veidošanos.

“Bērns ir vecāku spogulis. Citādāks viņš nemaz nevar būt! Mēdz, protams, būt izņēmumi. Taču lielākoties bērns no ģimenes, kur tēvs dzer un ir vardarbīgs, darīs tāpat. Diemžēl. Tāpēc sabiedrībā tieši ar vecākiem ir jārunā par šiem jautājumiem, jāskaidro, kas ir vardarbība pret bērnu, kā vecāku uzvedība, rīcība iespaido bērnu. Šāds izskaidrošanas darbs ir ļoti svarīgs. Ne vienmēr var cerēt uz tūlītējiem rezultātiem, taču tādā veidā tiek ietekmēta domāšana,” saka H.Brasovs.

Vecāki, kuri nedzīvo kopā, nereti bērnus izmanto kā ieroci savstarpējo konfliktu risināšanā. Māte neļauj tēvam tikties ar bērniem, tēvs materiāli neatbalsta bērnus.

“Cietēji ir tikai bērni! Arī tad, ja vecāku konfliktu dēļ tiek noteikta tā saucamā pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tas nozīmē, ka vecāki nav iemācījušies civilizēti kārtot savstarpējās attiecības bērniem par labu,” saka H.Brasovs.

Nepilngadīgie likumpārkāpēji laikus jāaptur
H.Brasovs saka – Latvijā likumi ir ļoti maigi pret nepilngadīgajiem, ja tie nonāk konfliktā ar likumu. Nepilngadīgajiem reālu brīvības atņemšanu nepiespriež.

“Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem joprojām pastāv. Tur nonāk tikai par izdarītajiem sevišķi smagajiem, atkārtoti izdarītiem kriminālnoziegumiem personas vecumā no 14 līdz pat 21 gadam. Tur nokļūst, ja tā varētu teikt, diezgan rūdīti nelieši, kuri izdarījuši jau vismaz 3-4 noziegumus. No Gulbenes novada pēdējā laikā tur neviens nav nonācis,” bilst H.Brasovs.

Viņš uzskata – ļoti svarīgi ir vērsties pret nepilngadīgo izdarītajiem noziegumiem jau pašā saknē. Ja to nedara, viss turpinās atbilstoši vēl ļaunākam scenārijam.

“Sodam ir profilaktiska nozīme. Reizēm, cenšoties pasargāt nozieguma pastrādātāju, sevišķi, ja tas ir nepilngadīgs, mēs izdarām viņam lāča pakalpojumu. Ir tā saucamo latento noziegumu slānis, par kuriem mēs neko neuzzinām,” saka H.Brasovs.

Pēc statistikas datiem nepilngadīgajiem nav neviena noziedzīga nodarījuma, kas būtu izdarīts aiz neuzmanības.

“It kā jaunības trakums, neapdomība? Nē! Jebkurš pārkāpums, kas saistīts ar nepilngadīgajiem, ir tīšs! Apzināta, mērķtiecīga darbība. Darbība – aktīva, pretlikumīga, tendēta uz personisko vēlmju tūlītēju apmierināšanu. Tāds ir nepilngadīgā likumpārkāpēja standartuzvedības modelis. Tiesā nepilngadīgo lietas parasti ir prioritāras, tās tiek iztiesātas ātri. Tas vajadzīgs, lai nezustu piespriestā soda aktualitāte. Tas nav atriebības akts. Lai būtu izpratne: ir rīcība un ir sods. Soda par rīcību, nevis par to, vai pats cilvēks ir labs vai slikts,” skaidro virsprokurors.

Raudāja meita, raudāja māte

Helmuts Brasovs stāsta reālu gadījumu: “Sieviete vakarā, ejot mājās no darba, neapgaismotā vietā piedzīvo incidentu. Viņai uzbrūk vīrietis, kurš ir bruņojies ar nazi, un mēģina viņu izvarot. Sieviete atpazīst šo vīrieti kā nīkulīgu subjektu, nenobīstas, iegrūž viņu krūmos, uzšauj ar savu rokassomiņu un aiziet, nekur par šo gadījumu neziņodama. Paiet divas nedēļas. Šajā pašā vietā tas pats vīrietis uzbrūk šīs pašas sievietes 15 gadus vecajai meitai, kura tobrīd vakarā iet mājās no mēģinājuma tautas mākslas kolektīvā. Vīrietis meitenei sagriež apģērbu, izvaro, nodarot smagas sekas. Kad policija ir noskaidrojusi apstākļus un aizturējusi uzbrucēju, māte atpazīst nozieguma izdarītāju un atceras, ka arī viņa piedzīvojusi uzbrukumu, par kuru neziņoja. Sieviete nožēlo, ka jau sākumā neinformēja policiju par šo vīrieti, bet diemžēl jau ir iestājušās nelabojamas sekas. Meita ir izvarota, un viņai ar šo nepatīkamo pieredzi būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Tāpat kā mātei, kura varēja apturēt noziegumu ķēdi, bet to neizdarīja.”

Fakti par Gulbenes novadu

◆ Nepilngadīgie kā cietušie atzīti kriminālprocesos: 15 gadījumos 2016.gadā un jau 11 gadījumos šogad.

◆ Noziegumi pret nepilngadīgo tikumību un dzimumneaizskaramību: 10 gadījumi 2016.gadā un 2 šogad.

◆ Nepilngadīgie kā apsūdzētie kriminālprocesos: 9 gadījumos 2016.gadā un 3 gadījumos (zādzība, huligānisms, braukšana bez tiesībām un reibumā) šogad. Faktiski šādu kriminālprocesu ir vairāk, taču vairums tiek izbeigti, līdz tiesai nenonākot. Tas notiek panāktā izlīguma ceļā, ja noziedzīgie nodarījumi nav atzīti par sabiedrībai sevišķi bīstamiem.

◆ Nepilngadīgajiem noteikti piespiedu rakstura audzināšanas līdzekļi: 5 gadījumos 2016.gadā un 1 gadījumā šogad.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai tikai šolaiku problēma?

Kategorijas