Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cīnītāja ar lielu gribasspēku

Inita Savicka

2018. gada 16. februāris 00:00

47
Cīnītāja ar lielu  gribasspēku

Ērika Jermacāne, kura mācās Lejasciema vidusskolas 8.klasē, sporto jau kopš 1.klases un var lepoties ar vairākām medaļām, kuras ieguvusi, slēpojot Latvijas čempionātos.
Janvārī ar Latvijas komandu viņa devās uz 5. Baltijas militārajām sacensībām Lietuvā, kur izcīnīja 3.vietu biatlonā, kā arī 2.vietu komandu stafetēs distanču slēpošanā un 3.vietu komandu stafetē biatlonā.

Cēlos un turpināju!
“Mamma mani aizveda pie treneres Lāsmas Gabdulļinas, jo mājās biju aktīvs bērns. Tad arī aizrāvos ar sportu. Slēpošana ir viens no ziemas sporta veidiem, kas man patīk. Jau kopš 1.klases mana trenere ir L.Gabdulļina. Viņu es uzrunāju kā Lāsmiņu. Es varu lepoties ar savu treneri, jo no viņas esmu arī daudz ko iemācījusies, piemēram, to, ka visam vajag lielu pacietību un gribasspēku, lai kaut ko sasniegtu. Lāsmiņa ir pozitīvs cilvēks, kas man palīdz noskaņoties pirms sacensību startiem. Trenējos piecas darbdienas pēc stundām. Slēpoju trasē pie treneres mājas vai arī slēpoju pa meža ceļiem,” stāsta Ērika.
Viņai kā slēpotājai ir liels potenciāls, jo viņa ne reizi vien ir iepriecinājusi ar saviem startiem. Ērikas pirmais Latvijas čempionāts bija 2013.gadā Vietalvā. Viņas grupā toreiz bija 18 meitenes, no kurām Ērika bija desmitā.
Visspilgtāk viņai atmiņā palicis Latvijas čempionāts pagājušajā gadā Vietalvā brīvajā solī sprintā.
“Tur es ieguvu 3.vietu. Šī 3.vieta man paliks atmiņā. Atceros to dienu, kad es sprintā, izbraucot no starta koridora, masu braucienā izbraucu trešā. Tad es tik pie sevis domāju: “Izturi, tu to vari!” Un tad pēkšņi kalna vidū nokritu un domāju, ka viss ir beidzies un mani apdzīs. Bet biju atrāvusies pāris metrus un mani neapdzina. Blakus trasei stāvēja trenere un visi draugi, ar kuriem eju uz treniņiem. Viņi kliedzot atbalstīja: “Celies, sarauj, aiziet, aiziet!” Es cēlos, cik vien ātri varēju, un turpināju braukt, lai tik mani nenoķer. Un kāda ir sajūta, kad tu iebrauc finiša taisnē trešā un pretī tev skrien apsveikt draugi!” atceras Ērika.
Viņa pagaidām apdomā savus nākotnes plānus saistībā ar slēpošanu, bet esot doma varbūt pēc 9.klases doties mācīties uz Gulbeni, lai varētu trenēties biatlonā.

Sports uzlādē
Ērika atzīst, ka sports viņai dod enerģiju un spēku turpināt trenēties un gūt labākus rezultātus, kā arī izturību un pacietību. “Manuprāt, jauniešiem ir jānodarbojas ar sportu, jo tas skolēnus padara aktīvākus un brīvo laiku tā var pavadīt lietderīgi. Mani slēpot motivē ģimenes locekļi, radinieki, draugi un arī, protams, trenere. Arī uzvaras mani ir motivējušas turpināt un sasniegt tikpat labus rezultātus, kādi man ir. Bet, ja gadījumā ir ziema bez sniega, tad es nepārdzīvoju, jo ir rolleri, kas aizvieto slēpes!” saka Ērika.