Dzirkstele.lv ARHĪVS

Suņu mammas prieks – Ludis

Mārīte Dzene

2018. gada 16. februāris 00:00

1495
Suņu mammas prieks – Ludis

Ne katrs cilvēks sniedz palīdzību nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, turpretim dzīvnieku pasaulē mamma ir un paliek mamma – ja var, savu iespēju robežās pieņem un audzina, piemēram, suņu mamma “adoptē” trušu, leopardu vai citus mazuļus. Iespējams, tāpēc liteniete Anna Zīle neapvainojas, ja viņu dēvē par suņu mammu, jo visu dzīvi viņa ir mīlējusi suņus un rūpējusies par tiem.
Šis ir Suņa gads, bet A.Zīle ir dzimusi Kaķa gadā. Lai gan Anna ir rūpējusies arī par kaķiem, ar tiem viņai nav savstarpēju simpātiju. “Tiesa gan, pati esmu kā kaķis – met kā gribi, vienmēr krītu uz kājām.  Savukārt mana horoskopa zīme – Vērsis – apliecina darbaspējas – varu strādāt no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tagad esmu no krūmiem attīrījusi ceļmalas līdz pat mājai,” atzīst Anna.

Pievelk suņus kā magnēts
Viss sākās pirms 43 gadiem, kad augstskolu beigusī A.Zīle sāka strādāt Vecbebru sovhoztehnikumā.  Anna bieži apciemoja krustmāti, kurai bija suns Tobis. “Ikdienā suns bija piesiets ķēdē, bet es ar viņu skraidīju un rotaļājos, tāpēc Tobis mani gaidīja un iemīļoja. Kad braucu prom, suns katru reizi smilkstēja. Arī man Tobis bija mīļš, tāpēc krustmāte teica, lai ņemu suni pie sevis,” atceras A.Zīle. Acīmredzot dzīvnieki sajūt Annas īpaši labvēlīgo attieksmi, tāpēc līp pie viņas kā pie magnēta. Arī sveši suņi, kuri nereti tiek atzīti par nikniem un bīstamiem, uzticas un glaužas klāt. “Reiz pilnīgi svešs suns ielēca man klēpī, pagulēja apmēram septiņas minūtes un pēc tam aizskrēja. Ir bijuši arī kuriozi, kad mani apciemo kaimiņu govis. Kaimiņiene brīnās, bet es pieļauju – tas ir tāpēc, ka es ar dzīvniekiem runājos,” atzīst Anna.
Kad citos medību laukos aizgāja Tobis, tika pieņemta Rika, kurai nebija ne saimnieka, ne māju. A.Zīle bija sporta skolotāja, un dažkārt stundās piedalījās arī Rika. “Bija viens puisis, kurš nevēlējās ievērot disciplīnu. Kad Rika dzirdēja, ka nedaudz paceļu balsi, sunīte sarāja zēnu ar savu “vau, vau”,” stāsta Anna. Lielas bija bēdas, kad Riku sabrauca, jo mājas atradās lielceļa malā. Lai remdētu zaudējuma sāpes, bērni mātei nopirka istabas pundurterjeru Džinu. Tā bija ģimenes mīlule 17 gadus. “Kad braucu ar mašīnu, Džina bija man azotē paslēpusies tā, ka zem virsjakas nemaz nebija redzama. Reiz, braucot cauri Aizkrauklei, mūs apturēja ceļu policists. Atvēru mašīnas logu, pienāca policists, bet pēkšņi no azotes izlēca Džina un gandrīz ieķēra viņam degunā. Policists mirkli palika bez valodas, pēc tam apjautājās, vai mašīnai viss kārtībā, un ļāva braukt,” stāsta Anna.
Kad nomira Džina, A.Zīle trīs gadus negribēja nevienu suni. Tomēr pēc tam izlēma atkal atrast uzticamu draugu.

Mājas sargs un luteklis
Juglas dzīvnieku patversmē “Labās mājas” piedāvāja divus suņus, no kuriem viņa izvēlējās vidēja auguma suni, kas bija gadu vecs un ļoti tievs. Patversmes darbinieki bija redzējuši, ka suni atved vīrietis un piesien pie patversmes žoga. “Labi, ka pie žoga, nevis mežā pie koka. Tagad mums ir septītais suns - Ludis, kas, tāpat kā visi pārējie, izņemot Džinu, ir pieņemts. Vīrs atzīst, ka tas ir labākais mūsu dzīvē. Ludim ir sava istaba un dīvāns. Tur viņš katru rītu pēc brokastīm sēž un gaida, kad mēs viņu samīļosim,” saka Anna.
Viņa atzīst, ka Ludis tiek lutināts kā jau ģimenes loceklis. Kad saimniece atbrauc no veikala, suns gaida, kāds kārums būs viņam. Ludis ir labs mājas sargs. Ja Anna ravē dārzu, viņš nosēžas tā, lai redzētu saimnieci un arī māju. Suns viegli ir apguvis komandas, kādas ir nepieciešamas ikdienā. Saimniece uzsver, ka vairāk nevajag, galvenais – suns paklausa. “Kāpēc nosaucu par Ludi? Patversmē viņam bija dots vārds Džiksijs. Brālis man dāvināja naudu, lai varu iegādāties suni no patversmes. Tāpēc nolēmu nosaukt par Ludi, kas ir daļa no brāļa Ludviga vārda,” atklāj Anna.
 
Kolekcijai – vairāk nekā 40 gadu
 A.Zīlei ir plaša suņu figūriņu kolekcija – apmēram 90, kā arī grāmatas, gleznas, fotogrāfijas, krūzītes un paklāji ar suņu attēliem. Tā veidota, sākot draudzību ar Tobi. “Albumos ir apkopoti ne tikai attēli, bet arī raksti par suņu šķirnēm. Suņu figūriņas ir atvestas no 13 valstīm: Itālijas, Vācijas, Īrijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldāvijas, Abhāzijas, Armēnijas, Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas, kā arī no dažādām Latvijas pilsētām. Tā kā pati esmu daudz braukājusi uz dažādiem sporta pasākumiem un ekskursijās, visur meklēju kādu īpašu lietu ar suni vai tā figūru. Mājās man ir arī pašu gatavoti suņi, kas ir dāvināti,” skaidro Anna. Viņa uzsver, ka aiz katras suņa figūriņas ir īpašs stāsts. Vistālāko ceļu mērojis sunītis no Sanmarīno, bet no Īrijas atceļojusi vesela suņu ģimene.