No baļķa līdz gatavai produkcijai

2017. gada 14. novembris 00:00

2882

Beidz vienu un sāk otru
“Pēc pirmā projekta īstenošanas varējām iegādāties sešas kokapstrādes iekārtas – darbgaldus: daudzfunkciju (kombinēto) darbgaldu, formātzāģi, horizontālo slīpmašīnu, skaidu/putekļu nosūcēju ar trim maisiem, kā arī ēveli taisnošanai un biezuma apstrādei. Šis mūsu projekts mēbeļu labošanai un restaurācijai konkursā “Dižprojekts 2015” (konkursu „Dižprojekts” rīko biedrība “Latvijas lauku forums”, lai popularizētu unikālas un reģionu iedzīvotājiem nozīmīgas idejas, kas īstenotas projektos ar “Leader” finansējuma atbalstu- red.) ieguva lielāko iedzīvotāju atbalstu ne tikai novadā, bet visā Latvijā. Savukārt ar atbalstu otrajam projektam iegādājāmies lentzāģi un kalti, lai paplašinātu ražošanu un attīstītu konkurētspēju,” stāsta uzņēmuma izpilddirektore V.Ostrova.
Abi projekti tika iesniegti biedrībā “Sateka”, kas nodrošina finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda. Tiesa, sākotnēji ir nepieciešams ņemt kredītu bankā, un tikai tad, kad projekts ir īstenots, var saņemt 70 procentu atmaksu, bet 30 procenti ir pašu ieguldījums. “Lai dabūtu aizdevumu bankā, ir vajadzīga nodrošinājuma ķīla, kas ir viss mūsu īpašums – 31 hektārs zemes un māja. Tiek apgalvots, ka bankas ir ļoti pretimnākošas, bet es tam īsti nepiekrītu, jo ir arī jāmaksā prāvi aizdevuma procenti. To sevišķi varēja just, kad vajadzēja naudu pirmajam projektam. Tagad jau bijām par to sekmīgi norēķinājušies, tāpēc varēja vieglāk saņemt 16 000 eiro aizdevumu,” skaidro V.Ostrova. SIA “GanCo” oktobrī veica pēdējo maksājumu bankai, un novembrī jau tika uzsākts otrs projekts.

Iegādājas lentzāģi un kaltes iekārtu
Jānis Gangnuss ir ieguvis lauku mājamatnieka un būvgaldnieka specialitāti, kā arī studējis Lauksaimniecības universitātē kokapstrādes tehnoloģiju, tāpēc viņš zina, kādas iekārtas izvēlēties. “Piedāvājumus skatījos internetā, bet projekta nosacījums bija iegādāties lētāko lentzāģi un kaltes žāvēšanas iekārtas. Tika veikta cenu aptauja, bet nevarēja izvēlēties pašu labāko variantu. Tomēr strādāt var labi,” atzīst Jānis. “Kaltē vienā reizē var izkaltēt trīs kubikmetrus koksnes. Lentzāģim ir arī frēze, ar kuru var apstrādāt guļbaļķus, kā arī ēvelēt lielgabarīta brusas un sijas. Tas nozīmē, ka varam ievērojami paplašināt piedāvājumu,” uzsver Jānis.
SIA “GanCo” pieņem pasūtījumus galvenokārt no apkārtējo pagastu un novadu privātajiem klientiem, bet ir arī izveidojusies laba sadarbība ar celtniecības firmām. J.Gangnuss spriež, ka pagaidām ir viss vajadzīgais, tāpēc par jaunu projektu netiek domāts. Jānis atzīst, ka varētu turpināt darbu ar vecajām kokapstrādes iekārtām, kā to darīja sākumā, kad tas bija vairāk vaļasprieks, tomēr nenoliedzami ar jaunajiem darbgaldiem strādāt var daudz vienkāršāk, precīzāk un ātrāk. Turklāt nav vairs vajadzīgs roku darbs un nav arī jādomā, kā paveikt visu, kas ir nepieciešams. “Man patīk viss, kas ir saistīts ar koku. Galdniecībā top visdažādākie pasūtījumi, ko cilvēki vēlas – durvis, logi, kāpnes, mēbeles... Pašlaik tiek gatavots skapis ar bīdāmām durvīm, tas ir pasūtījums no Valmieras, bet virtuves iekārta tiek gatavota rīdziniekiem,” klāsta Jānis.

Kaltētu kokmateriālu pietiek ne tikai pašiem
Īstenojot pirmo projektu, tika izveidotas četras darba vietas, bet tagad ir palicis tikai Jānis un vēl viens strādnieks. V.Ostrova skaidro, ka sākumā tā arī bija - četri, bet tad viens strādnieks vasarā nolēma iesaistīties būvdarbos. Pirms otra projekta uzsākšanas aizgāja vēl viens strādnieks. “Ziemā celtniecības darbi nenotiek aktīvi, tāpēc strādnieki izvēlas iet un nākt. Tiesa, tā nav tikai mūsu uzņēmumā. Tagad Jānis ir palicis divatā, bet pavasarī vajadzēs atrast vēl kādu. Ziemas periodā, kas ir klusāks periods, varēsim iztikt. Pavasarī ir liels pieprasījums pēc lapenēm, stropiem, laivām, tāpēc vajadzēs vēl trešo cilvēku,” skaidro Vivita.
Jānis pats sagādā kokmateriālus, pēc kuriem brauc uz Rīgu. “Izdevīgāk ir pašam visu sagādāt galvaspilsētā, nevis pirkt Gulbenē. Tiesa, gadās, ka klients piegādā, piemēram, ozolu. Tad to var izkaltēt un izgatavot kāpnes vai arī ko citu. Pārsvarā tiek izmantota priedes koksne. Ekskluzīvākas lietas gatavo no oša un ozola,” stāsta V.Ostrova. Kad SIA “GanCo” nebija savas kaltes, pēc izžāvētiem kokmateriāliem vajadzēja braukt uz SIA “ABIO” Annas pagastā. Tagad sausas koksnes pietiek ne tikai pašiem, bet var to nodrošināt arī citiem.

Pazīst visā Latvijā
Par veiksmīgu dalību konkursā “Dižprojekts 2015” uzņēmums ieguva iespēju izveidot profesionālu fotosesiju savas darbības popularizēšanai. Tā, protams, bija lieliska reklāma jaunu klientu piesaistīšanai, tāpēc nav brīnums, ka par SIA “GanCo” piedāvājumu zina visā Latvijā. Šobrīd jau pasūtījumi ir līdz janvāra beigām. Jānis ir pārliecināts, ka nav vērts pieņemt pasūtījumus, ja nespēj tos laikā izpildīt. Turklāt vienmēr tiek gādāts par labu kvalitāti, lai cilvēki būtu apmierināti. Ir izveidojies savs klientu loks, un tiem gatavotie izstrādājumi ir arī laba reklāma.
V.Ostrova uzsver, ka laukos attīstību vieglāk nodrošināt, ja saņem finansējumu projektu īstenošanai. Ģimene dzīvo Jāņa vecāku īpašumā “Skudras”, kur atrodas arī galdniecība. “Šeit mums ir māja, arī apkurināmas telpas ražošanai, tāpēc meklējām iespējas attīstīt ražošanu. Vispirms tapa firma, lai varētu iesniegt projektu,” saka Vivita. Dzīvesbiedri ir pārliecināti – ja ir mērķis, paveikt var visu. Atbalstot viens otru, viņi pakāpeniski sasniedz iecerēto. Tiek atjaunota dzīvojamās mājas fasāde, kokapstrādes darbnīca tiek siltināta un labiekārtota. “Beidzot ir pienākusi kārta arī uzlabot sadzīves apstākļus ģimenei. Galdniecībā katru gadu cenšamies sakārtot kādu stūrīti, jo visu uzreiz nevar izdarīt - nav tādu līdzekļu,” atzīst dzīvesbiedri.

Atzinīgi vērtē jaunos uzņēmējus
Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks uzsver, ka jaunie uzņēmēji Vivita Ostrova un Jānis Gangnuss apliecina – ar iniciatīvu un aktīvu darbību laukos ir iespējams attīstīt ražošanu. Tas tiek darīts ar finansiālu atbalstu projektiem, kas tiek veiksmīgi īstenoti. Tieši par to SIA “GanCo” saņems novada domes Atzinības rakstu. “Jauna un uzņēmīga ģimene. Kaut tādu būtu vairāk!” vēlas U.Doņuks. Viņš atzīst, ka pagastā ir lielas zemnieku saimniecības, kuras apsaimnieko apmēram 1000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir kokapstrādes uzņēmums “Druvēnieki”, SIA “Ušuru kūdra”, kas piedāvā savu produkciju, ir “Pirts darbnīca”, SIA “Ferma”, kur var rīkot atpūtas pasākumus. “Varētu būt arī cita veida uzņēmējdarbība. Pašvaldība cenšas nodrošināt infrastruktūru un tādu vidi, lai ģimenes paliktu pagastā, jo visur ir nepieciešams darbaspēks. Tomēr šajā ziņā vēl daudz ko var vēlēties. Ne visi var un vēlas strādāt lauku darbos, lopkopībā vai kokapstrādē, tāpēc vajadzīgas dažādas nodarbošanās iespējas,” spriež U.Doņuks. Viņš atzīst, ka laukos grūti nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, kas Pierīgā un ārzemēs, protams, ir lielāks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No baļķa līdz gatavai produkcijai

Kategorijas