Dzirkstele.lv ARHĪVS

Panākumus gūst pieredze un jaunība

Mārīte Dzene

2018. gada 20. februāris 00:00

92
Panākumus gūst pieredze un jaunība

Pagājušajā sestdienā 18 vokālie ansambļi tikās Tirzas kultūras namā, kur tos vērtēja žūrijas komisija. Atšķirībā no iepriekšējām skatēm šoreiz katrs ansamblis izpildīja trīs, nevis divas dziesmas: latviešu tautasdziesmu apdari, latviešu komponista oriģināldziesmu un izvēles dziesmu.

Vienlīdz svarīga - dziesmu izvēle un izpildījums
“Neapšaubāmi ansambļu dziedāšanas līmenis ir augstāks nekā skatē pirms gada. To var redzēt gan pēc žūrijas vērtējuma, gan arī pēc tā, ka ansambļu skates repertuārā ir daudz jaundarbu, kuru autori ir ansambļu vadītāji. Tās ir kompozīcijas, kas rakstītas tieši konkrētiem ansambļiem. Protams, dažs ansamblis un vadītājs droši vien bija domājis, ka veiksies labāk, bet ir jāņem vērā, ka skatē vienmēr ir uztraukums, kas ietekmē, tāpēc sniegums nav maksimāli labākais,” secina žūrijas komisijas priekšsēdētājs Roberts Liepiņš.
Viņš atzīst, ka nevar atdalīt izvēlēto dziesmu repertuāru no tā izpildījuma kvalitātes. Pat tehniski precīzi nodziedāta dziesma bez emocijām nav interesanta ne pašiem dziedātājiem, ne klausītājiem. R.Liepiņš norāda, ka, piemēram, Tirzas kultūras nama jauniešu (meiteņu) vokālā ansambļa “Odziņas” sniegums bija labākas kvalitātes. To apliecina vērtējums – no 2.pakāpes pērn uz 1.pakāpi šogad. “Protams, meitenes bija ļoti daudz strādājušas gan ar kustībām, ko ir diezgan grūti apvienot ar dziedāšanu, gan ar tehnisko un emocionālo dziedājumu. Tāpēc arī žūrija to atbilstoši novērtēja,” skaidro R.Liepiņš.
Ansambļa vadītāja Zigrīda Imanta Kručena stāsta, ka pagājušais viņai bija pirmais darba gads kopā ar “Odziņu” dziedātājām. “Tagad esmu iepazinusi dziedātāju spējas un kļūdas, sapratusi, ko var prasīt un gaidīt no meitenēm, kā attīstīt un pilnveidot viņu radošo potenciālu. Skatē dziedājām tautasdziesmu apdares un manu aranžēto dziesmu. Izvēlējāmies apliecināt, ka šis ir jauniešu ansamblis, kura dziedātājām ir dzirksteles acīs. Turklāt sapratām, ka varam panākt labāku efektu, ja priekšnesumā iesaista ne tikai balsi, bet arī kustības,” skaidro Z.I.Kručena. 

Laimīgi, ka dziesmas aizkustina sirdis
Skatē augstāko vērtējumu ieguva Galgauskas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis “Veišu muzikanti”. Ansambļa vadītāja Inga Zomerovska uzsver, ka visas skatei izraudzītās dziesmas bija īpašas. Imanta Kalniņa “Puišu dziesmu” viņa jau sen vēlējās iekļaut ansambļa repertuārā, domājot par savu tēvu, taču nebija atbilstoša izpildītāja – īpaša tembra tenora. “Kad liktenis ļāva satikties ar manu kolēģi Andri, uzaicināju viņu dziedāt ansamblī un sapratu, ka kopā ar viņu varam šo dziesmu dziedāt. Savukārt grupas “Kalvadoss” dziesma “Veltījums” stāsta par bērniņa nākšanu pasaulē. Dziesmas autors to ir veltījis savam mazbērniņam, tāpēc es to saistīju ar savu mazbērnu. Šīs dziesmas ir izdzīvotas caur sirdi mūsu ansamblī, turklāt visiem tās ļoti patīk,” atklāj Inga. Ansambļa vadītāja atzīst, ka ļoti svarīgi ir atrast dziesmas, kuras patīk dziedātājiem. Tas, ka skatē bija jādzied trīs dziesmas, deva iespēju izvēlēties dažāda rakstura dziesmas, lai ansamblis sevi labāk parādītu. “Nav svarīgi būt pirmajiem, bet būt laimīgiem. Protams, ir labi, ja spējam skaisti un pareizi nodziedāt. Bet laime ir tad, ja dziesmā aizskaram cilvēku sirdis un esam kā uz viena viļņa,” akcentē I.Zomerovska.

“Nameja” vīri apliecina stabilitāti
Pirmā pakāpe ir arī Gulbenes kultūras centra vokālajam ansamblim “Namejs”, kas ir vienīgais vīru ansamblis novadā. Ansambļa vadītājs Emīls Rusovs tā sniegumu skatē vērtē kā labu, ņemot vērā, ka  viens no tenoriem bija saslimis. “Manuprāt, nav būtiskas nozīmes, ka skatē jāizpilda divas vai trīs dziesmas. Programma tāpat ir diezgan īsa, tāpēc ansamblis nepagūst pat kārtīgi ieskrieties. Parasti dziedātāji atveras trešajā dziesmā. Man šķita neparasti, ka divas dziesmas bija jādzied bez pavadījuma. Savā ziņā tas ir labi, jo trenē un norūda ansambli,” uzskata E.Rusovs.
Otram E.Rusova vadītajam Stradu pagasta sieviešu vokālajam ansamblim “Pieskāriens” ir augstāks vērtējums nekā “Namejam”, turklāt labāks nekā pirms gada. “Ansambļa “Pieskāriens” dalībnieces spēja labāk atvērties, bet “Nameja” vīri bija nedaudz sabijušies. To ievēroja arī klausītāji, kas bija pārsteigti par vīru pieklusināto dziedājumu. Tomēr skanēja eleganti!” secina E.Rusovs. Pagājušā gada skatē “Namejs” nepiedalījās.


Vokālo ansambļu skates rezultāti
1.pakāpe: Galgauskas kultūras nama jauktais ansamblis “Veišu muzikanti” (vadītāja Inga Zomerovska) – 44,3 punkti, Tirzas kultūras nama jauniešu (meiteņu) vokālais ansamblis “Odziņas” (Zigrīda Imanta Kručena) – 44 punkti, Lejasciema kultūras nama jauktais vokālais ansamblis “Akcents” (Ineta Maltavniece, Evelīna Cielava) – 42 punkti, Stradu pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Pieskāriens” (E.Rusovs) – 42 punkti, Tirzas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis “Tirzmalieši” (I.Zomerovska) – 41 punkts, Beļavas tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Asonanse” (Z.I.Kručena) – 40,6 punkti, Gulbenes kultūras centra vīru senioru vokālais ansamblis “Namejs” (Emīls Rusovs) – 40 punkti, Stradu pagasta sieviešu senioru vokālais ansamblis “Baltābele” (Daira Karole) – 40 punkti.