Kvalitātes latiņa un vienots mērķis

2018. gada 20. februāris 00:00

2793

Sakarā ar iespējamajām pārmaiņām kultūras nozarē “Dzirkstele” uz sarunu ir aicinājusi Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecāko konsultantu kultūras jautājumos Svenu Renemani.
- Kāpēc nepieciešama kultūras pārvalde? Kādi ir mērķi? Ko iegūsim?
- Ir jāsaprot, ka esam liels novads ar 114 kolektīviem un 16 tautas un kultūras namiem. Kultūras nozare ir ļoti apjomīga, un iepriekšējos gados pasākumu skaits bija no 800 līdz 900 pasākumiem gadā. Tas ir ļoti apjomīgs un liels pasākumu skaits, tāpēc, lai pārraudzītu šo nozari konstruktīvāk un precīzāk, uzskatu, ka ir jāveido šī atsevišķā nozares pārvaldība un jāiet ceļš uz kvalitāti. Mums ir bijis ļoti daudz pasākumu, bet ir jāceļ kvalitātes latiņa. Tas ir viens no primārajiem mērķiem. Svarīgs aspekts, protams, ir finanšu resursu pārraudzība visdažādākajām lietām, izvērtējot arī ārpakalpojumu pirkumu nepieciešamību.
Otrs lielais mērķis ir kultūras darbinieku virzība uz vienotu mērķi. Līdzīgi kā bibliotēka to ir panākusi četru gadu laikā, proti, kad bibliotēkas strādā kā vienota komanda, virzās uz vienotu mērķi, nosaka vienotas novada prioritātes. Mans mērķis ir panākt šo komandas garu arī starp kultūras darbiniekiem, kā arī vienotu sistēmu - lai cits citam varētu palīdzēt, dot kādu padomu. Kopā strādājot, kopā vairāk komunicējot, šis pasākumu plāns mūsu novadā varētu būt interesantāks, krāšņāks un daudzveidīgāks, jo pagastos ir samērā maza profesionālās mākslas pieejamība. To vēlētos veicināt visā novadā kopumā. Protams, ir jāatceras, ka katram pagastam ir savas lokālas prioritātes, unikalitāte, kas ir arī jāņem vērā un jākopj, piemēram, Druvienā “Silmaču” estrāde, kas ir tradīcija, brends, ko ir nepieciešams reklamēt. Jāpievērš lielāka uzmanība Lejasciema brīvdabas estrādei, jo tā vieta ir fantastiska, skaista, unikāla un brīnišķīga, lai tur rīkotu deju, amatiermākslas, koru koncertus. Tur esmu bijis ar Uldi Kokaru vairākas reizes, un esam sprieduši, kā šo vietu vēl vairāk varētu izcelt. Nevar nepieminēt arī Liteni. Ir notikusi konstruktīva saruna ar Litenes tautas nama vadītāju, pagasta pārvaldes vadītāju un producentu, kurš veidos pasākumu “Vasara sākas Litenē”.
Vēl liela lieta ir dokumentācijas sakārtošana. Ir jānosaka katram darbiniekam pienākumi un atbildība, strādājot pie amatu aprakstiem, darba līgumiem, jo es gribētu nākotnē redzēt, ka tautas vai kultūras nama vadītājs ir savā vietā un spēj rūpēties par to vietu gan saimnieciski, gan saturiski, kā arī strādātu ar stratēģisku skatījumu nākotnē, plānotu, kā piesaistīt konkrētajam namam pasākumus, jo katrai vietai ir savi plusi, kurus vajadzētu arī izmantot.
- Sabiedrībā radies priekšstats, ka kultūras pārvalde tiek veidota jums?
- Nē! Kultūras pārvalde tiek veidota novadam, un, runājot ar kultūras darbiniekiem, viņi arī grib, lai šī vide būtu sakārtota, jo bieži vien viens nams nesaprot, kāpēc otram namam tiek piešķirti kaut kādi resursi kaut kādām lietām, bet viņam ne. Mēs tagad katru mēnesi regulāri tiekamies ar kultūras darbiniekiem un, pēc nepieciešamības, tiksimies vairāk - kaut vai katru nedēļu vai katru dienu, lai visiem šīs lietas ir saprotamas. Un kā kultūras darbinieki varam paprasīt padomus cits citam, palīdzēt, jo pašreiz neviens tā īsti gluži to neuzņemas un nav arī juridiski pamatotas atbildības vai noteikti pienākumi to darīt, tajā skaitā arī man.
- Vai esat bijis visos mūsu tautas un kultūras namos?
- Jā. Tie ir ļoti dažādi. Dažos namos pasākumi notiek vairāk, citos mēnesī viens, vēl citos – pieci. Katrs ir darījis, kā varējis vai sapratis. Katrs cilvēks jau izprot lietas citādāk, varbūt kāds domā, ka nav iespējams darīt labāk, bet ir iespējams. Un tāpēc vēlos nozares pārraudzību. Pašlaik redzu, ka, piemēram, viens nams ir brīnišķīgi izremontēts un infrastruktūra ir sagatavota, lai pasākumus organizētu, bet citā namā to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši tek jumts. Nepieciešams paskatīties uz šīm lietām kopā ar kultūras darbiniekiem un arī pagasta vadītājiem, izvērtēt prioritātes, kā arī saprast prioritātes kopumā novadā, kur mēs ieguldām. Gadā līdzekļu ir tik, cik ir. Ja mēs norunājam, ka šogad ieguldām līdzekļus tērpos sakarā ar Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, tad pārējie kolektīvi saprot, ka nākamgad prioritāte būs viņi. Lai nav tā, ka tas, kurš ir spēcīgs - ar lielākiem muskuļiem, skaistākām acīm, skaļāku muti, - tam arī tiek. Lai viss ir vienoti, izrunāti, saprotami, caurspīdīgi, balstīts uz loģiskiem un racionāliem principiem. Lai šīs saimnieciskās lietas tiek izrunātas, sadalītas, lai nav tā, ka katrs velk deķīti uz savu pusi.
- Vai, veidojot kultūras pārvaldi, tiks palielināti štati?
- Štati nepalielināsies. Mēs to darīsim līdzīgi kā bibliotēkas - uz esošajiem resursiem, uz to, kas mums kultūras nozarē ir. Neviens netiks atlaists! Visi kultūras un tautas nami tiks saglabāti! Varbūt dažiem cilvēkiem būs jāpastrādā vairāk uz novadu. Ja mums, piemēram, ir skaņotāju vai gaismotāju štats, tad varam cits citam ar tiem izpalīdzēt, nevis strādājam tikai vienā vietā. Kāpēc mums ir jāpērk ārpakalpojums, ja varam novadā cits citam izpalīdzēt? Racionāli izvērtējot, ir iespējams arī finanšu resursus ieekonomēt. Nepieciešams būtu arī vairāk strādāt uz ārējā finansējuma piesaisti. Pašreiz arī uz Gulbenes jubileju “Staro Rīga” nāks ar Gaismas goda apļa projektu “Gaismas slepenā dzīve”. Gulbenei šī summa - 5000 eiro - nav jāmaksā. Ir daudz iespēju strādāt, piesaistot finansējumu no projekta “Latvijai 100”, un vairāk vērst uzmanību uz Valsts kultūrkapitāla fondu. Iespēju ir daudz, kur rast kultūrai vēl papildu finansējumu. Vajag tikai meklēt un rast!
- Tuvojas Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki!
- Mēs jau esam gatavi domāt par mūsu novada noformējuma lietām, bet viss atkarīgs no Rīgas. Rīga dod virzību nosacījumiem. Katram novadam būs konkrēti noteiktas krāsas, bet pagaidām par to vairāk neko nezinām. Pašlaik ir zināms, kur dzīvosim – tās būs divas Rīgas skolas. Esam veiksmīgi veikuši dalībnieku reģistrāciju. Viss process lēnām virzās uz priekšu. No mūsu novada uz svētkiem dosies 775 dalībnieki.
- Vai ir vēl kādas interesantas, inovatīvas idejas kultūras jomā?
- Pašreiz mēs pie tā strādājam. Uz pilsētas svētkiem tiek veidota oriģinālprogramma. Centīsimies uz šejieni aicināt tādus māksliniekus, kas nav bijuši. 8.martā Gulbenē koncertēs “Jumprava” - esmu viņus uzaicinājis. Litenē vasaras sākumā būs “Menuets”. Uzskatu gan, ka tas ir namu vadītāju darbs – domāt par pasākumiem. Ir daudz un lielas idejas, arī uz pilsētas svētkiem, kuras pagaidām neatklāšu. Ir daudz sadarbības modeļu, kā var sadarboties pats nams ar pieaicināto grupu vai māksliniekiem. Šeit šie modeļi netiek īstenoti, proti, šeit notiek pēc viena standarta – mēs samaksājam, jūs nodziedat. Bet ir dažādas sadarbības iespējas, kuras var izmantot. Mums ir jāpadomā, ko piedāvājam iedzīvotājiem tieši žanru dažādībā.

Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Svens Renemanis.
◆ Dzimis: 1983.gads, Jūrmala.
◆ Izglītība: J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
◆ Darba pieredze: Latvijas koncertaģentūra “Mūza” (valdes priekšsēdētājs), Jūrmalas mūzikas vidusskola (pedagogs un arī direktors), “Sanofi-aventis” (medicīniskais pārstāvis), Dzintaru koncertzāle (valdes priekšsēdētājs).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kvalitātes latiņa un vienots mērķis

Kategorijas