Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Kam jāpalīdz bērniem, kamēr vecāki ārzemēs?

Vietējās ziņas

2010. gada 16. septembris 07:45

1525
Kam jāpalīdz bērniem, kamēr vecāki ārzemēs?

Vecākiem pirms aizbraukšanas ir jānokārto pilnvara
Nesen zviedru filmētais un publiskotais materiāls par Latvijas bērnu vecākiem ārzemēs, arī par kādu Rankas zēnu, kura mamma devusies peļņā ārpus valsts un dēlu atstājusi mājās, aktualizēja problēmu, kas skar ļoti daudzus. Kam Latvijā jāredz šie bērni, lai spētu laikus palīdzēt? Zviedri uzskata, ka te ir arī valsts atbildība.

To koordinē bāriņtiesa Bērnu tiesību aizsardzības departamenta Uzraudzības nodaļas valsts bērnu tiesību aizsardzības galvenā inspektore Līga Bērziņa "Dzirkstelei" skaidro, ka šīs lietas koordinē bāriņtiesa. "Būtu jābūt tā, ka vecāki pirms braukšanas projām vēršas savas dzīvesvietas bāriņtiesā un nokārto pilnvaru. Pilsētā to var izdarīt pie notāra. Vecāks nokārto pilnvaru, kuram cilvēkam uztic savu bērnu un visu, kas saistītas ar bērnu. Ja vecāki nav tik apzinīgi un aizbrauc nepaziņojot un to nenokārto, tad to, protams, uzzina tad, kad bērnam rodas kaut kādas problēmas - veselības vai skolā. Tad savukārt meklē vecākus rokā un mēģina dokumentus sakārtot. Aizbraukt un atstāt bērnu nevienam bez oficiāliem dokumentiem, proti, pilnvaras nedrīkst," skaidro L.Bērziņa un piebilst, ja viņiem nonāk informācija, ka bērns ir atstāts viens pats, viņi ziņo bāriņtiesai.


Gulbenes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilona Rubene norāda, ka septembra beigās skolas būs apkopojušas informāciju par to, cik skolēniem vecāki ir devušies uz ārzemēm, līdz ar to šīs ziņas būs arī bāriņtiesai.

 

"Ir bijuši gadījumi, ka vecāki ir aizbraukuši un nav nokārtojuši pilnvaru, bet šādu gadījumu nav daudz. Šajās situācijās bērns parasti ir atstāts vecmammai vai kāda tante. Šādās reizēs bāriņtiesa sazinās ar vecākiem, kas ir projām, un vecāki arī sakārto juridisko pusi - nokārto pilnvaru," stāsta I.Rubene un piebilst, ka par daudziem gadījumiem, kad vecāki ir devušies prom, nav nekādu ziņu, kamēr ar bērnu nav problēmu vai par to nepaziņo kaimiņi.

 

"Ja uzzinām, braucam apsekošanā, bet visbiežāk pilnvaras ir atstātas. Viens gadījums gan bija, kad mamma aizbrauca un atstāja trīsgadīgu dēlu Latvijas otrā pusē, tad mēs uzreiz noreaģējām un nodibinājām aizbildniecību. Mammai tika atņemtas aprūpes tiesības, jo bērns bija atstāts novārtā," stāsta I.Rubene.

 

Lielā daļā gadījumu šiem bērniem rodas problēmas

„Šeit ir jābūt visu dienestu sadarbībai. Prakse ir dažāda. Ir bērni, kurus Latvijā audzina vecvecāki vai citi radinieki, kamēr mamma un tētis ir peļņā ārzemēs. Vidusskolēni reizēm tiek atstāti vieni Latvijā. Tas nav nekas iepriecinošs. Lielā daļā gadījumu šiem bērniem tomēr rodas problēmas," atzīst Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Viņš uzskata, ka ir svarīgi šos bērnus motivēt mācīties, apmeklēt skolu.

 

Tomēr A.Šķēls saka, ka viņam „neceļas roka kaut ko pārmest skolām". „Savu resursu, laika un iespēju robežās skolas šiem bērniem seko, domā, sniedz informāciju pilsētas un pagastu pārvalžu sociālajiem darbiniekiem. Vai arī vēršas domē. Kopā mēs domājam, ko darīt, kā rīkoties. Izglītības iestādē pedagogi seko tam, lai bērns apmeklētu skolu. Ja bērns nenāk uz skolu, tie jau ir pirmie signāli, ka kaut kas nav kārtībā. Manā pieredzē nav tāda gadījuma, ka šādā situācijā kāda novada skola par bērnu nebūtu likusies zinis," klāsta A.Šķēls.

 

Viņš uzsver - būtiski, „kā veidojas skolas un pašvaldības atbildīgo amatpersonu sadarbība šo jautājumu risināšanā".

Kategorijas

Kategorijas