Stokholma un zviedri

2017. gada 19. decembris 12:30

Šoreiz nestāstīšu par Stokholmas muzejiem, bet gan par to, kā dzīvojuši un dzīvo zviedri. Trīs stundu ekskursijā pa pilsētu vietējā gide pastāsta daudz interesantu faktu ne tikai par vēsturi, bet arī par mūsdienām.

Izrādās, kādreiz Stokholmas (pilsētas uz baļķiem) vecpilsēta bijusi kauna traips - antisanitāri apstākļi un daudz graustu. Nolemts visu nojaukt un uzcelt no jauna, bet nepietika naudas, tāpēc nojauca ēkas, kas neiet uz ielas pusi. Dažas mājas savienoja, tāpēc daži dzīvokļi ir vairākos stāvos un ar ieejām no dažādām ielām. Tagad vecpilsētā dzīvo apmēram 3000 iedzīvotāji. Daudzi izīrē dzīvokļus studentiem, tūristiem utt. Uz vecajiem namiem var redzēt dažādas konfigurācijas dzelzs skavas, kuru pamatfunkcija ir saturēt kopā koka pārsedzes. Vēl tās sauc par autoru autogrāfiem jeb enkuriem. Ir pat katalogi, pēc kuriem var noteikt mājas celšanas vai restaurācijas laiku un autoru. Ieeju mājā iezīmē akmens portāli, kurus veidoja augstdzimušie, lai parādītu savu stāvokli sabiedrībā. Pārsvarā visas pilsētas ēkas Stokholmā bija koka, tikai koku zem apmetuma nevar redzēt. Senos laikos bieži izcēlās ugunsgrēki, tāpēc grūti runāt par ēku vecumu, jo pagrabs var būt celts 13.gs., bet pati ēka 17.gs.

Vienā no vecākajām mājām atrodas misija, kas atbild par visiem Stokholmas bomžiem. Tie ir zviedri, kas vai nu degradējušies, vai izvēlējušies tādu dzīvesveidu. Misijas viesnīcas veida ēkās viņi var atnākt nomazgāties, noskūties, paēst un pārnakšņot. Viņiem ir pat sava redakcija, kura izdod mēneša žurnālu “Situācija”. To tirgo paši bomži: 2,50 eiro tiek bomzim, 2,50 – redakcijai.
Mājā, kur tagad atrodas “Radisson blu” pieczvaigžņu viesnīca, 17.gadsimtā bijusi kuģu būvētava, kurā trīs gadus būvēts bēdīgi slavenais karaļa vārdā nosauktais kuģis “Vasa”.

Parakstās uz krēsla apakšas
Vecākajā laukumā pilsētā atrodas Nobela muzejs, ko atvēra 2001.gadā par godu 100.jubilejai, kopš piešķir Nobela prēmiju. Pirmajā stāvā ir atvērts bistro “Nobels”, kurā var nobaudīt slaveno “Nobela saldējumu”, ko oficiants pasniedz trīs minūšu laikā. Tas esot ļoti grezni noformēts un maksā 12 eiro. Kad saldējums apēsts, tad apgriež krēslu ar kājām gaisā, lai redzētu, kurš no Nobela prēmijas laureātiem vai kādiem goda viesiem uz tā ir parakstījies. Kad muzejā viesojies ASV prezidents Bils Klintons, tā direktors izdomājis palūgt, lai prezidents parakstās uz krēsla apakšas. Tā sākusies tradīcija, un muzeja pagrabos esot daudz krēslu, kas gaida nākamos Nobela prēmijas laureātus.

Kādā kalnu ieliņā atrodas līdz 1725.gadam celtas mājiņas, kas ir arhitektūras pieminekļi. Protams, tagad tur ievilkts ūdensvads, kanalizācija, gāzes lukturos tagad ir elektriskās spuldzes. Pie namiņiem pirmajos stāvos ir nolikti spoguļi-tenkotāji, kas paredzēti mājsaimniecēm, lai, neizejot no virtuves, redzētu – kas pie kaimiņiem atnācis utt. Bet mazā dzeltenā namiņā ar maziņu degošu lukturi un sarkanu paklāja celiņu atrodas mazākais Stokholmas teātris, kurā uz skatuves var atrasties ne vairāk kā 3 aktieri, bet skatītāju zālē ietilpst ne vairāk par 14 skatītājiem.

Ūdens ir par brīvu
Zviedrijas parlamentā riksdagā ir 349 deputāti, no kuriem 50 % ir sievietes. Tie, kas nedzīvo Stokholmā, piecas darbdienas dzīvo speciālā deputātu mājā. Vidējā alga Zviedrijā ir 3500 eiro (pirms nodokļu nomaksas), galvaspilsētā – par 10-12 % vairāk. Zviedrijā ir progresīvais nodoklis. 32-34 % maksā ikviens iedzīvotājs atkarībā no lēnes, kurā dzīvo. Tiem, kas saņem vairāk par 8000-10 000 eiro, nodoklis var sasniegt 50 %. Trīsistabu municipālais 75 kvadrātmetru dzīvoklis ne pašā centrā mēnesī izmaksā 1200 eiro. Līdzīgā privātajā dzīvoklī komunālie maksājumi – apmēram 500 eiro, ja nav hipotekārā kredīta. Bet nav jāmaksā par ūdeni, jo ūdens ir par brīvu. Arī kuģīšos uz ūdens ir gan studentu mītnes, gan darbnīcas, gan dzīvokļi, jo ir atļauts dzīvot arī uz ūdens, lai gan tas nav lēti. Kopš 17.gadsimta vidus zivis Stokholmā drīkst ķert par brīvu.

Arī medicīna, var teikt, ir bezmaksas, jo maksimums, ko samaksā gadā, ir 120 eiro. Kad pirmo reizi apmeklē ārstu, par vizīti jāmaksā 20 eiro un sākas gada atskaite. Ja, piemēram, sešas reizes apmeklē ārstu, samaksā 120 eiro, tad tālāk viss pārējais ir par brīvu, arī operācijas vai pārvešana ar helikopteru uz citu pilsētu, pat viesnīcas numurs radiniekiem, ja vajag apkopt pēc operācijas.

Galvenais mācību priekšmets - reliģija
Arī izglītība zviedriem ir bezmaksas. No 1. līdz 3.klasei mācās atsevišķā ēkā, no 4. līdz 9.klasei - vidusskolā. Tālāk - trīs gadus ģimnāzijā. Zviedrijā tikai 35-40 % iedzīvotāju ir augstākā izglītība. Zviedriem nav pieņemts dzīvot zem viena jumta divām paaudzēm, tāpēc, pabeidzot ģimnāziju, bērni meklē darbu, lai sāktu dzīvot atsevišķi, un tikai tad domā, vai mācīsies tālāk. Līdz 60 gadu vecumam drīkst stāties augstskolā un mācīties var līdz 65 gadiem, kad var doties pensijā.

Skolēniem Zviedrijā nav tāda mācību priekšmeta kā literatūra, bet galvenais mācību priekšmets ir - reliģija. Pasniedzējs gan divreiz mēnesī ved bērnus uz bibliotēku, kur viņi paņem grāmatas, izlasa un tad skolotājam dod savu recenziju. Atzīmes liek tikai pēc 6.klases. Skolēni raksta ar zīmuļiem, lai burtnīcās nebūtu ķēpājumu un bērnus tas nekaitinātu. Skolā staigā bez maiņas apaviem. Mājasdarbus uzdod ceturtdienās uz nākamo nedēļu. Vecāku sapulcēs visiem vecākiem uzsver, lai neliek bērniem sestdienās un svētdienās mācīties, jo bērniem ir jāatpūšas no mācībām. Nav jāpērk ne burtnīcas, ne pildspalvas, ne zīmuļi – visu dod skola. Nekādas smagas somas uz skolu nenes. Pirmdienās sāk mācības stundu vēlāk, jo bērniem var būt stress, ka atkal jāmācās pēc brīvdienām. Vasarā brīvlaiks ir tikai divus mēnešus, bet gada laikā vēl ir daudz citu brīvdienu.

Un vēl zviedri ļoti mīl dzert kafiju, ko dzer kopā ar maziem smilšu cepumiņiem, kas zviedriski saucas - “kaka”. Bet kaķi atceramies saistībā ar zviedru vecmāmiņām, jo tēva māte saucas “farmur”, bet mātes māte – “murmur”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stokholma un zviedri

Kategorijas