Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaungulbenietei jau trešā dzejas grāmata

Diāna Odumiņa

2018. gada 2. marts 00:00

475
Jaungulbenietei jau trešā dzejas grāmata

Ingrīda Zepa no Jaungulbenes rokās tur savu trešo nupat iznākušo dzejas grāmatu “Katra rinda kā vēstule tev...” (tapusi izdevniecībā “Domu pērles”) un sirsnīgi aicina ikvienu interesentu uz šīs grāmatas prezentāciju 10.martā pulksten 16.00 Gulbenē, Brīvības ielā 66. Tas būs vakars, kurā autore dāvās savas dzejas lasījumu klausītājiem. Pasākumu kuplinās mūziķis Kaspars Krastiņš no Rīgas. Ikviens interesents būs mīļi gaidīts. Pasākums būs par brīvu.
Pagājušajā gadā Ingrīda tikusi pie divām savām dzejas grāmatām, kas izdotas par personiskajiem līdzekļiem. Šo grāmatu nosaukumi ir “Dzejas rozes dvēselei” un “Līdzi vējiem”. “Dzirkstelei” viņa sola turēties pie tradīcijas un šogad izdot vēl vienu grāmatu. Dzejoļi jau esot iekrājušies – pāri simtam. Ingrīdai ir vēl vairāki dzejas krājumi, kas izdoti sadarbībā ar citiem autoriem. “Tās grāmatas vairs pat neskaitu,” atzīstas Ingrīda. Viņa ir ļoti ražīga un arī pazinēju lokā cienīta autore. Dzejas grāmatas tiek izdotas nelielā tirāžā, un visas tiek izpārdotas. Ingrīdai pat nācies tipogrāfijā vēl pasūtīt iepriekšējo savu dzejas grāmatu papildu eksemplārus. Par saviem trim autordzejas krājumiem viņa runā ar mīlestību – kā par pašas bērniem. Katrā no tiem viņa ir iemiesojusi tikai pozitīvo, gaišo, dziedējošo. “Man ir arī skumji dzejoļi, bet tādus es nepubliskoju. Paturu pie sevis. Pasaulei atrodu tikai tādu dzeju, kurā ir gaisma un labestības spēks,” saka Ingrīda. Kā komplimentu viņa uztver savas dzejas cienītāju sacīto, ka viņa prot domu formulēt vienkārši, emocionāli un runā par labo.
Ingrīda atzīst, ka ir ne tikai laimīgi precējusies sieviete, māte, bet arī omīte. Taču mazbērni jau ir diezgan paaugušies. Vīrs un pati Ingrīda strādā algotu darbu, tomēr nu viņai ir laiks sev, dzejošanai. “Tie, kas lasījuši manu dzeju, saka – esot sajūta, ka esmu iemīlējusies. Jā, esmu iemīlējusies dzīvē!” viņa saka. Ingrīdas ikdiena ir sakārtota un rimta. Savas lauku mājas viņa uzskata par savu pili. Lielākoties tur, mājās, top viņas dzeja. Kā lielu notikumu, kas piedzīvots laikā no paša pirmā dzejas krājuma izdošanas līdz trešajam krājumam, Ingrīda piemin maizes krāsns pārmūrēšanu. To, ciemojoties pie viņas, paveicis mūziķis Kaspars. “Kopā ar viņu mēs uzstājamies klausītāju priekam.  Atklājās, ka šim cilvēkam ir vēl arī mūrnieka talants. Noteikti uzaicināšu viņu ciemos, kad manas ģimenes mājās cepsim maizi viņa pārmūrētajā krāsnī,” stāsta Ingrīda.


Vējš aizputina vārdus

Gribēju šodien
Pateikt tev daudz
Vējš aizpūta vārdus
Ar sniegpārslām dejā.

Ko nu darīt
Kā pateikt vārdus kas domāti tev
Lai paliek tā ka no nekā
Deg gaisma tavā istabā.

Lai notiek tā kā vakarā
Es dzimstu tavā pasakā
Bet kā nekā no tevis es
Kā zaglis zogu...