Dzīvespriecīgais bīgls Čakijs

2018. gada 16. marts 00:00

110

Pirms trīs gadiem bīglu Čakiju Ivitai Buliņai septiņpadsmitajā dzimšanas dienā uzdāvināja māsa un mamma. “Mani mīļākie dzīvnieki ir suņi. Es ļoti gribēju tieši šādas šķirnes suni! Man iepatikās izskats,” saka Ivita.
Viņa stāsta, ka Čakijs ir dzīvespriecīgs suns un dod savu dzīvesprieku visiem, kas nāk ciemos. Tad viņš skraida un visus sagaida, visiem patīk ap viņu čubināties. Čakiju arī ievērojuši visi kaimiņi. Viņam ļoti patīk sēdēt uz palodzes un vērot, kas notiek ārā. Palodze ir viņa vieta, kur viņš gaida pārnākam saimniekus. Ivita stāsta, ka, protams, viņš sastrādā arī nedarbus, bet tad, kad ir apvainojies, piemēram, ja viņu nepaņem kaut kur līdzi vai aiztaisa durvis un neielaiž istabā. Tad Čakijs kaut ko nejauku izdomā, piemēram, saplēš avīzes no plaukta vai sasmalcina sīkās driskās tualetes papīru.

Dzīvespriecīgs un atraktīvs
Čakijam liekas, ka visi suņi viņam ir draugi, bet viņš nesaprot, ka citi suņi tā nedomā. Ivita stāsta, ka viņam patīk laukos pie vecmammas, kur ir augumā lielāks suns Rolis. Tur abi suņi izskrienas. Kad abi nevar sadalīt, piemēram, koka gabalu, tad viens otram skrien pakaļ. Rolis ir vecāks, tāpēc ātrāk piekūst.
Čakijs ēd sauso suņu barību, taču īpaši viņam garšo zupas. Bet vispār viņš ēd visu, ko Ivitas mamma gatavo. “Es šobrīd neesmu tik bieži Gulbenē, jo mācos Rīgā. Speciāli priekš Čakija salieku kauliņus ledusskapī. Kad atbraucu, viņš vispirms, protams, sasveicinās ar mani, bet tad meklē pa visām somām un maisiem, kur ir tas gardums. Pagājušajā gadā tieši manā dzimšanas dienā Čakijs mammai uz mājām atnesa lauku puķi. Tad mamma man sūtīja ziņu, ka arī viņš manā dzimšanas dienā par mani domā,” atceras Ivita.
Suņu skolā Čakijs nav gājis, bet komandām klausa. Zina, kad jāsēž, kad nedrīkst, kad jāguļ. Reizēm gan neklausa, ja saož kādas pēdas. Viņam patīk rotaļāties - ja aizmet kociņu, viņš it kā nes atpakaļ, bet grib, lai viņam arī paskrien pakaļ. Vēl viņam patīk gaisa baloni, īpaši hēlija.

Kopā ar dzīvokli saņem kaķi
Ivitai mājās ir arī kaķis. Kad viņai uzdāvināja suni, Pūka suņuku pieņēma labi. Reizēm Čakijs viņai neliek mieru, tad gan Pūka parāda savu raksturu. Bet vispār Čakijam visi kaķi ir draugi.
Pūkai ir apmēram vienpadsmit gadi. “Bija tā, ka mēs iepriekš dzīvojām citā dzīvoklī un tad mēs samainījāmies ar dzīvokļiem. Iepriekšējā saimniece mums Pūku atstāja mantojumā. Viņai bija vairāki kaķi, bet Pūka ar tiem nesadzīvoja. Toreiz viņai bija kādi trīs gadi. Sākumā viņa izvairījās no cilvēkiem, pirmo dienu nogulēja zem vannas. Tagad viņa arī, piemēram, kad atbrauc ciemiņi, kaut kur noslēpjas. Pūka negrib lielu sabiedrību, bet, kad pierod, tad jau iziet kādu loku, apsveicinās,” stāsta Ivita.
Interesanti, ka Pūkai patīk dzert ūdeni no visām iespējamajām vietām, tikai ne no sava trauka. “Kad podam nebija vāka, kur ūdens krājas, tad Pūkai tā bija visiemīļotākā vieta, kur padzerties. Tad vienmēr vannas istabai bija jāatstāj durvis vaļā. Kaķim patīk iet ārā. Mēs viņu izlaižam pa lodžijas durvīm, jo dzīvojam pirmajā stāvā. Bet reizēm viņa nevar izdomāt, ko īsti grib, un ik pēc piecām minūtēm tad grib iekšā, tad atkal ārā, tad atpakaļ,” stāsta Ivita.

Katrs bīgls ir citādāks
Viņa saka, ka kaķi vannā nav iespējams dabūt un arī Čakijam nepatīk mazgāties, bet viņam ļoti patīk peldēt. Viņš nepalaidīs garām arī iespēju iebrist kādā lielākā peļķē. “Mēs Čakiju tomēr mazgājam, jo viņam patīk visādās vietās izvāļāties un tādu nevar laist dzīvoklī. Tad viņš jau zina, ka būs jāmazgājas - nelaimīgs apsēžas un grib tikt ātrāk prom. Kad viņš ir slapjš, viņam ir auksti un gribas palīst zem segas,” saka Ivita.
Lai gan visi bīgli izskatās līdzīgi, Ivita saka, ka katrs tomēr ir citādāks. “Citi ir dūšīgāki, bet manējais izskatās tāds sportiskāks. Un vēl manējam ir zīmīte uz muguras - pie astes viņam ir balts pleķītis,” viņa saka un piebilst, ka ņemtu Čakiju pie sevis uz Rīgu, bet zina, ka viņam patīk plašums. “Gulbenē viņu var aizvest uz laukiem, kur viņš izskrienas. Rīgā dzīvoklī būtu diezgan grūti.”
Ivita uzsver, ka viņai visi suņi ir mīļi. “Es vienmēr esmu teikusi, ka man nākotnē būs privātmāja un vairāki suņi – vismaz trīs. Ne konkrētas šķirnes, bet vienkārši suņi, kas iepatiktos vai arī būtu paņemti no patversmes, jo arī patversmē ir ļoti skaisti suņi. Ja es varētu, tad es visus paņemtu,” viņa saka.
Tiem, kas arī grib sev bīglu, Ivita iesaka ņemt vērā, ka šim sunim patīk izskrieties, tāpēc būs jāved pastaigāties katru dienu. Viņam patīk vāļāties visādās nelāgās vietās, tāpēc suni nāksies bieži mazgāt. Tāpat bīglu vienu pašu ārā laist nevar, jo viņš var aizskriet pa kādām pēdām.
Šobrīd Ivita mācās Rīgas Tehniskajā universitātē programmā “Muitas un nodokļu administrēšana”, kuru absolvējot būs muitas struktūrvienības vadītāja. “Man tas likās interesanti, lai gan ilgi domāju. Un suņus arī muitā izmanto. Bija un ir doma, ka es arī varētu būt kinologs - apmācīt suni un strādāt muitā, bet nezinu, vai tas izdosies,” viņa saka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriecīgais bīgls Čakijs

Kategorijas