Veidos kultūras pārvaldi

2018. gada 16. februāris 00:00

2087

Ar plašām diskusijām Gulbenes novada daļa deputātu konceptuāli ir vienojušies par jaunas iestādes – kultūras pārvaldes – izveidi novada pašvaldībā.
Vadītājs amatā tiks iecelts uz pārbaudes laiku no 3.aprīļa līdz 2.jūlijam, kā to ierosinājis deputāts Stanislavs Gžibovskis, kurš uzskata, ka šāda amata pildītājam svarīga ne tikai profesionālā kompetence, bet arī atbilstoša reputācija. Juridiski lēmums par to būs jāpieņem 22.februāra novada domes sēdē.
Paredzams, ka pretendentu atlase uz jaunveidojamās kultūras pārvaldes vadītāja amatu netiks rīkota, likums nenosaka, ka tas būtu jādara obligāti. To paskaidroja novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale, atbildot uz deputāta Normunda Mazūra jautājumu.
Kultūras pārvaldes vadītāju amatā iecels novada domes izpilddirektore Guna Švika. Paredzams, ka kultūras pārvaldes vadītājs būs Svens Renemanis, kurš pašlaik novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļā ir vecākais konsultants kultūras jomā kopš pagājušā gada oktobra.

Vai pagastos izprot reformas būtību?
Komiteju sēdēs šonedēļ ieskanējās šaubas, kāpēc kultūras pārvalde jāveido tādā steigā, ja degungalā ir Latvijas lielie Dziesmu un Deju svētki. To uzsvēra deputāte Lāsma Gabdulļina. S.Renemanis atbildēja, ka gatavošanās šīsvasaras svētkiem Rīgā notiek, darbs ir saplānots.
Deputāts Andis Caunītis, sīki izjautājot S.Renemani kā potenciālo kultūras pārvaldes vadītāju, tā arī neguva skaidrību par to, kāpēc saimniecisko līgumu slēgšanu nav paredzēts deleģēt kultūras pārvaldes vadībai, bet gan uz vietas struktūrvienību (kultūras un tautas namu) vadītājiem. S.Renemanis norādīja, ka saimnieciskie jautājumi un izdevumi būs pagastu pārvalžu ziņā.
Pret kultūras pārvaldes izveides idejas virzīšanu apstiprināšanai 22.februāra domes sēdē balsoja deputāti Edīte Kanaviņa un L.Gabdulļina, piedaloties 14.februāra izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Pret 15.februāra finanšu komitejas sēdē balsoja A.Caunītis, L.Gabdulļina un Guna Pūcīte. Novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš pauda, ka tie, kas balso pret, vadās pēc sīkām, lokālām, privātām ambīcijām, nevis iestājas par kultūras attīstību novadā.
E.Kanaviņa vaicāja, vai ir bijusi pietiekama komunikācija ar sabiedrību sakarā ar iecerēto reformu, “vai pagastos saprot šīs reformas būtību un to, kā tā atsauksies uz kultūras dzīvi laukos”. Viņa arī vēlējās zināt, kas turpmāk notiks ar novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļu, no kuras paredzēts nošķirt kultūras nozari. G.Švika izskaidroja, ka perspektīvā domē šī nodaļa nodarbosies tikai ar izglītības jomu. Sporta jomas speciālistu plānots izdalīt no nodaļas, šis speciālists strādās domes izpilddirektores tiešā pakļautībā.

Kultūras centrs būs struktūrvienība
S.Renemaņa kabinets pēc kultūras pārvaldes darbības uzsākšanas atradīsies pašreizējā Gulbenes kultūras centrā. Gulbenes kultūras centrs vairs nebūs atsevišķa iestāde, bet gan kultūras pārvaldes struktūrvienība tāpat kā pagastu kultūras nami. S.Renemanis pauda, ka kultūras un tautas namu vadītājiem būs lielāka patstāvība jautājumu kārtošanā. Tiks arī nodrošināts dialogs starp kultūras pārvaldi, kultūras un tautas namu vadītājiem un pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem. “Novads ir liels, un kultūras nozare ir apjomīga,” sacīja S.Renemanis, norādīdams, ka novadā pavisam ir 114 tautas mākslas kolektīvi un 16 kultūras un tautas nami. Vienlaikus ar kvalitatīva darba nodrošināšanu svarīga esot tēriņu izvērtēšana, taupīšana. Viņš atzinīgi vērtēja izmaiņas, kas novada bibliotēku tīkla pārvaldīšanā notikusi četru gadu laikā: “Visi bibliotekāri strādā un jūtas kā viena komanda.” S.Renemanis sacīja, ka to pašu vēlas panākt savā nozarē, nosakot katram kultūras darbiniekam konkrētus pienākumus un atbildības pakāpi.

Vajag cilvēku ar nedalītu atbildību
A.Vējiņš šonedēļ divu komiteju sēdēs skaidroja deputātiem gaidāmās pārmaiņas, reorganizējot pašvaldībā kultūras pārvaldīšanu. Faktiski notiks centralizācija nozarē, kurā, kā izteicās A.Vējiņš, līdz šim lielā mērā bija haoss. Līdzšinējā prakse rādījusi, ka viena konkrēta atbildīgā kultūras nozarē novadā nav bijis. Agrāk, analizējot kļūdas vai neveiksmes kultūras dabā, atbildība tikusi pārlikta vai sadalīta uz vairākiem cilvēkiem. Konstatētas arī nepilnības, piemēram, ārpakalpojumu izmantošanā un finansiālas atbildības pieprasīšanā no nekvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem. “Mēs bijām saņēmuši sadarbības partneru pārmetumus, ka attiecīgie darbinieki ir neieinteresēti, ar neprofesionālu attieksmi, ar nelaikā sniegtu informāciju,” sacīja A.Vējiņš. Viņš arī norādīja, ka iepriekš bijušas situācijas, kad kultūras nozarē nauda tērēta nesaimnieciski, bezatbildīgi un apšaubāmi. Atklāts, ka tikuši parakstīti akti par nesaņemtu vai tikai daļēji saņemtu pakalpojumu.
A.Vējiņš arī norādīja, ka nepieciešams sadarboties atšķirīga formāta pasākumu rīkošanā, piedāvājot arī kultūras programmu. Piemēram, turpmāk jādomā, kā palīdzēt radīt divu dienu svētku sajūtu autorallija “Sarma” norises laikā. Sadarbība vajadzīga kultūras un sporta, kultūras un tūrisma jomā - pauda novada domes priekšsēdētājs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Veidos kultūras pārvaldi

Kategorijas