Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iestājas par sociālo taisnīgumu un nepilsoņiem

2010. gada 10. septembris 08:21

964
Iestājas par sociālo taisnīgumu un nepilsoņiem

Politisko partiju apvienībai "Saskaņas centrs" (SC) Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir 30 deputātu kandidāti, tostarp alūksnieši. Priekšvēlēšanu programmā ir daudz pašpārliecības, jo daudzviet tiek uzsvērts "mēs uzvarēsim, lai...". Partiju apvienība jau pašlaik tiek pārstāvēta Saeimā - par paveikto, nākamajiem solījumiem un redzējumu valstij svarīgu jautājumu risināšanā uz laikraksta jautājumiem atbild Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāts, SC Vidzemes vēlēšanu apgabala līderis Ivans Klementjevs.

- Kāds ir SC skatījums par valsts budžeta deficīta samazināšanu: kā to izdarīt - izmantojot Starptautiskā valūtas fonda uzstādījumus vai citādāk?  

- Valsts budžeta deficītu var samazināt, optimizējot valsts izdevumus. Šobrīd budžetā ir daudz lieku izdevumu, kurus mēs cenšamies precizēt un atklāt sabiedrībai. Starptautiskais valūtas fonds neizvirza savas prasības: viss, ko mēs redzam - sarunas, dokumenti - ir Latvijā pastāvošās valdības piedāvājumi. Mēs apzināmies, ka saņemtais aizdevums būs jāatdod, bet izvirzīsim fondam prasības un piedāvājumus, kuri ir domāti ekonomikas atdzīvināšanai.

 

- Kādu valsts nodokļu politiku atbalsta SC? Priekšvēlēšanu programmā SC min, ka ieviesīs progresīvo nodokli, ēkas apliks ar minimāliem nodokļiem, nelielas dzīvojamās platības - vispār nemaz, bet uzņēmējus atbrīvos no lielā nodokļu sloga. Kā domājat to īstenot?

 

- Progresīvā algas nodokļa ieviešana vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu nodrošina divas lietas: nodokļu slodzes samazinājumu nabadzīgajiem un to pārdali uz bagātniekiem, tiek veicināts un aktivizēts iekšzemes pieprasījums. Cilvēki ar nelieliem ienākumiem visu papildus saņemto algu uzreiz tērēs preču un pakalpojumu iegādei. Tā rezultāta notiks valsts budžeta ieņēmumu kompensācija - algas nodoklis pie progresīvas skalas ieviešanas nedaudz mazināsies, bet no iekšzemes pieprasījuma pieauguma palielināsies pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu daļa budžetā. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklim perspektīvā arī ir paredzēts ieviest progresīvo skalu, bet tas tiks izdarīts ne agrāk kā 2013.-2014.gadā.

 

- Kā risināsiet samilzušās sociālās problēmas valstī? SC programmā uzsvērts, ka nekad neļaus samazināt pensijas - vai tā patiesi būs?

 

- Pensijas samazināt mēs neplānojam, jo zinām, ka tās jau tā ir niecīgas. Pēc politiskās apvienības "Vienotība" valdības plāniem uz 2011.gadu ir paredzēts mazināt summu, kas ir izmaksājama pensionāriem uz rokas, izmantojot divas shēmas: pirmkārt, samazinot pensiju neapliekamo minimumu, otrkārt, piemaksu pensijai par nostrādātiem gadiem pārlikt no sociāla budžeta uz valsts pamatbudžetu, lai samazinātu sociālā budžeta deficītu, bet pēc tam to samazināt, jo pamatbudžetā trūkst naudas. Mēs to nepieļausim nekādā gadījumā. Pēc mūsu aprēķiniem pensijas būs izmaksātas pilnā apmērā. Un, ja ekonomika rādīs ne tā, kā ir plānots - deflāciju, bet gan inflāciju un cenu kāpumu, tad mēs plānosim pensiju indeksāciju. Ekonomikas attīstības rezultātā pieejamās finanses palielināsies, jo mēs jau šodien nopietni strādājam pie valsts programmas, kas radīs stabilas darba vietas, lai likvidētu masveidīgo bezdarbu.

 

- Kā attīstīt Latvijas novadus - konkrēti Ziemeļvidzemē, kur ir robežnovadi ar Krieviju, Igauniju?

 

- Te ir daudz kas paveicams. Pirmkārt, mēs strādāsim pie lauksaimniecības inventarizācijas atdzīvināšanas ar kooperāciju un pie tā saucamajiem investīciju projektiem, kuriem Latvijā var piedāvāt sakārtotu un ekoloģiski tīru vidi.

 

- 2006.gadā SC pirms Saeimas vēlēšanām solīja "Latvija - bez nabadzīgiem reģioniem. Latvijas reģionu atpalicība ir cilvēku nevienlīdzības avots. ES fondi prioritāri jāvirza uzņēmējdarbības, izglītības un veselības aizsardzības attīstībai depresīvajos reģionos." Cik daudz no tā ir izdarīts novadu un to nomaļu attīstībai?

 

- Lai pārvarētu nabadzību, vajadzētu strādāt pie valsts ekonomikas attīstības programmas. Visu 9.Saeimas laiku SC bija opozīcijā un tādēļ mūsu iespējas šajā jomā bija niecīgas. Bet mēs mēģinājām ar likumprojektu izstrādi un to pieņemšanu vai „sliktu likumprojektu" nepieņemšanu aizstāvēt nabadzīgos. Pēdējais no nozīmīgajiem realizētajiem projektiem - Satversmes tiesas spriedums par Valda Dombrovska valdības 2009.gada jūlija lēmumu par pensiju samazinājumu.


Starp lielākajiem Latvijas valdības noslēpumiem ir Eiropas Savienības naudas sadale un izmantošana. Lai labāk to noslēptu, ES naudas izmantošana ir sadalīta starp visām ministrijām. Tagad mēs mēģinām vismaz to saskaitīt. Turpmāk mēs plānojam to apvienot vienas institūcijas rokās, lai padarītu tās izmantošanu pārskatāmāku un efektīvāku.

 

- Kā pagastiem piesaistīt pēc iespējas vairāk Eiropas fondu līdzekļu, jo, salīdzinot ar "vecās Eiropas" valstīm, mums ir mazs atbalsts.

 

- To var panākt ar ES fondu izmantošanas pārskatāmību un uzņēmējdarbības aktivizēšanu, tostarp ar reāliem un tiešiem uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem.

 

- Kādas ir jūsu domas par reģionālo reformu, tās zaudējumiem un ieguvumiem Vidzemē?

 

- Reforma organizēta un paveikta ne visai veiksmīgi. Tās negatīvās sekas mēs vēl izjutīsim ekonomikā. Iespējams, Latvijai ir jāizmanto Lietuvas pieredze šajā jomā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas mēs vairākas mazas pašvaldības apvienojām vienā novadā, taču vairākums darbinieku saglabāja savas darba vietas tieši bijušajās (pašreiz neeksistējošās pēc likuma) pašvaldībās. Lietuvā reforma reāli ir pabeigta, darbinieki strādā tur, kur viņiem jāstrādā saskaņā ar likumu.

 

- Kāda ir SC nostāja par mazajām lauku skolām - cik bērniem jābūt lauku skolā, lai tā varētu pastāvēt?

 

- Uzreiz atbildēt grūti, bet lauku skolām, vismaz sākumskolas līmenī, ir jābūt. Bez tām laukos var "nomirt" pēdējā dzīvība, bet to pieļaut nedrīkst.

 

- Kur saskatāt Latvijai sadarbības iespējas, potenciālu enerģētikas jomā, kas ir katras valsts neatkarības jautājums?

- Enerģētikas jomā šodien ir ļoti daudz inovāciju, kas atļauj tādām valstīm kā Latvija domāt un strādāt pie alternatīvās enerģijas avotu izmantošanas tautsaimniecības līmenī.

 

- Kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi laukos, cik slimnīcas valstī tam ir nepieciešamas?

 

- Šobrīd veselības sistēma Latvijā klibo, to vajag atveseļot. Lai to izdarītu, ir nepieciešama nauda, šīs nozares darbinieku godprātība. Nauda ir vajadzīga, lai palielinātu finanšu atbalstu veselībai, bet naudu iegūst ar nodokļu iekasēšanu. Ja Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji nodokļus nemaksās, tad arī veselībai nebūs naudas. Mēs iestājamies par sociālu taisnīgumu - ja sociālo nodokli cilvēki samaksājuši, tad sociālos pakalpojumus var saņemt par brīvu. Bet, ja šo nodokli nemaksā, tad jāmaksā par sociāliem pakalpojumiem - veselības aprūpi un citiem. Tā ir taisnīga pieeja, kur nav aizskarti ne bērni, invalīdi, ne pensionāri.

 

- SC sola īstenot ilglaicīgu demogrāfisko programmu, iedzīvotāju neaizplūšanu no laukiem uz pilsētām, no valsts uz ārvalstīm - kā domājat to panākt?

 

- Bērni dzimst tikai tur, kur cilvēkam ir drošības izjūta un stabili dzīves apstākļi. Pirmais nosacījums tam ir darbs ar stabiliem un regulāriem ienākumiem, viss pārējais veidojas tam klāt.

 

- SC atbalsta to, lai visi Latvijas iedzīvotāji, kas šeit ir dzimuši vai apmetušies uz dzīvi padomju laikā, tiktu atzīti par Latvijas pilsoņiem. Kāpēc SC ir tik svarīgi to īstenot?

 

- Šodien, pēc 20 neatkarības gadiem, šai problēmai ir pilnīgi cits statuss. Šodien tas jau ir cilvēktiesību jautājums. Mūsu politika pilsonības jomā visu laiku rada jaunus nepilsoņus - to vajag apturēt. Nepilsoņu problēmas risināšanai vajag panākt, lai Latvijā vispār nebūtu šī kauna - mistiska „nepilsoņu" statusa. Jāpanāk, lai jebkurš, kurš dzīvo Latvijas teritorijā, būtu kādas valsts pilsonis. Nav obligāti, lai katrs nepilsonis kļūst par Latvijas pilsoni - svarīgāk, lai viņš izvēlas kādas valsts pilsonību.

 

- Ja SC būs tā iespēja, ar kuriem politiskajiem spēkiem veidosiet koalīciju?

 

- Par to var lemt tikai un vienīgi pēc vēlēšanu rezultātiem. SC kandidāts premjera amatam ir Jānis Urbanovičs.