Vēlas sakopt bijušo peldvietu

2018. gada 20. februāris 00:00

2001

Gulbenes Dzirnavu dīķa posmu un tā apkaimes sakopšanu pie Saules ielas ir iecerējusi vietējā pašvaldība, piesaistot Vides aizsardzības fonda līdzekļus 50 000,10 eiro.
Ja šāda projekta ideja fondā tiks akceptēta, pašvaldības līdzfinansējuma daļa varētu būt 15 000 eiro. Konceptuāli deputāti šādu projekta ideju ir akceptējuši pagājušajā nedēļā komiteju sēdēs, bet balsošana par to vēl notiks 22.februāra domes sēdē.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka runa esot par vietu, kura agrāk pie Dzirnavu dīķa bijusi iecienīta peldvieta. “Otrā dīķa pusē kādreiz bija peldvieta!” “Dzirkstelei” apstiprina novada deputāts Valtis Krauklis. Novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis “Dzirkstelei” apgalvo, ka vēsturiski pie Dzirnavu dīķa nav bijis tādas noteiktas vienas peldvietas. Viņš zinot vismaz piecas tādas vietas.
“Dīķis ir aizaudzis, dūņains,” “Dzirkstelei” klāsta gulbeniete Dzintra Kundrate, kurai otrpus dīķim, kur agrāk atradās dārzniecība, ir iekopts ģimenes dārziņš. Viņa saka - tagad Dzirnavu dīķī peldēties uzdrošinoties retais, galvenokārt puikas.

Vēlas sākt ar vienu stūrīti
“Dzirkstelei” pagaidām neizdevās noskaidrot, vai tiks sakopta tikai zeme vienā vietā pie Dzirnavu dīķa vai arī tiks tīrīts pats dīķis, piemēram, vai tiks pļautas niedres. Pagaidām projekts vēl esot izstrādes procesā un konkrētākas informācijas nav.
“Šobrīd ir iecerēts sakārtot zemesgabalu “Saules iela 13” aptuveni viena hektāra platībā, izveidojot tajā atpūtas vietu, un, piesaistot nozares speciālistus, rast piemērotāko risinājumu ūdenstilpes vides uzlabošanai ilgtermiņā,” skaidro novada domes sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Gunta Kalmane.
Visu Dzirnavu dīķi un visu teritoriju ap to aptvert uzreiz nav iespējams ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ, taču ar kaut ko ir jāsāk. Tā 14.februāra tautsaimniecības komitejas sēdē sacīja J.Barinskis. Viņš bilda, ka gulbeniešiem ir cerība gūt Vides aizsardzības fonda atbalstu savam projektam. Taču jārēķinoties ar to, ka uz visu valsti sadalāmais finansējums šā fonda izsludinātajā projektu izvērtēšanā nav liels – tie ir tikai aptuveni 260 000 eiro. “Konkurence ir pietiekami nopietna. Taču jāstartē un jācer uz atbalstu,” sacīja J.Barinskis. Tiks izvērtētas visu projektu vietējās iniciatīvas vides stāvokļa uzlabošanai un vides apdraudējuma risku novēršanai.

Svarīga sabiedrības līdzdalība
J.Barinskis pauda, ka nozīmīgs faktors, lai varētu cerēt uz fonda atbalstu projektam, ir iedzīvotāju ieinteresētība un iesaiste. Esot domāts iesaistīt gan skolēnus, gan šajā apkārtnē dzīvojošos. Sabiedrības līdzdalība būšot aktuāla jau projekta izstrādes stadijā. Esot jāsaprot, “kā īsti darīt, kas ir tās nianses, kas jāņem vērā”. “Mēs darba grupā esam tikušies ar cilvēkiem. Esam apsekojuši vietu (pie Dzirnavu dīķa, kur paredzēti projekta darbi – red.),” teica J.Barinskis.
Gulbenes Dzirnavu dīķis pieder pašvaldībai, kaut vēl nesen nebija reģistrēts zemesgrāmatā, bet tagad, kā noskaidroja “Dzirkstele”, jau ir reģistrēts. Dīķis aizņem 84 624 kvadrātmetrus (nepilnus 8,5 hektārus).
2014.gadā vietējie iedzīvotāji savāca vairāk nekā 100 parakstus un iesniedza pašvaldībai prasību beidzot atrisināt Dzirnavu dīķa tīrīšanas jautājumu. Cilvēki vērsa uzmanību uz to, ka dīķis pārvēršas par purvu, tā dziļums samazinās, ūdenstilpe aizaug. Tomēr šis lūgums atbalstu neguva, pamatojums bija – finanšu trūkums. 2016.gadā pēc piedzīvotajiem plūdiem vasaras beigās atkal notika Gulbenes iedzīvotāju iniciēta parakstu vākšana ar aicinājumu pašvaldībai sakārtot un tīrīt Krustalīcē ietekošo pilsētas novadgrāvju sistēmu. Arī šis lūgums neizraisīja tūlītēju un kardinālu rīcību. Atsevišķās vietās pilsētā gan grāvji un notekcaurules tika tīrītas, bet tie bija kārtējie darbi.

Dīķis kā ekoloģiska izgāztuve
Dzirnavu dīķis, kas Gulbenē izveidots uz Krustalīces upes, ir daudz cietis no cilvēkiem. Joprojām daudzi krastos dzīvojošie kanalizācijas notekūdeņus ievada dīķī, ko kā ekoloģisku problēmu pastāvīgi akcentē vides eksperti.
1997.gadā naktī uz 9.novembri uzņēmumā “Gulbenes degviela” notika avārija un aptuveni 3 tonnas kurināmās degvielas, kuras sastāvā bija pirolīzes sveķi, pa pilsētas notekgrāvjiem ieplūda Dzirnavu dīķī un Krustalīcē. Toreiz iedzīvotāji sūdzējās par stipru, acetonam līdzīgu smaku. Ekoloģiskās katastrofas sekas toreiz operatīvi tika mazinātas, organizējot indīgo vielu sanāciju jeb neitralizāciju. Kurināmā degviela nogulsnējās dīķa dibenā. “Tādu eļļas traipu, kādi agrāk peldēja pa ūdens virspusi, tagad dīķī vairs nav,” stāsta Dz.Kundrate.
Līdz 2009.gadam periodiski Dzirnavu dīķis un Krustalīce nelabi smakoja, un tas tika saistīts ar SIA “Gulbenes alus darītava” darbību. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums ražošanu pārtrauca.
Pagājušā gada maijā pēc pašvaldības pasūtījuma Dzirnavu dīķī tika pļautas niedres. No tām atbrīvoja pusotru hektāru platības. Ne visi iedzīvotāji to vērtēja pozitīvi. Daudzi pauda satraukumu, vai tas nekaitēs putniem. Katru gadu Dzirnavu dīķī uz dzīvi apmetas arī gulbji, kuri tur perē un uzaudzina mazuļus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlas sakopt bijušo peldvietu

Kategorijas