Vēsture - kāpēc un kā pamet amatus pašvaldībā

2018. gada 16. marts 00:00

291

Vēsture - kāpēc un kā pamet amatus pašvaldībā

Politiskā vai finanšu krīze, iespējamie kriminālpārkāpumi vai vienkārši savstarpējas nesaskaņas ne reizi vien ietekmējušas izmaiņas vietējo pašvaldību vadībā un administrācijas darbinieku sastāvā. Ne vienmēr, protams, līdz tam ir nonākts. Bieži vien nesaskaņas tikušas nolīdzinātas, vētras draudzīgi pārlaistas. Kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas Gulbenes novadā (iepriekš – rajonā) jau ir bijuši divi tādi gadījumi, kad pēkšņi pašvaldības vadītāju ir nācies noņemt no krēsla vai piespiest atstāt krēslu. Bijuši arī divi gadījumi, kad no amata noņemts vai ārkārtēju apstākļu dēļ bijis spiests aiziet pašvaldības izpilddirektors. Vienā gadījumā novada domes speciāliste bija novesta līdz tam, ka uzrakstīja atlūgumu.

Finanšu krīze Dānijas katla dēļ

1999.gada 26.jūlijā tika sasaukta Gulbenes pilsētas domes ārkārtas sēde, kurā par tobrīdējā pašvaldības vadītāja Mārtiņa Kokara (vēlēšanu saraksts “Gulbene”) noņemšanu no amata nobalsoja 6 no 11 deputātiem.
Tātad viņš amatu zaudēja balsojumā tikai ar vienas balss pārsvaru. M.Kokars tobrīd pilsētas domi vadīja jau otro sasaukumu. Iemesls viņa atstādināšanai nebija formāls – pilsēta faktiski bija finansiāli bankrotējusi. Pašvaldībai bija apjomīgas kredītsaistības sakarā ar siltumtrašu rekonstrukciju pilsētā, turklāt Valsts kase bija sākusi atvilkt no domes budžeta naudu par Dānijas valdības it kā uzdāvināto centrālapkures katlu (joprojām stāv Nākotnes ielas katlumājā Gulbenē), par kuru tomēr bija jāsamaksā 339 053,64 ASV dolāri. M.Kokars pārstāja pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus ar 31.jūliju. Viņa atvadu vārdi deputātiem bija pateicība visiem, kuri ticēja viņam un atbalstīja viņa idejas, kā arī “tiem cilvēkiem, kuri darījuši ļaunu”. M.Kokars turpināja darboties domes sastāvā kā ierindas deputāts. Kārtējā domes sēdē par pilsētas pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Nikolajs Stepanovs (vēlēšanu saraksts “Mēs - Gulbenei”) – tobrīdējais Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs, kuru kā vienīgo kandidātu ieteica deputāti Donāts Veikšāns (“Gulbenes KDS saraksts”) un Ruta Vilciņa (vēlēšanu saraksts “Gulbene”). Par N.Stepanova kandidatūru nobalsoja visi 11 pilsētas deputāti, M.Kokaru ieskaitot.

Vaino piešķirto pilnvaru pārkāpšanā

2015.gada 6.februārī ārkārtas domes sēdē darbs tika uzteikts toreizējai Gulbenes novada domes izpilddirektorei S.Krišānei sakarā ar darba devēja uzticības zaudēšanu.
Par to nobalsoja 15 no 17 deputātiem. Viens deputāts atturējās un viens sēdē nepiedalījās un nebalsoja. Formālais darba uzteikuma iemesls – S.Krišāne vienpersoniski togad 8.janvārī bija parakstījusi dokumentus, nosakot lielāku mēnešalgu tobrīdējam novada domes priekšsēdētājam N.Stepanovam (“Reģionu alianse”) un vietniekam Andim Caunītim (“Vienotība”). Deputātu vairākums pauda, ka S.Krišānei nebija tiesību rīkoties bez domes lēmuma. Domes juristi gan sēdē brīdināja, ka lēmums par S.Krišānes atlaišanu būs apstrīdams. Jau 11.februārī par novada domes izpilddirektori tika ievēlēta Guna Švika. S.Krišāne vēlāk vērsās Gulbenes rajona tiesā, prasot atcelt domes lēmumu un atjaunot viņu darbā. Saskaņā ar pozitīvu tiesas lēmumu S.Krišāne tika atjaunota amatā, bet jau 10.aprīlī novada domes ārkārtas sēdē tika lemts par S.Krišānes atbrīvošanu no Gulbenes novada domes izpilddirektores amata saskaņā ar S.Krišānes iesniegumu par darba attiecību pārtraukšanu. Šajā pašā domes sēdē domes priekšsēdētājs N.Stepanovs izpilddirektores amatā apstiprināšanai atkal virzīja G.Šviku. Deputāti par viņu nobalsoja.

“Uzmet” pēc skandāla ar KNAB

2011.gada 17.maijā Gulbenē ieradās pārstāvji no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), lai veiktu pārbaudi sakarā ar Gulbenes kultūras centra renovāciju. Tika pratināta novada domes vadība un veikta kratīšana. KNAB uz laiku aizturēja novada domes izpilddirektoru Māri Danieku. Ar novada domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas (ZZS) rīkojumu M.Danieks uz KNAB izmeklēšanas laiku tika atstādināts no izpilddirektora amata. Tā rīkoties bija lūdzis KNAB. Kārtējā novada domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu par izpilddirektori M.Danieka prombūtnes laikā iecēla Sarmīti Krišāni. Viņas kandidatūra tika izraudzīta atlasē no pavisam 16 pretendentiem. 24.novembra domes sēdē tika lemts par M.Danieka atbrīvošanu no izpilddirektora amata sakarā ar viņa paša iesniegumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta 5.daļu, kurā ir teikts, ka tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ darbinieks nevar vairs strādāt šo darbu. Uzsāktais kriminālprocess par pretlikumīgu un krāpniecisku darbību veikšanu saistībā ar pašvaldības iepirkumu Gulbenes kultūras centra renovācijai faktiski tā arī ne ar ko nebeidzās. Zīmīgi, ka M.Danieku pašvaldības izpilddirektora amatam 2009.gada 8.jūnija domes sēdē bija ieteikusi S.Daudziņa.

Ilgstoši slimojot, zaudē amatu

2015.gada 24.septembrī veselības problēmu dēļ novada domes priekšsēdētājs N.Stepanovs (“Reģionu alianse”) tika atbrīvots no amata sakarā ar paša atlūgumu. N.Stepanovs palika ierindas deputāta statusā. Lai arī amata atstāšana notika labprātīgi, bija skaidrs, ka N.Stepanovu uz šādu soli pamudināja kolēģi no pašu partijas. Situācija nobrieda pamazām. Pirms tam 14.septembrī jau bija sasaukta ārkārtas domes sēde, kurā apspriests tikai viens jautājums – doties vai nedoties kārtējā atvaļinājumā N.Stepanova vietniekam A.Caunītim (“Vienotība”). A.Caunītis uzstāja, ka tomēr atvaļinājumu pagaidām atliks. “Dzirkstelei” vēlāk viņš skaidroja, ka nevar atļauties atpūtu N.Stepanova slimošanas laikā, jo tad dome vispār paliek bez vadības. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” domes priekšsēdētāju prombūtnes laikā aizvietot ir tiesīgs tikai vietnieks. Likums neparedz, ka aizvietošanas pienākumu var uzticēt citam deputātam vai izpilddirektoram.
24.septembra domes sēdē notika jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas. Normunds Mazūrs (“Reģionu alianse”) piedāvāja savas partijas pārstāvja Andra Apinīša kandidatūru, bet Sandra Daudziņa (LZS) – Andra Vējiņa (“Reģionu alianse”) kandidatūru. Par A.Apinīti nobalsoja 10, par A.Vējiņu – 5 deputāti. 2 deputāti sēdē nepiedalījās un nebalsoja.

Pret autoritāru vadības stilu

2017.gada 6.septembrī atlūgumu uzrakstīja novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante kultūras jomā Edīte Siļķēna. Savā iesniegumā viņa norādīja, ka vēlas tikt atbrīvota no darba saskaņā ar Darba likuma 100.panta 5.daļu (tikumības un taisnprātības apsvērumi neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības). Viņa arī bija norādījusi, ka vēlas strādāt līdz mēneša beigām, lai nodotu visus iesāktos darbus. Taču, kā vēlāk E.Siļķēna intervijā atklāja “Dzirkstelei”, pēc iesnieguma nodošanas viņai burtiski pāris stundās bija jāatbrīvo domes kabinets, kurā viņa bija strādājusi. Darba strīds E.Siļķēnai bija izvērsies ar novada domes priekšsēdētāju A.Vējiņu (ZZS), apspriežot 2017.gada vasarā notikušās Novadnieku dienas. Pēc E.Siļķēnas domām, viņai tika adresēti daudzi nepamatoti pārmetumi, turklāt saruna, kas notika šaurā darbinieku lokā, A.Vējiņa izteikumu un sarunas stila ziņā E.Siļķēnai šķita nepieņemama. Drīz pēc aiziešanas no darba E.Siļķēna vērsās ar prasību Gulbenes rajona tiesā. E.Siļķēnas intereses tiesā tika apmierinātas daļēji. Akceptēta E.Siļķēnas prasība izmaksāt viņai atlaišanas pabalstu - četru mēneša vidējo izpeļņu apmērā jeb nedaudz vairāk par 6490 eiro, jo viņa pašvaldībā (kultūras darbā) ir nostrādājusi vairāk nekā 30 gadus un šādā gadījumā izmaksājamā pabalsta apmēru nosaka Darba likuma 112.panta 4.punkts, kā arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.pants. Novada dome rajona tiesas lēmumu ir apstrīdējusi. Vidzemes apgabaltiesas Madonas tiesu namā mutvārdu procesā lieta tiks skatīta 20.martā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēsture - kāpēc un kā pamet amatus pašvaldībā

Kategorijas