Sansusī - pils bez rūpēm

2018. gada 20. marts 00:00

Ja gadās apmeklēt Berlīni, iesaku doties ar vilcienu uz netālo Potsdamu, kas atrodas nepilnas stundas brauciena attālumā. Federālās zemes Brandenburgas galvaspilsēta Potsdama ir slavena ar vēsturisko mantojumu, kas palicis kopš laikiem, kad tā bija Prūsijas rezidences pilsēta ar daudzajām neatkārtojamajām pilīm un parkiem. Prūšu spožums, prūšu karaļu Frīdriha I un Frīdriha II, kuru dēvēja par Lielo, mantojums - Potsdama patiešām piedāvā vēstures elpu aizraujošu vidi tiem, kam tas patīk, arī man.
Potsdamas apkārtnē esot pat 20 pilis, kādās 4 man ir bijusi iespēja pabūt, taču viena no savdabīgākajām un, nenoliedzami, skaistākajām - Sansusī pils (franču val. - bez rūpēm). Tā ir salīdzinoši neliela pils, celta rokoko stilā, ar krāšņu parku ar alejām, dārziem un marmora skulptūrām. Man bija iespēja vasarā jūsmot par pils apkārtni un parku, bet ziemā es īstenoju iespēju iekļūt arī pils iekšienē.
Pils tika uzbūvēta karaļa Frīdriha II - vajadzībām, jo viņam bija nepieciešama vieta, kur atpūsties. Pats Frīdrihs Lielais esot teicis, ka pili būvējis kā klusu patvērumu pats priekš sevis, kur nav vietas rūpēm, tikai priekiem. Frīdrihs Lielais dzimis karaļa Frīdriha Vilhelma I ģimenē. Bērnībā, kā tolaik daudzās karaliskajās ģimenēs, audzināšana bija ļoti stingra. Kāds skarbs stāsts vēsta, ka 18 gadu vecumā Frīdrihs II kopā ar draugu esot mēģinājis bēgt uz Angliju, tomēr noķerts. Frīdrihs II pats tika ieslodzīts un esot bijis spiests noskatīties sava drauga nāvessoda izpildē. Taču stingrā audzināšana atmaksājusies, jo ne velti Frīdrihs II kļuva par Lielo. 1740.gadā kļuvis par karali, Frīdrihs II Septiņgadu kara laikā iekaroja Silēziju (vēsturisks reģions – šodien daļa no Vācijas, Polijas un Čehijas), kaut arī karoja vienlaikus gandrīz ar visām tālaika lielvalstīm - Franciju, Austriju, Krieviju, Saksiju un Zviedriju. Uzvaras nostiprināja Prūsijas autoritāti. Bet Frīdrihs Lielais nebija tikai karotājs, viņa valdīšanā bija tiem laikiem ļoti progresīva, tā sauktā apgaismības monarhija, viņš bija iecietīgs arī pret dažādām reliģijām un, protams, atbalstīja mākslu un mūziku. Frīdrihs Lielais pats bija mūziķis, spēlēja flautu un radīja sonātes un simfonijas. Viņa galma mūziķis bijis arī komponista J.S.Baha dēls, arī pats J.S.Bahs par godu Frīdriham radījis “Muzikālo dāvinājumu”. Un Sansusī pils tieši bija tā vieta, kur valdniekam ar viesiem pulcēties, lai muzicētu, runātu par mākslu, filozofiju. Frīdriha II biežs viesis Sansusī pilī bijis arī Voltērs. Varu pat iedomāties, kā centrālajā ovālajā zālē viesi pulcējās un baudīja grezno skatu uz saules pielieto vīnogulāju terasi, bet turpat - otrā zālē, kur joprojām saglabājusies Frīdriha II flauta - muzicējuši. Sansusī pilī ir vesela rinda greznu istabu viesiem, diemžēl nav ziņu, kurā istabā kurš viesis dzīvojis.
Frīdrihs Lielais Sansusī pilī nodzīvoja 40 gadus - faktiski visu mūža otro pusi. Tas liecina, ka Sansusī pili viņš patiesi mīlējis. Ekspozīcijā saglabājies krēsls, kurā Frīdrihs gulējis, jo mūža nogalē mocījies ar mugura vainām, un tajā arī nomiris. Frīdrihs tika apglabāts, kā viņš to bija vēlējies - Sansusī pils vīnogulāju terasē, turklāt atvadīšanās bijusi bez greznas procesijas, arī to Frīdrihs Lielais esot vēlējies.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sansusī - pils bez rūpēm

Kategorijas