Katram gadalaikam - sava pirts “garša”

2018. gada 20. marts 00:00

2697

Litenes pagasta lauku mājas “Pededzes” atpūtas veidu piedāvājumā īpaša vieta ir pirtij. Saimniece Oksana Plūme pirts zinības apguvusi Ziedoņa Kārkliņa organizētajos kursos. Kādu laiku viņa ieturēja pauzi, jo bija citas prioritātes dzīvē, bet, iespējams, atkal varētu pievērsties pirtnieces darbam.

Katrā gadalaikā – sava īpašā pirts
“Pirtī iešanai katrs gadalaiks ir piemērots. Jautājums ir, ko mēs no pirts sagaidām. Man pirti baudīt patīk pavasarī vai rudenī, kad var līdzsvarot pirts karstumu ar ielēkšanu aukstā dīķa ūdenī. Neesmu peldes āliņģī cienītāja, jo tam vajag rūdījumu. Lai maksimālu baudu pirtī sasniegtu ziemā, ir jābūt šim rūdījumam. Tad var mērcēties āliņģī vai vārtīties sniegā. Tiesa, tam vajag piemērotus laika apstākļus, kas nav no mums atkarīgi. Ir jārēķinās, ka nevar rīvēties ar sniegu, ja pūš stiprs vējš, jo nebūs laba sajūta,” skaidro O.Plūme. Protams, var neiet laukā un izmantot aukstu dušu pirts telpās. Taču Oksana piebilst, ka šo procesu var ietekmēt instinktīvs reflekss. Viņa atzīstas, ka tādā gadījumā pati izmanto iespēju izvairīties no aukstā ūdens šalts. Turpretim ielēkšanai dīķī nav šādas alternatīvas. “Ir labi uz mirkli saņemties, lai dabūtu temperatūras maiņas kontrastu. Pēc šādas peldes ir lieliska “pēcgarša”,” atzīst Oksana.
Viņa uzsver, ka ziemā ir labi pirtī izkarsēties līdz kaulam. Savukārt vasarā pirti īpašu padara svaigās slotiņas, kas, pirtnieces vērtējumā, ir “miljonu vērtas”. Tas tikai apstiprina, ka katram gadalaikam ir sava pirts “garša”. “Ir svarīgi to “izgaršot” un sajust. Viena lieta ir tā, ko pirtnieks vēlas dot, lai panāktu baudu ķermenim un garam, bet tam kā monētai ir arī otra puse. Cik gatavs visu saņemt un atdoties procedūrai ir tas, kas guļas uz lāvas. Cik viņš ir gatavs savienoties gan ar pirtnieku, kas viņu per, gan ar pirti un lāvu, uz kuras guļ, gan, izejot ārā, ar zemi, uz kuras apguļas un veras zvaigznēs,” norāda Oksana.

Pirts ir kā mājas svētnīca
Pirtniece secina, ka cilvēki arvien vairāk atgriežas pie dabas un tās vērtībām, pie latviešu tautasdziesmām un dabiskiem produktiem. Taču šis process ir ļoti lēns. “Pirts tradīcijām, kādas tās ir bijušas senāk, neesam vēl ne tuvu. Es pirti uztveru kā mājas svētnīcu, ko varētu pielīdzināt baznīcai. Man ļoti patīk pirtī iet vienai. Tad nav kas mani noper, bet patīk, ka varu parunāties ar sevi un noņemt neredzamo slāni, kas ir sakrājies ne tikai uz ādas, bet arī dvēselē. Vajag drosmi, lai atzītu, kas man sevī nepatīk, kas man traucē dzīvot, ka esmu nelāgi rīkojusies. Ja tas notiek, izmantojot atbilstošu skrubi, tad visu var nokasīt no sevis. Pēc tam šķiet, ka lidoju 10 centimetrus virs zemes,” stāsta Oksana.
Viņa joprojām mācās saprast sevi, jo līdz ar gadiem mainās pati un mainās viņas attieksme pret notikumiem un cilvēkiem. Sākumā pirts tika izmantota tika ģimenes vajadzībām. Tajā varēja izgaršot visu, kas izauga dārzā. “Kādu laiku biju liela vērmeļu cienītāja. Tās izmantoju skrubim un secināju – tas ir vienkārši ideāls! Pēc pirts bija sajūta, ka iztīrīts ir arī gremošanas trakts, jo to izjutu kā tukšu. Acīmredzot strādā vērmeļu rūgtums, kas ieelpojot iedarbojas gan uz garšas, gan smaržas receptoriem, gan ar fizisko pieskārienu ādai,” atklāj Oksana. Viņas mamma Ligita izdomājusi latviešu vīraku, jo nepatīk indiešu dūmojošie vīraka kociņi. Auga stublājā ar cauru vidu liek kadiķi, salviju, lavandu (var arī citas augus, kam ir patīkams aromāts) un noteikti ozola mizu.

Svarīgi ieklausīties dabā un sevī
Joprojām daudzi pirti uztver tikai kā vietu, kur nomazgāties vai arī kā padomju varas gados ierasto izpriecu vietu. Pirtniece uzsver, ka grādīgo dzērienu lietošana nav savienojama ar pēršanos pirtī. “Vai nu pirts procedūrām atdodas pilnībā, iegūstot atbilstošu baudu un enerģiju, vai arī nododas tikai izklaidei,” akcentē Oksana. Viņa uzsver, ka liela nozīme kopumā ir gan pērējam, gan slotiņām, gan skrubim, gan smaržām, gan tējām... Protams, vēlama enerģiju apmaiņa starp vīrieti un sievieti, taču tas nav obligāti. O.Plūme uzskata, ka nevar pērt vairāk par diviem cilvēkiem, bet ideāli, ja pēršanās tiek veikta viens pret vienu.
Katra pirts ir citāda. “Pededzēs” daudzas lietas ir Oksanas izdomātas vai atklātas. Ne tikai zāļu tējas, medus, bet arī garšaugi ir neatņemama viņas pirts sastāvdaļa. “Ne tikai tējā izmantoju piparmētras. Samaltu piparmētru pulveris noder saldajiem ēdieniem. Ziemā tās var iesiet slotiņās, lai ar savu aromātu radītu labsajūtu. Katram ir jāprot ieklausīties sevī. Ja pirti apmeklē regulāri, tad var secināt, kas patīk un ir vajadzīgs,” uzsver O.Plūme.
Dažreiz viņai jautā, kā ir labāk – iet vispirms dušā un tad pirtī karsēties vai arī otrādi. “Ir jāprot sadzirdēt sevi un zināt, ko vēlas. Ja iet dušā pirms karsēšanās, tad pirts procedūra būs seklāka – sviedrēšanās būs vairāk virspusēja. Ja iet uzreiz karsēties, tad siltums pamazām nonāk muskuļos, izspiež sviedrus, un šis process ir dziļāks. Tātad jāizvēlas, kas katram labāk patīk,” saka O.Plūme.

Var radīt īpašas sajūtas tējas vannā
Tas attiecas arī uz pirts palīgiem - slotiņām, skrubjiem, aromātiskām eļļām un citām lietām. Oksana iecienījusi skrubi, kas gatavots no kārklu un vītolu mizām. Viņa to izmanto kā dabisku švammi. “Labi, ja cilvēks spēj novērtēt un meklē dabas dotus līdzekļus, lai sajustu to īpašo “garšu”. Tādu skrubi pagatavot nav grūti. Man ir draudzenes, kas mizu vīkšķi izmanto Rīgas dzīvoklī vannā. Kad esmu dzīvoklī un gribas gūt lielāku baudu vannā, katliņā sagatavoju tējas novilkumu un pieleju ūdenim vannā. Super! Guļu smaržīgā tējas vannā,” pieredzē dalās Oksana.
Pagājušajā gadā viņa kopā ar mammu Ligitu sagatavoja īpašu skrubi no aveņu sēkliņām. To atzinīgi novērtēja pirts apmeklētāji. “Nav vienas receptes, cik bieži vajadzētu iet pirtī. Ne tikai laucinieks, kuram ir pirts, bet arī pilsētnieks ar vannu dzīvoklī var dzīvot harmoniski. Atslēga visam ir spēja ieklausīties sevī, lai saprastu, kāpēc rodas neveiksmes ikdienā, gan varētu pieņemt lēmumu, cik bieži iet pirtī. Ja spēsim sadzirdēt savu iekšējo balsi, tad saņemsim atbildes uz visiem jautājumiem,” komentē O.Plūme. Viņa pieļauj, ka pilsētnieks pirti apmeklēs tikai reizi gadā, ja atradīs dabas materiālus, kurus ienesīs savā vannasistabā vai dušā. Ja tie dos gandarījumu viņa miesai un garam, tad viss būs kārtībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katram gadalaikam - sava pirts “garša”

Kategorijas