“Avotiņos” kazai piedzimuši trīnīši

2018. gada 27. februāris 00:00

2096

Lizuma pagasta dabas parks “Augstie kalni” ir ainaviski reljefa teritorija autoceļa Gulbene – Smiltene malā. Pa līkumotu meža ceļu, kuru ieskauj piesnigusi priežu audze, mašīna brauc te lejup, te kalnā, no kuriem dažs esot 150 metrus virs jūras līmeņa. Kad mežs beidzas, skatam paveras zemnieku saimniecība “Avotiņi”. Tā ir vienīgā saimniecība Gulbenes novadā, kurā ir kazu ganāmpulks, nevis tikai dažas kazas. Acīmredzot tas apliecina Latvijā vērojamo tendenci – kazu skaits nepalielinās, bet to ganāmpulku skaits pat samazinās. Kāpēc “Avotiņu” saimnieks Zigmārs Drubiņš izvēlējies audzēt Zānes kazas, kas ir populārākā piena kazu šķirne?

Vēlas piegādāt pienu pārstrādātājiem
“Sāku ar 4 kazām, bet tagad ir 22 kazas. Tā kā šobrīd dzimst kazlēni, pēc diviem trīs mēnešiem būs apmēram 40 kazas. Lielāku ganāmpulku nevaru veidot, jo nepietiek zemes (18 hektāri), lai būtu gan ganības, gan varētu sagatavot barību. Pirmie ir piedzimuši trīnīši, bet tas nav retums – katru gadu kādai mammai ir trīs kazlēni,” stāsta Zigmārs. Zānes kazas viņš izvēlējās tāpēc, ka no tām var iegūt vairāk piena – līdz četriem pieciem litriem dienā. Turklāt viņš secina, ka kazas audzēt ir vienkāršāk nekā liellopus vai aitas. “Kazas ir veselīgākas, un arī to piens ir veselīgāks. Tā kā kazu pienu lietojam jau ilgstoši, mūsu ģimenei šķiet, ka nevis kazas, bet govs piens ir ar dīvainu garšu,” pamato Z.Drubiņš.
Lai gan katru dienu no kazām izslauc vairāk nekā 40 litrus piena, pagaidām to lieto tikai pašu patēriņam. Gadās, ka pienu iegādāties vēlas cilvēki, kam radušās veselības problēmas. Apmēram gadu to regulāri lietoja kāds gulbenietis, kas tā stiprināja gremošanas sistēmu, un tas viņam izdevās. Zigmārs uzzinājis, ka “Cesvaines piens” iepērk kazu pienu, jo kopš pagājušā rudens gatavo kazu sieru. Viņš gatavojas slēgt līgumu par piena piegādi pārstrādātājam. Zigmāra māte ir gatavojusi kazu sieru, kas ir garšīgs. Tomēr nav paredzēts to vai kādu citu produktu gatavot pārdošanai. “Tas ir sarežģīti, jo vajadzīgs saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas, kā arī gatavošanas process prasa papildu darbu un rūpes. Vienkāršāk ir nodot pienu,” atzīst zemnieks.

Uzlabos kūti un slaukšanas apstākļus
Kazas piena iepirkuma cena ir 1 eiro litrā vai pat vairāk, bet par govs pienu maksā 20 – 30 centus litrā.
Lai atvieglotu kazu slaukšanu, “Avotiņos” ir iegādāta slaukšanas iekārta, kas maksā 1200 eiro. Paredzēts uzcelt piena māju, kurā būs piena dzesētājs. Gāzbetona bloki jau sagādāti. Tas nozīmē, ka varēs vairākas dienas uzkrāt pienu un tad piegādāt pārstrādātājam. Arī vienu kūts pusi nepieciešams pārbūvēt un pārkārtot tā, lai ar aparātiem uzreiz varētu slaukt divas kazas – katru savā kūts pusē. Līdz šim ir nācies slaukt pa vienai. “Tagad dzimst kazlēni, kurus zīdīs apmēram divus mēnešus. Ilgāk nevar ļaut zīst, jo citādi kazlēni sabojā tesmeņus, turklāt ir grūtāk tos pieradināt dzert no trauka,” skaidro Zigmārs. Kazas ir jāslauc divas reizes dienā, kas acīmredzot ir iemesls tam, ka vairāk ir zemnieku, kuri izvēlas audzēt aitas. Zigmārs kā kazu priekšrocību norāda to, ka tām ir viegla atnešanās – viss notiek bez veterinārārsta vai saimnieka palīdzības, kas reizēm ir nepieciešama liellopiem un aitām. Zānes āzis rudenī apmēram mēneša laikā veic savus pienākumus, un pavasarī var gaidīt kazlēnus.
“Avotiņos” ir visa tehnika siena rulonu sagatavošanai. Vitamīniem bagāts papildinājums ir priežu zari un arī miza. “Ja kazas tiek savā vaļā, tad ēd pilnīgi visu – puķes, mazos kociņus. Palaidām krūmiem aizaugušā dīķa malā, tagad tur viss ir tīrs. Pat apses 20 – 30 centimetru diametrā nokalst, ja tām nograuž mizu,” skaidro Zigmārs. Kazas gana aplokā, kam apjozts elektriskais gans, taču ir gadījies, ka tās tiek brīvsolī.

Rūpējas par dzimtas māju un saimniecību
“Avotiņi” ir Drubiņu dzimtas mājas ceturtajā paaudzē. Tiesa, kādu laiku saimniecība bija atstāta novārtā, un māja sabruka. Apmēram pirms 24 gadiem tika novākti gruveši un māja uzcelta no jauna, turklāt tā ir guļbūves. “Man bija trīs gadi, kad sākās atmoda un mēs no Beļavas pārcēlāmies uz dzīvi šeit. 2012.gadā beidzu Lauksaimniecības universitātes Mašīnu projektēšanas un ražošanas fakultāti, strādāju algotu darbu, bet tagad esmu vairāk pievērsies saimniecībai. Garāžās turpinu konstruēt traktoru, ar kuru varēs iebraukt kūtī un izvest mēslus. Tāpat traktors ir vajadzīgs siena rulonu pārnešanai,” stāsta Zigmārs. Visa tehnika barības sagatavošanai ir iegādāta jauna, izņemot traktoru. Ziemas periodam kazām nepieciešams sagatavot apmēram 100 rulonus siena.
Z.Drubiņš vienīgais no sešu bērnu ģimenes ir pievērsies lauksaimniecībai. Lai gan viena māsa ir ieguvusi agronoma specialitāti, otra studēja veterinārmedicīnu, viņu darbs nav saistīts ar šīm specialitātēm. Jaunākā māsa ir pārtikas tehnoloģe, tāpēc Zigmārs pieļauj, ka viņa varētu atgriezties “Avotiņos”, lai ražotu kazas sieru, ja neizdosies vienoties ar “Cesvaines pienu”. Zigmārs pats atjauno mājas telpas, gan iemūrējot siltumkrāsniņu un mūrīti, gan apšujot sienas ar reģipsi.
Darba ir daudz, tomēr viņš atrod laiku arī sirdij tuvām nodarbēm. Zigmārs konstruējis bagiju, ar kuru studiju laikā piedalījās arī sacensībās. Tagad pavasaros un rudeņos var braukāt pa pļavām. Vakaru stundas viņš atlicina mēģinājumiem Lizuma jauniešu tautisko deju kolektīvā “Veiksme”, kas gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Avotiņos” kazai piedzimuši trīnīši

Kategorijas