Svētki – kā brīnumskaists mirklis

2018. gada 20. marts 00:00

7496

Deja visnotaļ ir spilgts latvisko tradīciju spogulis, kurā šogad, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ielūkojas vērīgāk. Deju kolektīvos šobrīd valda saspringums, jo sestdien, 7.aprīlī, Gulbenes kultūras centrā notiks Gulbenes deju apriņķa XXVI vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzveduma „Māras zeme” un koncerta “Vēl simts gadi dejai” repertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skate. “Dzirksteles” kolektīvs viesojās pie Gulbenes kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Zelta Rūsiņš”, lai noskaidrotu, kā rit gatavošanās.
Deju kolektīva vadītāja Edīte Ķikuste teic, ka šogad visnotaļ var just lielāku atdevi un darba sparu no dejotāju puses, jo šoreiz deju apjoms ir lielāks. Tā kā pagājušajā gadā “Zelta Rūsiņš” ieguva augstāko pakāpi un kopumā augstāko rezultātu Latvijā starp B grupas jauniešu tautisko deju kolektīviem, tad dejotājiem bija iespēja pieteikties arī otram koncertam - “Simts gadi dejai”. Lai tajā piedalītos, kolektīvam bija jāmācās papildu dejas, no kurām viena būs jāizlozē un jāatrāda skatē.
“Tiesa, mēs neko neplānojam. Šobrīd gatavojamies, lai pēc iespējas labāk nodejotu un lai visi būtu apmierināti ar rezultātu. Nav jau viegli – liela daļa dejotāju darbdienās ir Rīgā, tādēļ mēģinājumi notiek vien nedēļas nogalēs. Reizēm patraucē arī slimības un vēl visādas nebūšanas, bet tomēr kopīgiem spēkiem cenšamies panākt iecerēto. Protams, kā jau visi kolektīvi arī mēs gribam nokļūt Dziesmu un Deju svētku dalībnieku sarakstā. Šajā gadā, kad viss ir saistīts ar Latvijas simtgadi, Dziesmu un Deju svētki šķiet kaut kas vēl īpašāks. Gribas būt lieluzvedumā “Māras zeme” un izdzīvot Māras piedzimšanu, Māras sagūstīšanu, Māras atgriešanos. Tas viss taču par mūsu zemi! Atceros, ka pagājušajā reizē svētku lieluzvedums aizritēja kā viens mirklis, jo ārkārtīgi skaists un nostrādāts tas ir. Protams, arī gatavošanās process rosina svētku sajūtu,” stāsta E.Ķikuste.
“Zelta Rūsiņa” dejotāji atzīst, ka jau ir ieplānojuši došanos uz Dziesmu un Deju svētkiem, jo tā ir ikviena aizrautīga dejotāja neatņemama dzīves sastāvdaļa. “Dziesmu un Deju svētki ir ļoti emocionāls pasākums, kur dejotājam sevi izpaust. Visas savas dzīves laikā, no kuriem esmu 29 gadus pavadījis dejojot, neesmu apmeklējis tikai vienus Dziesmu svētkus. Katri šie svētki ir citādāki, arī gaidas katrreiz atšķiras. Bērnībā tas viss šķita kā liels piedzīvojums – nedēļa Rīgā bez vecākiem, nakšņošana Rīgas 64.vidusskolā. Toreiz svarīgs bija gatavošanās process galvenajiem koncertiem Spilves lidlaukā vai Daugavas stadionā. Šodien visgaidītākais ir tieši deju lieluzvedums – kulminācijas mirklis, kura laikā gūtās izjūtas ir grūti raksturot. Dzīves laikā jau mainās ne vien gaidas un attieksme pret Dziesmu un Deju svētkiem, bet arī pret pašu deju. Katrā dzīves posmā vai situācijā izjūtas dejojot ir citādas, galvenais, lai ikviens solis, ko sper dejā, ir no sirds. Par savu raito dejas soli esmu ļoti pateicīgs pirmās klases skolotājai Astrīdai Bisterei un manam pirmajam deju skolotājam Kārlim Ventam, kas iemācīja mīlēt tautiskās dejas,” stāsta Edmunds Rags, kurš “Zelta Rūsiņā” dejo jau vairāk nekā 7 gadus.
Savukārt Edmunds Dārznieks, kuram šī ir pirmā sezona deju kolektīvā “Zelta Rūsiņš”, atzīst, ka vēl visai nesen būtu teicis, ka viņam deja neko daudz nenozīmē. Tautiskās dejas gan apmeklējis jau bērnībā, tomēr tam sekojusi ilga pauze. E.Dārznieks dejot atsācis vien pirms diviem gadiem, pievienodamies Latvijas Lauksaimniecības universitātes deju kolektīvam “Skalbe”. Nu puisis, dejodams “Zelta Rūsiņā”, atzīst, ka, pašam nemanot, deja ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. “Arī es Dziesmu un Deju svētkus jau pirms laba laika esmu ierakstījis darāmo darbu sarakstā, tikai šis prieks mums visiem kopā vēl ir jānopelna. Svētku repertuārā ir daudz deju, kurās spēcīgi jūtams latviskums un mīlestība pret savu zemi, kas dod vēl papildu enerģiju,” saka E.Dārznieks.
Arī Gundega Ķikuste jūtas pavisam gatava Dziesmu svētkiem un ir jau saskaņojusi savu prombūtni ar darba devēju. Dejotāja teic, ka viņā simtgades sajūtu īpašu rada tieši nacionālais aspekts – piederība Latvijas valstij, mūsu nācijai un konkrētajam reģionam. Tādēļ nevis simtgade padara īpašu deju, bet gan deja dejotāju – tā emocionāli uzlādē un piešķir būtisku enerģijas devu. “Protams, jo vecāka kļūstu, jo spēcīgāk izjūtu arī svētku patosu un patriotismu. Gadiem ritot, saprotu, ka no svētkiem paliek atmiņā vairs ne fiziskā slodze un nogurums, bet tikai labākās emocijas, kuru dēļ tas viss ir vērts. “Zelta Rūsiņa” dejotājiem ir īpašas savstarpējās attiecības un patika visiem būt kopā. Te ir mani draugi, ar kuriem kopā dejojam ilgus gadus, te ir Edīte, kas mums visiem dejā ir mamma un kas ir mana mamma arī ģenētiski. Tādēļ deja – tas ir mans vārds un uzvārds. Un arī mans paraksts, jo es esmu dejojusi visu savu dzīvi,” stāsta G.Ķikuste.
“Zelta Rūsiņš”, nenoliedzami, ir īpašs un varen draudzīgs kolektīvs, kas nebaidās sev izvirzīt augstus mērķus un tiekties uz tiem. Šeit valda īstens sacensību gars, un ikviens atdod sevi simtprocentīgi,” teic dejotāji.

Ir daudz kopā piedzīvots un paveikts
◆ “Zelta Rūsiņam” šī gada aprīlī apritēs 9 pastāvēšanas gadi.
◆ Kolektīvs 2015. gada skatē ieguva 48,5 punktus, 2016. gada skatē izcīnīja 49,2 punktus un augstāko pakāpi, savukārt 2017. gadā kolektīvs ieguva augstāko rezultātu Latvijā starp B grupas jauniešu tautisko deju kolektīviem.
◆ Dejotāji aktīvi koncertē gan uz vietas, gan arī dodas ārpus novada un pat valsts robežām. 2012. gadā Polijas pilsētas Srokovas festivālā iegūts kauss par izcilu māksliniecisko līmeni latviešu tautas dejā, 2014. gadā sarīkojumā “Ziemassvētku kauss” Bauskā 1. vieta dejās un 6. vieta sporta sacensībās. 2015. gadā “Zelta Rūsiņš” viesojies Lietuvas pilsētā Rietavā un Igaunijas pilsētā Repinā, lai piedalītos Baltijas valstu sadraudzības koncertā un atzīmētu valstu proklamēšanas dienu. 2016. gadā “Zelta Rūsiņš” tika uzaicināts uz 1. starptautisko deju festivālu “Alūksnes ziema”, lai pārstāvētu Vidzemi jauniešu deju grupā.

+ 6

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētki – kā brīnumskaists mirklis

Kategorijas