Uzņēmēja ar radošu rokrakstu

Dzīvespriecīga, mērķtiecīga, drosmīga un azartiska. Tāda ir mūsu novadniece Ilze Magdalēna Kļaviņa, kuras dzimtās mājas ir Jaungulbenē. Saviem vecākiem viņa ir ļoti pateicīga par to, ka viņi vienmēr ir atbalstījuši, lai vai kādas ir bijušas viņas trakās ieceres.
Jau kopš agras bērnības Ilze Magdalēna ir bijusi ļoti dzīvespriecīga, un tas nekur nav pazudis, jo, viņasprāt, dzīve ir liela dāvana un katra diena nāk ar lielākiem vai mazākiem brīnumiem. Bērnībā Ilzei Magdalēnai ļoti patika dziedāt un viņas sapnis bija spēlēt klavieres. “Esmu beigusi Gulbenes mūzikas skolas klavieru klasi. Vienu radošo izpausmi esmu nomainījusi ar citu - dizainu. Bet ļoti liela nozīme manā dzīvē tik un tā ir skaņai - valodas man burtiski “pielīp”. Jūtu tās ar sirdi un priecājos, ka mani vecāki uzticējās man un ļāva jau 15 gadu vecumā turpināt mācības Ziemeļvalstu ģimnāzijā Rīgā,” stāsta Ilze Magdalēna.
Vēlējās radoši iztrakoties
Lai arī vidusskolas posmā liels akcents tika likts uz valodu apgūšanu, Ilze Magdalēna sapratusi, ka par tulku nevēlas kļūt, jo viņas “dvēselei tas nav paredzēts”, tāpēc nolēmusi aizbraukt uz Norvēģiju. “Tā kā biju iemācījusies norvēģu valodu, gribēju savas zināšanas nostiprināt. Devos prom, lai būtu “Au Pair” (viesauklīte) kādā norvēģu ģimenē. Šī atkal jau bija fantastiska pieredze, jo tur, tālumā, es jutos vientuļi, kaut zināju valodu. Iekļauties vēso norvēģu sabiedrībā man tā īsti neizdevās. Tāpēc daudz laika veltīju lasīšanai, zīmēšanai, klausījos labu mūziku un skatījos interesantas filmas. Tad arī sapratu, ka man ir jādara kas radošs,” stāsta Ilze Magdalēna.
Pēc Norvēģijā pavadītā laika viņa pusgadu dzīvoja Dānijā. Tajā laikā Latvija vēl nebija Eiropas Savienībā, bet bija iespēja dabūt stipendiju studijām tautskolās. Vienā no tādām Ilze Magdalēna arī pieteicās un ieguva stipendiju. “Tā kā zināju norvēģu valodu, nokļuvu dāņu vidē un varēju izvēlēties nevis internacionālos priekšmetus, bet visus tos, kurus mana sirds kāro. Tie bija zīmēšana, gleznošana, keramika, mūzika, dejošana, mazliet arī kinokritikas. Tas bija ļoti piesātināts pusgads,” saka Ilze Magdalēna. Atgriezusies Latvijā un meklējusi darbu. “Vienā dienā man zvanīja mamma un teica: ““AirBaltic” meklē stjuartus, domāju, ka tev vajag pieteikties.” “Darbu “AirBaltic” es dabūju un nostrādāju kā stjuarte trīs gadus. Darbs bija ļoti dinamisks, interesants, un tas bija ļoti iespaidīgs laiks manā dzīvē,” stāsta Ilze Magdalēna.
Tad iestājusies Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā, jo tajā laikā tā bija vienīgā izvēle konkrētajā profesijā - grafikas dizains. Daudz laika pavadīja, zīmējot, gleznojot, mācoties kompozīciju. “Varu lepoties, ka man ir bijis tas gods mācīties zīmēšanu pie profesora un nopelniem bagātā gleznotāja Roberta Muža un viņa meitas Agatas Muzes, kura arī ir talantīga gleznotāja,” stāsta Ilze Magdalēna.
Tomēr viss negājis pavisam gludi, jo skolas vadība nesapratās ar māksliniekiem, tāpēc lielākā daļa pasniedzēju aizgāja no šīs skolas. Un drīz arī lielākā daļa studentu sekoja viņiem, ieskaitot Ilzi Magdalēnu. “Mēs pārgājām uz Latvijas Universitāti, kur mani pasniedzēji izveidoja jaunu nodaļu - grafikas un interjera dizains, to esmu absolvējusi,” skaidro Ilze Magdalēna. Un šajā brīdī arī sākās viņas stāsts, kas nu izaudzis pa biznesu.
Domājot par diplomdarbu, iedomājusies, ka jādara kaut kas pavisam traks. “Tajā laikā es staigāju ar krāsainām zeķbiksēm, bet ziemā bija pārāk auksti, lai staigātu svārkos. Izdomāju, ka taisīšu krāsainas vilnas bikses. Diplomdarbam bija arī pamatīga empīriskā daļa, pētīju Āfrikas ciltis, jo pirmā asociācija ar siltumu man ir saule un vieta, kur patiesi ir daudz saules - Āfrika. Toreiz daudz interesējos par rotaslietām, tādām etniskām, tāpēc nolēmu pētīt Austrumāfriku, jo tur bija daudz nomadu, kuriem vienīgais krāšņuma elements ir - rotas un ieroči,” stāsta Ilze Magdalēna. Šis pētījums viņai pašai bija ļoti interesants atklājums. Iedvesmojoties no cilšu rotām un dabas, viņa radīja četru veidu dizainus biksēm. Atrada fabriku, kurā bija spējīgi un ieinteresēti tās uzražot.
Uzņēmums uzņem apgriezienus
Universitāti Ilze Magdalēna pabeidza ar izcilību. Doma par siltajām biksēm viņai pašai tik ļoti patika, ka nolēmusi doties tālāk. 2010.gadā viņa pieteicās “Latvijas Dizaina gada balvai” un tika nominantu sarakstā. “Uz pasniegšanas ceremoniju biju uzaicinājusi līdzi labāko draudzeni. Kamēr gaidījām ceremoniju, draudzene čukstēja: “Ilzīt, vienalga, vai tu dabūsi balvu vai ne, taisām to par mūsu biznesu!” Un es teicu – jā!” atmiņās dalās Ilze Magdalēna, kura arī ieguva “Latvijas Dizaina gada balvu” un nodibināja uzņēmumu.
Kopš tā brīža viņas uzņēmums ir tikai audzis. No krāsainu bikšu ražošanas tas paplašinājies līdz kleitām, tunikām, šallēm, un nākotnes ieceru vēl ir daudz. “Arī komanda ir augusi. Esam trīs sievietes, kuras nu jau gandrīz četrus gadus esam līdzīpašnieces uzņēmumā. Bet man ir divi biznesi. Viens ir mans uzņēmums, kuram veltu daudz laika un kurā baudu procesu. Bet, tā kā esmu grafikas dizainere, tad esmu arī dizainere un daru daudz un dažādus radošus dizaina darbus,” stāsta Ilze Magdalēna.
Uzņēmumam augot, arī materiāli ir nākuši klāt. Sākumā tika radīts merino vilnas apģērbs šīs vilnas īpašību un kvalitātes dēļ, tagad ir sākts strādāt arī ar kašmira un jēru vilnu. Merino vilna ir izcili piemērota, piemēram, bikšu ražošanai, jo tai ir ļoti augsta izturība, tā ir pašelastīga, neburzās, ir ļoti mīksta un nekož, tā der pat cilvēkiem ar paaugstinātu ādas jutību. Sākot ražot kleitas, viņas sapratušas, ka vēlas jutekliskāku pieskārienu, vēl maigāku, siltāku, mīkstāku, un tāds ir kašmirs. “Mūsu pamatkoncepts ir ražot labu, kvalitatīvu, ilgtspējīgu produktu, kas ir veselīgs nēsātājam un arī nekaitē dabai. Mēs izvēlamies ražot paliekošas un klasiskas vērtības, kuras neapnīk, kamēr vien tās kalpo tām paredzētajām funkcijām, izvairoties no masu ražošanas, jo uz mūsu planētas jau tā ir tik daudz neizmantotu lietu,” saka Ilze Magdalēna.
Uzņēmuma nosaukums ir SIA “Global Warming”, tā sauca arī zīmolu, līdz tas tika nomainīts uz “kis.clothing” - viegls, īss un sievišķīgi seksīgs. “Tas spilgti parāda to, kāda ir sajūta, uzvelkot mūsu ražoto kleitu. Par vārda maiņu izlēmām tāpēc, ka šobrīd strādājam uz jaunu eksporta tirgus apgūšanu. Lai arī savas krāsainās bikses esam pārdevušas gan Kopenhāgenā (Dānija), gan Toronto (Kanāda), ar jaunajiem produktiem strādājam pie jaunu sadarbības partneru atrašanas. Sadarbojamies ar fabriku, kas ada mūsu pasūtījumus,” atklāj Ilze Magdalēna. Viņa priecājas, ka Gulbenē ir dāmas, kuras ir iegādājušās bikses, kleitas, tuniku no “kis.clothing”.
Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Ilze Magdalēna Kļaviņa.
◆ Dzimusi: 1983.gada 14.februārī.
◆ Skolas gaitas: Gulbenes pamatskola, Gulbenes ģimnāzija, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Latvijas Universitāte.
◆ Vaļasprieki: ceļošana ir tā, kas iedvesmo, kur tiek atgūta enerģija un gūti jauni iespaidi. Joga, ar kuru nodarbojas jau desmit gadus. Un katru dienu pateicība par to, kas ir dots!
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"