Gulbeniešus raksturo kā sociālā teātra pārstāvjus

2010. gada 15. septembris 07:58

988

Gulbeniešus raksturo kā sociālā teātra pārstāvjus

Režisore Edīte Siļķēna: "Baltijā jūtamies saprasti."
Ar daudzveidīgiem iespaidiem bija raksturīgs no ceturtdienas līdz sestdienai Palamusē Igaunijā notikušais amatierteātru festivāls "Baltijas rampa", kurā ar Valentīnas Ozolas viencēlienu "Kājas" piedalījās arī Gulbenes Tautas teātris. Izrādi noskatījās un vērtēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu amatieru teātru asociāciju alianses prezidente, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teātra kritiķi. Vairāk foto šeit.

Ar kāju likteni Par gulbeniešu sniegumu bija daudz jautājumu, atziņu un secinājums - šis ir sociālā teātra pārstāvis. Aicināta izteikties bija arī Gulbenes Tautas teātra režisore un iestudējuma veidotāja Edīte Siļķēna. Viņas viedoklis - izrāde ietver stāstus par daudzām dzīvēm.

"Vai jūs sajutāt šo dzīvju kokteili?" viņa vaicāja vērtētājiem. Režisores vēlme bija, lai ikviens skatītājs kaut kādā mērā spētu identificēties ar šīm dzīvēm. Režisore teica, ka izrāde tiek spēlēta jau gana ilgi, taču tajā tiek uzturēta dzīvība, jo mainās gan aktieru sastāvs, gan arī notiek viņu izaugsme.

"Notiek tēlu dinamika, līdz ar to mainās arī stāsti, ko vēstī šie tēli. Mēs it kā spēlējamies, izdzīvojot tēlu dzīves. Mainās pat muzikanti, kas atskaņo dzīvo mūziku šajā izrādē! Reizēm izrādē ir viens vai divi muzikanti, reizēm uzstājas arī cilvēks orķestris," sacīja E.Siļķēna.

Ekspertiem bija interesanti uzzināt, ciktāl tiek izmantots lugas materiāls. Režisore paskaidroja, ka ir konkrēts dramaturģes uzrakstīts dialoga teksts, pie kura aktieri strikti turas. Taču galveno varoņu fons ir mainīgs, to veidojot, aktieri improvizē, izspēlējot pašu radītas etīdes izrādes gaitā.

Gan lietuviešu, gan igauņu ekspertu domas bija, ka vide, ko izrādē parāda gulbenieši, ir reāla, tieši tāda kā jebkurā no trim Baltijas valstīm. "Cik cilvēku, tik kāju. Un katrām kājām ir savs liktenis," īsumā savu viedokli par šo iestudējumu pauda Gulbenes Tautas teātra aktrise Astrīda Vilciņa.

Tikpat kā Druvienā!

Par aizkustinošu brīnumu gulbeniešiem kļuva Palamuses skola - muzejs, kas pārsteidzoši līdzinās Druvienas vecajai skolai - muzejam. Abās skolās valda 19. un 20.gadsimtu mijas elpa.
Druvienā šā muzeja vārds saistās ar Jāni Poruku, Palamusē - ar Oskaru Lucu, slavenu igauņu rakstnieku, kura klasiskais romāns "Pavasaris" par skolas dzīvi igauniski pirmo reizi izdots 1912.gadā. Šo romānu iepazinuši arī lasītāji Latvijā, jo grāmata tulkota latviski. Romānā "Pavasaris" attēlotie varoņi un notikumi ņemti no Palamuses. Norises vieta - turienes skola. Tāpat kā J.Poruka stāsta "Kauja pie Knipskas" varoņi ir noskatīti Druvienā un viņi mācījušies turienes skolā. Sena klases telpa, skolēnu un skolotāja guļamistabas, pieliekamais - tas viss gan Druvienā, gan Palamusē ir tik līdzīgs!

Palamuse lepojas arī ar senu luterāņu baznīcu, kas celta 13.gadsimtā un saglabājusies līdz mūsdienām. Raksturīgi, ka savulaik skola izveidota, balstoties uz draudzes finansējumu. Šodien gan vecā skola, gan baznīca ir muzejiska kultūrvēstures liecība, kurai ir mūsdienīgs pielietojums.

Baznīcā arvien katru svētdienu notiek dievkalpojumi, vecajā skolā - muzejā tiek rīkotas ne tikai ekskursijas, bet šajā mācību gadā te stundas tiek organizētās 1.klases skolēniem. Vecā skola - muzejs ir remontēta, ar mūsdienīgu tehniku aprīkota iestāde. Līdzās retropriekšmetiem te ir arī datori un, protams, ir pieejams arī internets.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbeniešus raksturo kā sociālā teātra pārstāvjus

Kategorijas