Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Gulbenē siltuma tarifs nemainās

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2018. gada 16. marts 00:00

1219
Gulbenē siltuma tarifs nemainās

SIA “Vidzemes enerģija” šajā apkures sezonā ir nodrošinājusi nepārtrauktu siltuma padevi. Ne reizi nav radusies nepieciešamība iedarbināt propāna gāzes katlu, kas uzstādīts 2009.gadā un kura jauda - 4,5 megavati. Taču ir bijuši brīži, kad siltuma nodrošināšanā piesaistīta SIA “Bioeninvest” koģenerācijas stacija (siltumu spēj nodrošināt ar jaudu līdz 4,49 megavatiem) pilsētas otrā galā.
“Vēsturiski ir tā izveidojies, ka Gulbenē centralizēti siltumu var padot no abiem pilsētas galiem – Nākotnes ielas un Miera ielas. Un tas ir pat labi. Tas ir rezerves variants, ja gadījumā Nākotnes ielas katlumājā rodas tehniskas problēmas,” “Dzirkstelei” stāsta SIA “Vidzemes enerģija” valdes loceklis Artūrs Gulbis. Vienlaikus no abiem pilsētas galiem siltuma padeve gan netiekot praktizēta.
Iedzīvotāji ievērojuši, ka šoziem kūp Nākotnes ielas katlumājas divi dūmeņi, jo katram no diviem katliem ir savs dūmenis. Katlumājā atrodas 35 gadus vecais Dānijā ražotais apkures katls, kas vēsturiski pieder pašvaldībai (kopš laika, kad Gulbenes pilsētas domi vadīja Mārtiņš Kokars), kā arī kopš 2009.gada ekspluatētais Austrijā ražotais apkures katls, kas pieder “Vidzemes enerģijai”. Abi šie katli kopā spēj nodrošināt 10,5 megavatu jaudu. Nākotnes ielas katlumājā darbs nav iedomājams bez elektrības patēriņa. Apkures sezonas laikā mēnesī elektrības izmaksās uzņēmums tērē aptuveni 10 000 eiro – informē A.Gulbis.

Joprojām siltumu ražo moderni
A.Gulbis uzsver, ka Austrijā ražotais apkures katls joprojām ir moderns un ekonomiski izdevīgs. Nākotnes ielas katlumājā par kurināmo tiek izmantota tikai koksnes šķelda, kurā mitrums var būt pat līdz 40 procentiem. To paredz tehnoloģiskais process. Ja šķelda ir sausa, to nākas speciāli mitrināt, jo citādi tehnoloģiskais process tiek traucēts. A.Gulbis saka, ka visus šos gadus kopš Nākotnes ielas katlumājas modernizācijas tur strādājošie nav “ar melnu muti”. Katlumājas operators sēž pie monitora un seko automātiskai iekārtu darbībai. Bijušas reizes, kad sala apstākļos jāizsauc palīgā traktorists, kas dabū vaļā ledu šķeldas padošanas normālai atjaunošanai. Taču pārsvarā viss norit bez problēmām.
A.Gulbis skaidro, kāpēc gāzes katla izmantošana nav izdevīga, kaut arī ir salīdzinoši daudz vienkāršāka un ērtāka par apkures katliem, kam lieto šķeldu. Dārga ir propāna gāze! “Tā ir sašķidrinātā gāze. Dārgi. Protams, ja Gulbenē būtu pieejama dabiskā gāze, tas būtu lētāk. Vajadzīgi mazāki katli. Ideāli! Par nožēlu gāzes vads nestiepjas cauri Gulbenei,” saka A.Gulbis. Dānijā ražotais katls esot “kā vecs žigulis”, kuram nav nevienas oriģinālās rezerves daļas, visas tiek pielāgotas.

Risks – šķeldas cena pieaug
Kopš 2009.gada Gulbenē ir nemainīgs siltuma tarifs – 55,71 eiro par megavatstundu siltuma bez PVN, un ne šajā sezonā, ne tuvākajā laikā nav plānots šo tarifu pārskatīt. A.Gulbis skaidro, ka “Vidzemes enerģija” piesardzīgi domā par iespējamo Nākotnes ielas katlumājas modernizāciju, jo tas uzreiz gultos uz tarifu. “Ja mēs šodien varam bez papildu līdzekļu ieguldīšanas izmantot SIA “Bioeninvest” piedāvātās papildu jaudas, iespējams, arī turpmāk Gulbenē varam palikt pie tagadējā siltuma tarifa. Jārēķinās gan ir ar to, ka šķeldai cena pieaugs. To jūtam jau šogad. Iemesls ir laika apstākļi. Turklāt novadā un tuvākajā apkārtnē ir vēl vairāki citi lieli uzņēmumi, kuriem nepieciešama šķelda,” saka A.Gulbis. Viņš mudina arī aizdomāties par to, ka agri vai vēlu Latvijā vispār sāks pietrūkt koksnes šķeldas, jo meža resursi nav bezizmēra. “Vidzemes enerģija” ir izmēģinājusi arī mazāk kvalitatīvu šķeldu, kas veidota no zariem, taču tika secināts, ka jauda gan ietaupās, taču tehnoloģiski tas ir nepieņemami, rodas tehniskas problēmas – aizķepēšana, kas traucē procesu un bojā iekārtas. Savukārt koka granulu izmantošana apkurē sadārdzinātu cenu, tāpēc šāds kurināmais izmantots netiek.

Pamana – mainās dzīvokļu īpašnieki
Gulbenē ir maz tādu dzīvokļu īpašnieku, kuri ilgstoši izvairās norēķināties par saņemto siltumu. Daudzi maksājumus turpina kārtot vasarā. Tie, kuri nespēj tikt galā ar komunālo maksājumu nastu, dzīvokļus pārdod. To, ka daudziem dzīvokļiem nomainās īpašnieki, “Vidzemes enerģija” nepamana uzreiz, bet tikai ar laiku. “Sūtām paziņojumu parādniekam uz adresi, kur, kā izrādās, dzīvoklis jau ir pārdots un mums ir jau cits klients,” stāsta A.Gulbis. Viņš uzsver, ka darbs ar klientiem ir sava veida sociālā funkcija, kuru “Vidzemes enerģija” ir uzņēmusies un pilda nekurnot.

Fakti par   SIA “Vidzemes enerģija”

◆ Uzņēmums Gulbenē ir siltuma operators kopš 2007.gada. Pirms tam uzņēmuma nosaukums bija
SIA “Gulbenes siltuma serviss”, un ar šādu nosaukumu centralizētā siltumapgāde pilsētā tika nodrošināta no 2001. līdz 2007.gadam (“Lursoft” dati).
◆ Uzņēmuma pamatkapitāls ir 498 005 eiro, uzņēmumā ir 14 darbinieki, un 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija
1 394 354 eiro, pēc nodokļu nomaksas uzņēmuma gada peļņa bija 184 279 eiro (“Lursoft” dati).
◆ Uzņēmumā ir divi valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt “Vidzemes enerģiju” atsevišķi – Artūrs Gulbis un Andris Kļaviņš (valdes priekšsēdētājs); uzņēmums pieder Rīgas SIA “Enerģija 1” (“Lursoft” dati).
Kategorijas

Kategorijas