Lielā kārumniece

2018. gada 23. marts 00:00

1644

Daukstēnietes Svetlanas Bites mājās 19.martā bija īpaši svētki – pirms trīs gadiem viņas ģimenē ienāca takšu meitene Džina, tāpēc katru gadu šajā datumā, kad Džina atvesta, viņai tiek svinēta dzimšanas diena, turklāt kā pieklājas - ar jubilejas torti.
Pirmajā dzimšanas dienā Džinas torte bijusi no saceptas maizes un vistu šķiņķīšiem ar vienu svecīti. Uz divu gadu jubileju Džina saņēmusi veikalā pirktu torti “Umka” ar divām svecītēm. To Džina notiesājusi viena pati un ēdusi trīs dienas. Šogad Džinai tika pasūtīta īpaša torte – ar trijnieku, uzzīmētu suņuku un uzrakstu “Džina”.

Par kilogramu sāls
Svetlana stāsta, ka Džina vispār ir ļoti liela kārumniece un viņai ļoti garšo saldumi un šokolādes konfektes. “Konfektes daudz nedodu, bet dodu. Kad Džinai pajautā - vai konfekti gribi? - tad viņa ierejas un stāv uz pakaļkājām. Sausā suņu barība viņai īpaši negaršo, pārsvarā dodam gaļu,” saka suņuka saimniece.
Džina Svetlanas mājās nonākusi nejauši. “Biju pie draudzenes uz dzimšanas dienu, kad viņai piezvanīja un jautāja, vai viņa nezina kādu, kas gribētu paņemt takša kucēnu. Es sākumā atbildēju, ka nezinu gan. Bet izrādījās, ka saimniekiem šis sunītis ir lieks, un tad es teicu, ka suņuku paņemšu. Saimniece teica, ka par taksīti viņai neko nevajag, tikai paciņu sāls. Tā nu nopirku kilogramu sāls un braucu pēc kucēna. Mājās neviens neko nezināja, tas visiem bija pārsteigums, kad atbraucu ar kucēnu. Mājās mums jau bija divi suņi. Domāju – ja dzīs no mājām ārā, tad dzīs. Bērni teica: vai kāda smukiņa! Par laimi, visiem Džina iepatikās,” stāsta Svetlana.
Viņa saka, ka Džina ir kā ūdenszāle, tādi laikam esot visi takši. Džina ir draiska un paklausīga, no mājām nekur projām neiet. Maziņa plēsusi istabas čības, bet tad sapratusi, ka tā nedrīkst. Tad suņukam atļauts spēlēties ar mīkstajām rotaļlietām. “Viņai ļoti patīk spēlēties. Kad atnāku vakarā mājās no darba, viņa nes mīkstās mantiņas uz gultu un grib spēlēties,” saka saimniece.

Medī peles un kurmjus
Taksis ir medību suns, un Džina jau apmēram gadu dodas līdzi Svetlanas vīram medībās. “Tagad Džina mācās. Medībās jau bijusi apmēram reizes piecpadsmit. Viņai patīk mežā, skriet pa pēdām, meklēt. Viņa dzen pēdas, padod balsi. Tad viņai tiek piesiets zvaniņš, lai var saklausīt, kur suns ir. Vasarā Džina atnesa un nolika pie mājās durvīm nomedītas peles un pat vienu kurmi. Kurmju mums apkārt ir ļoti daudz savairojies,” saka Svetlana. Kā jau medību suns Džina nebaidās arī no šāvieniem. “Kad Jaungadā bija salūts, Džina gribēja uzreiz izskriet ārā paskatīties, kas tur notiek. Kad bija mazāka, viņa sākumā dzenāja vistas. Bet, kad norāju, ka tā nedrīkst, tad Džina vairs tā nedarīja. Tagad ir otrādi - vistas dzenā Džinu,” smejas saimniece.
Kad Džina paliek viena mājās, viņai patīk skatīties pa logu, gaidīt, kad kāds pārnāks mājās. Naktī viņai patīk gulēt zem segas. “Man liekas, ka visiem takšiem patīk gulēt zem segas. Džina guļ pie manis gultā un, protams, zem segas. Domāju, ka nākotnē gribētu arī kucēnus. Bet tad jādomā par kavalieri,” saka Svetlana. Saka, ka suns parasti atzīst vienu par savu saimnieku, bet Svetlana teic, ka Džinai nav konkrēta viena saimnieka un pret visiem viņa izturas vienādi.

Bez suņiem nevar
Svetlanai ir bijuši daudzi suņi. Bez Džinas viņai vēl ir malamuts Miša, kurš jau ir cienījamā vecumā. Arī malamuts Svetlanas ģimenē ienācis nejauši. “Māsa Gulbenē teica, ka man vajag uz laukiem suni un suns būšot liels. Toreiz arī neviens neko mājās nezināja. Tagad jau Miša ir trīspadsmit gadus vecs, diemžēl viņam ir audzējs. Tas mums ir āra suns. Viņš staigā no pagalma līdz upītei, piesiets trosītē. Džina ar Mišu sadzīvo draudzīgi,” saka Svetlana. Vēl viņai bijis melns taksītis Džimis, bet to medībās pirms gada ar ilkni ievainojusi meža cūka. Vīrs savainoto suņuku mežā sameklējis, bet naktī Džimis nomiris. Viņš bijis desmit gadus vecs. Iepriekš arī bijis taksītis Umka, bet maziņš pazudis. Svetlana domā, ka kāds suņuku ir aizvedis mašīnā. Pirms malamuta Svetlanas ģimenē bijis ņūfaundlendietis – arī Miša, kurš nodzīvojis ilgu mūžu un bijis ļoti gudrs. Svetlana saka, ka bez suņiem viņa nevar.

Interesanti
Nosaukums “taksis” (no vācu “dachshund”) burtiski tulkojams kā “āpšu suns”. Taksis ir universāls medību suns, kas ar lieliem panākumiem tiek izmantots ne tikai medībās uz āpsi, bet arī uz lapsu, jenotu, kā arī lieliski piedalās dažādās medībās virs zemes. Takša ārējais izskats ir pilnīgi pielāgots universālam darbam gan virszemē, gan pazemē – alās:
◆ mazs augums, stingra, taisna mugura - lielākām manevrēšanas spējām;
◆ dziļš krūšu kurvis - normālai sirdsdarbībai;
◆ garš purns - brīvākai elpošanai zem zemes;
◆ garas, cieši pieguļošas ausis - lai tajās neiekļūtu smiltis;
◆ skanīga un skaļa balss - lai mednieks dzirdētu, kurā vietā zem zemes darbojas suns.

Takši prot rādīt apbrīnojamus trikus un radīt nepiespiestu atmosfēru mājā. Takšu īpašnieki uzskata, ka viņu suņi ir apveltīti ar labi attīstītu spēju sargāt māju, iedzimtām psihoterapeita spējām, tie dievina komfortu un tiem patīk būt uzmanības centrā.
1903.gadā amerikāņu karikatūrists Dorgans attēloja taksi kā cīsiņu mīklā, apspēlējot faktu, ka taksis arī ir garš, brūns un viņa dzimtene ir Vācija. Paraksts zem attēla bija: “Hotdog” – “Hotdogs” jeb “Karsts suns”. Hotdogs ar Dorgana palīdzību kļuva par pašu populārāko karsto sviestmaizi visā pasaulē. Šī suņu šķirne ir tik iemīļota Vācijā, ka taksītis Valdi kļuva par Olimpisko spēļu simbolu, kas notika 1972.gadā Minhenē.

Avots: Taksis.lv

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielā kārumniece

Kategorijas