Augļu dārzu veido visu gadu

2018. gada 27. februāris 00:00

Sākt jauno gadu ar radošām un praktiskām idejām augļu dārzu iekārtošanai janvāra beigās aicināja Latvijas Valsts mežu vēstniecība Rīgā. Par augļu koku audzēšanu, kopšanu un šķirņu izvēli, par to vēstīja Dārzkopības institūta zinātnieks Edgars Rubauskis, kurš ir speciālists ābeļu audzēšanā, vairāku grāmatu un daudzu rakstu autors. Viņš iepazīstināja ar ābeļu un bumbieru stādīšanu, kopšanu, īpašu vērību veltot pareizai jaunu un vecu augļu koku vainagu veidošanai.

Vislabākās ir nogāzes
Svarīga nozīme jebkuram augam ir stādīšanas vietas izvēle. Pareizas vietas izvēle ļaus tam būt veselīgākam, izskatīties un ražot labāk. Pilsētnieku mazdārziņi bieži vien, no dārzkopības un augļkopības viedokļa, nav tās labākās vietas, domājot par ziemcietību, salu izturību un citām lietām. “Ja vasarā dārzos stāv ūdens, tad nevienam augam tas nepatīk, it sevišķi augļkokam. Pats dārzs var atrasties labā vietā un paaugstinājumā virs apkārtējās vides, bet pa vidu var būt mikroieplakas, kur stāv ūdens un koki vienkārši iet postā. Saknēm pietrūkst gaisa, nenotiek pareizie elpošanas procesi. Vislabākā ziemcietība ir nogāzēs, jo tur aukstais gaiss noplūst uz zemāku vietu, un vislabāk, ja tā vērsta uz dienvidiem vai dienvidaustrumiem, jo tad ir vislabākais izgaismojums un siltums,” skaidro E. Rubauskis.
Ja tiek stādīts lielāks dārzs, tad žogs ir viena no pamatprasībām. Savukārt mazdārziņā ap stumbru var apsiet skuju zarus, niedres, lai dzīvnieki netiktu klāt.

Svarīgs – potcelms
Nākamā svarīgā lieta augļkoku stādīšanā ir augsnes sagatavošana. “Kādreiz ir dzirdēts, ka pirms koku stādīšanas ir jārok lielas bedres un to vislabāk ir darīt ar ekskavatoru. Vēl viens otrs saka, ka jāsamet apakšā kūtsmēsli, ir dzirdēti arī siļķu paņēmieni, lai nodrošinātu augšanu un fosforu. Patiesībā augsni dārza teritorijā vajadzētu sakārtot viscauri un vienādi,” saka zinātnieks. Ja tiek izmantots organiskais mēslojums, tad tas jāiestrādā visā platībā. Ja dārzs atrodas vietā, kur apakšā veidojas necaurlaidīgs slānis, tad augsne ir jāirdina. Stādot augļu kokus mazdārziņā, var rakt bedri. Kad iekārto dārzu, mēslojumu dod no augšas, jo ūdens un barības vielas skalojas no augšas uz leju. Pērkot stādus, bieži vien pie ābelēm sarakstīti burti un cipari. Populārākie ir B396 – pundurābelēm jeb maza auguma ābelēm. Šādam kokam vajadzēs kārtīgu mietu vai balstu sistēmu, kas stāvēs vismaz 20 gadus. Piemēram, B118, kas ir vidēja auguma potcelms, svarīgi – lai koks ieaugtu taisni vismaz pirmos sešus gadus, pēc tam, veidojot vainagu, to nesagāzīs uz vienu pusi. Vidēja auguma populārākais potcelms ir izmērs 106, un tos visbiežāk iesaka stādīt mazdārziņos. Tam ir lielāks ražas apjoms, var veidot lielos skeletzarus un pamatzarus un pārpotēt ziemcietīgu šķirni. “Vienmēr jāsaprot, kādam mērķim mēs stādām ābeles, ko vēlamies iegūt. Mazās ābeles ir vajadzīgas un ieviestas pasaulē, jo populārākais potcelms Rietumeiropā un Polijā ir M9. Viens apstāklis ir ražas vākšanas ziņā, lai lielāko daļu ražas varētu novākt no zemes, nevis kāpjot kokā.”
Arī bumbierēm ir dažādi pasaulē zināmi potcelmi, kas varētu ietekmēt koku lielumu. Latvijā zinātnieks iesaka izvēlēties Kazrauša izcelsmes sēklaudžus, kuri ir ziemcietīgi un pietiekami piemēroti audzēšanas apstākļiem dažādās vietās Latvijā. Tie šobrīd ir vispopulārākie arī kokaudzētavās, jo pārējiem potcelmiem, kas ir mazāki augumā, mūsu apstākļos ir mazāka ziemcietība. Bumbieres ir mazāk izturīgi ziemas salā, un visvārīgākā vieta tām ir ziedpumpuri. Ar lielāku koku tiek panākts, ka zari un ziedpumpuri ir augstāk no zemes, un tā labāk tiek nodrošināta ražība. “Mēs, piemēram, bumbierei uzpotējam ziemcietīgu šķirni un pēc tam vainagā varam iepotēt to pašu šķirni ‘Conference’, kas ir populāra visā pasaulē. ‘Conference’ ir universāla šķirne – var ilgstoši glabāt, ja vajag realizēt. Nav kā mūsu pašu ‘Suvenīrs’, kas mēneša laikā pēc novākšanas ir jārealizē. Veikalā bieži vien svaigi ievesti bumbieri ir cieti, bet mājās pēc pāris dienām vai pat nedēļām paliek mīksti, sulīgi, kūstoši. Bet šādu šķirni var potēt uz izturīga stumbra, kaut vai to pašu ‘Suvenīru’,” atklāj speciālists.

Jāizvēlas šķirnes
Protams, katrai dārza sistēmai ir plusi un mīnusi. Cilvēki sagaida, ka augļu koki ātri sāks ražot, ar tiem būs viegli darboties un tie būs maza auguma. Ja tiek stādītas lielākas platības, tad ir lielāks augļu daudzums uz hektāru, ierīkošanas izmaksas ir lielas un vajadzīga mūžīgā balsta sistēma. Maza auguma koki nespēj sevi noturēt un ražas ietekmē var nogāzties, noliekties, līdz ar to var sākties kopšanas un augļu kvalitātes problēmas. Vidēja auguma potcelmiem viss ir vidējs – mazāks kapitāla ieguldījums, nav vajadzīga balstu sistēma. Protams, liela auguma ābelēm mūžs ir ilgāks – šur tur var atrast pat simtgadīgas ābeles. “Šobrīd gribētos ieteikt vidēja auguma potcelmus mazdārziņiem, tomēr jāskatās, kas norādīts koka aprakstā. Ja runājam par stādīšanas attālumiem, tad pamats ir attālums starp rindām, ja stādām vairākus kokus, un svarīgākais apstāklis Latvijā ir gaisma. Attālums var būt atšķirīgs un atkarīgs no augļu koku lieluma. Ir metrs starp ābelēm, citur vēl ciešāk, un tiek veidotas interesantas vainagu sistēmas. Tāpat kā siltumnīcas mazdārziņā, arī augļkoku un ogulāju rindas vajadzētu izvietot ziemeļu un dienvidu virzienā. Tāpēc, ka augļkokam visvairāk izgaismota ir austrumu un rietumu puse. Ja tiek stādīts lielās platībās, tad jāstāda šķirne pāra rindās, lai vieglāk ar tehniku ir novākt. Mazdārziņā var stādīt, kā vēlas, bet nestādīt jauktā secībā – vasaras šķirnei blakus uzreiz ļoti vēla ziemas šķirne. Ja veiksim kaut kādus augu aizsardzības pasākumus, tad vasaras ābolus nevarēsim ēst.”
Šķirnes jāizvēlas pēc dārza atrašanās vietas un jāņem vērā to ziemcietība un slimību izturība. “Uz vainaga var likt vairākas šķirnes, ja tas ir savas ģimenes vajadzībām. Piemēram, sidriem un vīniem ir nepieciešamas specifiskas garšas īpašības. Žāvēšanai – tādas šķirnes, kas netumšojas, nebrūnē, kad ir sagrieztas.”
Ja āboli tiek audzēti pašpatēriņam, ieteicams izvēlēties mazāk kaprīzas šķirnes. Jāņem vērā arī ražas novākšanas iespējas. Lielās platībās neiesaka stādīt ‘Auksi’, jo šie āboli birst. “Ja nespēj novākt, tad ir problēmas – sabirst, pārstrādāt nevar un ātri jāizlieto.”
Latvijā svarīga ir šķirņu ziemcietība, ko nosaka augšana, mēslošana, ražas normēšana, vainagu veidošana. Ja šķirne būs pārmēslota, augs pārāk spēcīgi, nenobriedīs un nebūs tik ziemcietīga. “Piemēram, ‘Kazahu rubīns’ ir agras ziemas šķirne ar lieliem āboliem, bet pārāk ilgi neuzglabājas, glabātavās parādās mizas brūnēšana. ‘Čehu rubīns’ ir ziemas šķirne un labi uzglabājas.” Auga pasē ir norādīts šķirnes nosaukums, saimniecība, potcelms. Ja vēlas saglabāt potcelma ietekmi uz augumu, tad potējuma vietai ir jābūt vai nu virs mulčas, vai virs zemes, aptuveni 5–10 centimetrus.

Nopļauto zāli atstāj
Jaunajiem kociņiem vismaz vasaras pirmajā pusē ir jābūt brīviem no apauguma. Ja zālājs tiek pļauts, tad tas jāatstāj turpat vai jāliek apdobēs kā mulča. Var izmantot arī ģeotekstilu, kas laiž cauri mitrumu – minerālmēslus uzliek pa virsu ģeotekstilam, lietusūdens izskalo, iet cauri audumam un nonāk augsnē. Nopļautā zāle dod organisko masu. Apdobes jāuztur brīvas, bez apauguma, var rušināt, bērt mulču, audzēt puķes. Sevišķi jaunākiem kokiem apdobes nepieciešamas platākas, bet, ja tās ir lielās, vecās ābeles, tad tur zāli var audzēt līdz pat stumbram, jo sakņu sistēma ir liela, plaša un dziļa. Tad ir jāmēslo zālājs, jo mēslot pie stumbra nav jēgas.
Jo ātrāk tiek savāktas vecās lapas, jo mazāks risks izraisīt ābolu kraupi nākamajā vasarā. Slimības izraisītāji ziemo uz vecajām lapām. Lapas var arī kompostēt, vēl var lietot karbonāta šķīdumu, lai lapas ātrāk sadalītos.
Ap Jāņiem var veikt augļu retināšanu, domājot par ražas kvalitāti. “Dažreiz saka – baigais sausums un augļu aizmetņi birst, bet koki dabiski normē to, kā ir par daudz vai arī kas nav apputeksnējies un nav attīstījies. Tajā brīdī var iet un retināt, pakratot zaru – liekais pats nobirs nost.”

Veido kā piramīdu
Vainagu kopšana ir svarīga, lai kvalitatīva raža būtu ne tikai pirmos gadus, bet arī vēlāk, turklāt augļiem jābūt pietiekami labiem, lai tos varētu saglabāt. Jāizvēlas pareizās metodes un soļi, lai tas būtu viegli izdarāms. Veidojot ābeļu vainagus, ir jāievēro piramīdas jeb egles princips – augšējiem zariem vienmēr ir jābūt šaurākiem, apakšai platākai, lai izgaismotu vainagu visā tā augstumā. Koku ir jāsāk veidot no galotnes, un pirmais solis – jāpazemina vainags. Ja augša ir blīva, tumša un noēno apakšu, tad tur jauns pieaugums neveidojas, un tas ļoti patīk dažādiem kukaiņiem un kaitēkļiem. Lielajām ābelēm labāk izgriezt vienu resnu zaru nekā daudzus sīkus. Var izņemt ārā arī galotni, lai koks būtu izgaismotāks.
Piramīdas princips visvairāk attiecas uz jauniem kokiem. “Ja zars pārsniedz sešus centimetrus diametrā, tad jāzāģē nost un jāatstāj liels celms. Ja strādājam ar motorzāģi, tad jāatstāj zaru celmi, jo citādi brūce ilgstoši neaizaugs vai neaizaugs vispār, ja tiek zāģēts līdz ar stumbru, tad tur ir barības vielas, ūdens plūsma sēnēm, kas inficē koksni. Ja celms iekaltīs un nokritīs miza, tad tas nekas. Galvenais – lai tas būtu sauss, jo sausā koksnē sēne nemetas. Ja nozāģē līdz ar stumbru un kaut kas iemetas iekšā, tad tas apdraud pašu koku.” E. Rubauskis nevajadzīgos ābeles dzinumus iesaka lauzt, nevis griezt vai zāģēt, jo tā neveidojas jauni pieaugumi un brūces. Augļu koka vēzim vajag, lai brūce neapžūtu 24 stundas, bet saule ir galvenais dezinfekcijas līdzeklis.

Jāuzmana zaru pieaugums
Ja attālums starp kokiem ir četri metri, tad augstums ir jāatstāj vismaz trīsarpus metri; ja pieci metri, tad – lielāks. Jo skrajāks un izgaismotāks ir augļu koka vainags, jo labāk augu aizsardzības līdzekļi sasniedz mērķi. Jaunam vainaga pieaugumam katru gadu ir jābūt no 20 līdz 40 centimetriem.
“Lai izveidotu jauniem zariem platus leņķus, zaros var iekarināt koka veļas knaģus un turēt tos desmit dienas. Bet to dara tikai tad, kad jaunais dzinums izaudzis vismaz desmit centimetrus. Ja vēlas, lai koks augtu, tad to veidojam agrā pavasarī, ziemas beigās. Ja augšana nav vajadzīga, tad to dara vēlāk, pat ziedēšanas laikā, vasarā pazemina koku, izgriež galotnes. Rudenī pēc ražas novākšanas var izretināt lielos vainagus, bet tad jāatstāj lielie celmi, kas pasargās no salnu postījumiem,” iesaka pētnieks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Augļu dārzu veido visu gadu

Kategorijas