Lietuvas dabas pārsteigumi

2018. gada 9. janvāris 00:00

186

Lai veco gadu pavadītu citādi, nevis pie rasola bļodām,
31. decembra rītā ķēros pie meklējumiem internetā, kurp varētu doties kārtīgā pastaigā pie dabas, vēlams ne ļoti tālā braucienā no mājām. Izlēmu palūkoties, kas labs atrodams pierobežā Lietuvas pusē. Ieinteresēja no mūsmājām netālā Žagare, kur ne reizi vien būts caurbraucot. Tā, pētot tās apkārtni, nejauši uzdūros faktam, ka Žagares reģionālā parka teritorijā atrodas Mūsas tīreļa izziņas taka, kas aprakstā bija nodēvēta par garāko Lietuvā dēļu laipu purvā.

Ķiršu pilsēta
Šovasar kopā ar ģimeni izstaigājām Rīsa purva taku Igaunijas Somā nacionālajā parkā. Tur mums ļoti patika, tāpēc likās vēl jo vairāk interesanti ielūkoties līdzīgā dabas takā Lietuvā. Un arī šī pastaigu taka nelika vilties. Pozitīvi, ka tā atrodas netālu no Latvijas, turklāt to kā vienu no ekskursijas objektiem ērti var iekļaut maršrutā, apmeklējot citas vietas, piemēram, Šauļu apkārtnē. Vai galu galā – dodoties iepirkties uz Šauļiem, ko nereti dara diezgan daudz latviešu. Tā braucienam uz veikaliem var iegūt veselīgu un interesantu pievienoto vērtību. Nesen radi bija aizdevušies uz “Lidl” veikalu Mažeiķos un jokoja, ka tur lietuvieši ir minoritāte, jo tos var sastapt tikai veikala kasēs, bet gandrīz visi pārējie cilvēki veikalā bijuši latvieši. Arī stāvlaukumā pārsvarā novietotas automašīnas ar mūsu valsts numura zīmēm.
Uz mirkli piestājam arī Žagarē, lai secinātu, ka mazā lietuviešu pilsēta par savu akcentu izvēlējusies ķiršus. Tieši Žagarē katru gadu norisinās Ķiršu festivāls, kas ikreiz pulcē vairākus desmitus tūkstošus apmeklētāju. Pilsētā svētku laikā norisinās gan ķiršu tirgus, gan sacensības jāšanas sportā, gan dažādas citas aktivitātes un kultūras pasākumi.
Žagare atrodas Jonišķu rajonā pie robežas ar Latviju. Svētes upe sadala pilsētu Vecajā un Jaunajā Žagarē. Pilsēta veidojusies zemgaļu Raktes pilskalna vietā. 1198. gadā pirmo reizi pieminēta zemgaļu Raktes pils, bet 1254. gada aprīlī Žagares pilsnovads minēts Zemgales bīskapijas sadalīšanas līgumā. Atskaņu hronikā vēstīts par Livonijas ordeņa uzbrukumiem zemgaļu Raktes pilskalnam 1289., 1290. gadā. Raktes pilskalns 1426. gadā rakstos pēdējo reizi minēts, nosakot robežu starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju.1490. gadā pirmo reizi avotos minēta Žagares apdzīvotā vieta. 1547. gadā tā saukta par miesteli, bet 1592.–1595. gadā par miestu. No 1595. līdz 1797. gadam pilsētā bija Kurzemes hercogistes un Žečpospolitas robežas muitas punkts. 1605. gadā nodega vecā baznīca, un 1623. gadā Jaunajā Žagarē uzcelta jauna. 1861. gadā Žagarē dzīvoja apmēram četri tūkstoši iedzīvotāju, 1914. gadā – apmēram 14 tūkstoši. 1924. gadā Žagarei piešķīra pilsētas tiesības, bet 1950. gadā tā pat uz laiku kļuvusi par rajona centru.

Purvs, ezers un mežs
Takām tuvākais ir Jodeiķu ciems, kurā iebraucot arī uzreiz ieraugāmas norādes uz Mūsas tīreļa takām. Ciemā atrodas arī neliela koka baznīciņa.
Mūsas tīreļa takas garumā izvietotie informācijas stendi ir tikai lietuviešu valodā, bet tas nemazina apkārtnes dabas burvību. Turklāt no konteksta jau iespējams saprast vismaz aptuveno domu, kas vēstīta stendos, bet pēc bildītēm un latīniskajiem nosaukumiem var atšifrēt augus, zvērus un putnus, kas sastopami šajā dabas teritorijā.
Taka vispirms ved pa purvu. Jau tās sākumā iespējams uzkāpt nelielā novērošanas tornī. Pēc tam dēļu laipa aizvijas gar Miknaiču ezeru, bet vēl vēlāk no purva teritorijas apmeklētāji nonāk mežā. Līdz ar to ainava mainās un ne mirkli nekļūst garlaicīgi.
Žagares reģionālais parks, kura teritorijā atrodas Mūsas tīreļa taka, dibināts 1992. gadā, lai saglabātu Svētes ielejas dabisko ekosistēmu un Žagares mežu vidi un reģiona kultūras mantojumu.
Parka teritorija 2008. gadā palielinājusies no 4930 hektāriem līdz 7140,42 hektāriem.
Parka pārstāve Giedre Rakstiene stāsta, ka Mūsas tīreļa taka nav līdz galam pabeigta. Tagad pa taku jādodas vienā virzienā un pēc tam pa to pašu maršrutu atpakaļ. Mums kopumā sanāca nostaigāt aptuveni desmit kilometrus. “Kad projekts būs pabeigts pilnībā, taka būs apļveida un nevajadzēs nākt atpakaļ pa to pašu ceļu,” skaidro G.Rakstiene. Žagares reģionālā parka administrācijā nesen kā saņemts finansējuma apstiprinājums projektam, lai pabeigtu takas izbūvi, un tuvāko divu gadu laikā šī iecere tikšot īstenota.
Viens no takas atzariem aizved uz bijušo partizānu apmetnes vietu, turpat netālu apskatāms arī Tīreļa akmens, kura augstums ir 1,45, bet garums – 3,30 metri. Uz akmens redzamas mitoloģiskas zīmes.
Starp citu, visā takas garumā pie informācijas stendiem izvietoti soliņi, uz kuriem var piesēst un atpūsties vai atgūt spēkus, iedzerot līdzpaņemto tēju un notiesājot maizītes. Pat pēdējā gada dienā šķita, ka Mūsas tīreļa laipa ir diezgan iecienīts atpūtas objekts arī vietējiem iedzīvotājiem. Jau stāvlaukumā bija novietotas vairākas mašīnas, un, arī ejot pa taku, satikām dažāda vecuma cilvēkus, kas bija šo dienu izraudzījušies pastaigām svaigā gaisā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lietuvas dabas pārsteigumi

Kategorijas