Piemin vienu no nežēlīgākajām dienām

2018. gada 27. marts 00:00

148

Pieminot 1949.gada 25.marta deportācijas upurus, svētdien Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens vienkopus pulcējās aptuveni trīs desmiti senioru.
Pēc kopīgas valsts himnas dziedāšanas klātesošie ar klusuma brīdi godināja komunistiskā terora upuru piemiņu, nolika ziedus, aizdedza sveces. Brīdi vēlāk Gulbenes dzelzceļa stacijā pulcējās sirmgalvji un citi interesenti, lai pie tējas un kafijas tases kavētos atmiņās.
Atceres pasākumā Margita Ūdre “Dzirkstelei” atklāja, ka bijusi pavisam maza, tikai četrus gadus veca, kad tika izsūtīta kopā ar ģimeni. “Es neatceros. Biju maza, bet 25.martā katru gadu cenšos uz šejieni (Gulbenes dzelzceļa staciju – red.) atnākt. Mēs atgriezāmies 1958.gadā. Cerēsim, ka nekad vairs tā nenotiks! Lai nekad nav kara un šādu traģēdiju!” uzsvēra M.Ūdre.
Emocionālu uzrunu teica Gulbenes novada politiski represēto apvienības vadītāja Aira Anča, uzsverot, ka 25.marts ir Māras diena, pavasara atnākšana, dabas atmodas diena, bet mūsu tautai šī diena saistās ar ļoti traģiskiem notikumiem, jo pirms 69 gadiem aptuveni 43 000 cilvēku tika varmācīgi pārtraukta visa ierastā dzīves kārtība, jo svešai varai gribējās arī Latvijā ieviest kolektivizāciju. “Lai to paveiktu, nakts melnuma aizsegā pie ļoti daudzām latviešu zemnieku mājām atskanēja smagu zābaku soļi un sveša valoda. Vienā brīdī viss tika kā ar cirvi pārcirsts, jo tika dotas pavēles celties, ģērbties un gatavoties prom vešanai. Netika saudzēti ne bērni, ne sirmgalvji, ne slimnieki. Aiz aizvestajiem palika vien tukšas mājas, iekoptas saimniecības un, protams, neapsēti lauki, bet priekšā - smags un neiedomājami briesmīgs ceļojums uz Tālajiem Austrumiem. Ceļā daudzi nomira un arī piedzima, bet tās nebija prieka asaras, kas ritēja no jauno māmiņu acīm. Tur sagaidīja smags darbs. Ļoti smagi vajadzēja cīnīties. Bet latviešu tauta ir sīksta un strādīga. Visu izturēja. Šodien man gribas īpaši lielu paldies teikt mātēm, jo ar pārcilvēcisku darbu, neiedomājamu enerģiju viņas cīnījās, lai mēs izdzīvotu. Un mēs izdzīvojām! Mēs bijām aizvesti bez tiesībām atgriezties, bet mainījās varas un radās iespēja atgriezties Latvijā, lai gan atgriešanās arī nebija tik vienkārša. Viss bija jāsāk no sākuma, jāiekārtojas, jāatrod darbs, bērniem - skolas.”

Operācija „Krasta banga” Gulbenes apriņķī

Iedzīvotāju masveida piespiedu pārvietošana jeb deportācija bija viena no Staļina represiju politikas formām. 1949.gada 25.martā uzsāktā operācija “Krasta banga” bija otrais Staļina represiju kulminācijas vilnis Latvijas PSR. Izsūtīto skaita ziņā, tā bija vislielākā Latvijas iedzīvotāju piespiedu pārvietošana (42 125 izsūtīto), kura galvenokārt skāra zemnieku ģimenes.
Kopš 1947.gada pastāvēja Gulbenes apriņķis, kas teritoriāli tikai daļēji ietvēra 2009.gadā izveidoto Gulbenes novadu. Tas noteikti jāņem vērā, atspoguļojot statistiku par represēto skaitu no Gulbenes novada.
Gulbenes dzelzceļa mezgls bija divu ešelonu (Nr.97321 un Nr.97331) formēšanas vieta. Turklāt vienam ešelonam (Nr. 97321) “iekraušanas” punkti bija gan Gulbenē, gan Cesvainē, gan Lubānā. Šī ešelona atiešana no Gulbenes stacijas notika 26.martā, kad izveda 1346 cilvēkus. 27.martā notika arī otra Gulbenē saformētā ešelona (Nr.97331) atiešana ar 1476 izsūtīšanai pakļautiem cilvēkiem. Ešelonam Nr.97331 vienīgais “iekraušanas” punkts bija Gulbenes stacijā, tādēļ uz Gulbeni atveda cilvēkus no ļoti plašas apkārtnes.
Operācijas “Krasta banga” (1949.gada 25.-29.marts) rezultātā Gulbenes apriņķa 15 pagastu un pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās vismaz par 1668 cilvēkiem. Represijas pret Gulbenes apriņķa (rajona) iedzīvotājiem turpinājās vēl vairākus gadus pēc 1949.gada marta, bet mazākos apmēros. Latvijas Valsts arhīva dati liecina, ka no 1949.gada marta beigām līdz 1950.gadu vidum no Gulbenes apriņķa tika izsūtīti 1723 cilvēki: no Gulbenes pilsētas – 41, no Adulienas pagasta – 97, no Beļavas pagasta – 104, no Cesvaines pagasta – 135, no Dzelzavas pagasta – 89, no Galgauskas pagasta – 88, no Grašu pagasta – 57, no Jaungulbenes pagasta – 319, no Karzdabas pagasta – 62, no Kraukļu pagasta – 119, no Litenes pagasta – 47, no Lubānas pagasta – 133, no Stāmerienas pagasta – 94, no Tirzas pagasta – 102, no Vecgulbenes pagasta – 147, no Virānes pagasta – 89. Izsūtīto Gulbenes apriņķa iedzīvotāju skaits sastādīja vairāk nekā 5 % no kopējā Gulbenes apriņķa iedzīvotāju skaita (trešais augstākais rādītājs no visiem Latvijas valsts apriņķiem). Gulbenē saformēto ešelonu Nr.97321 nosūtīja uz Amūras apgabalu ar galastaciju Tigdā. Galapunktā tas nonāca 1949.gada 17.aprīlī. Otrs Gulbenē formētais ešelons (Nr.97331) tika nosūtīts uz Tomskas apgabalu. Galastacijā Čeremošņiki tas ieradās 8.aprīlī.
Izsūtīšanas laikā represēto zemnieku saimniecību vietā veidoja kolektīvās saimniekošanas vienības. Gulbenes apriņķī jau 1949.gadā no 26. līdz 31.martam tika nodibināti 16 kolhozi. Tieši šim procesam vairākus gadus bija traucējuši zemnieki. Neapšaubāmi - izsūtīšana bija arī viens no paņēmieniem, ko padomju vara izmantoja cīņā pret nacionālo pretošanās kustību. Gulbenē un apkārtnē jau ar 1944.gada rudenī darbojās nacionālās pretošanās grupas. Spriežot pēc speciālo dienestu ziņojumiem, Gulbenes apkārtne pēc 2. pasaules kara bija viena no nacionālo partizānu visvairāk apdraudētajām teritorijām.
Mūsdienu Gulbenes novada administratīvajā teritorijā ietilpst arī kādreizējo Cēsu apriņķa Lizuma, Druvienas un Rankas pagastu, kā arī Alūksnes apriņķa Dūres, Lejasciema un Sinoles pagastu teritorijas. 1949.gada martā viena ešelona (Nr.97323) formēšanas vieta bija arī Lizuma dzelzceļa stacijā. Ešelona (736 cilvēki) atiešana no Lizuma notika 27.martā. No Cēsu apriņķa Lizuma pagasta izsūtījumā nonāca 57 cilvēki, no Druvienas pagasta - 56 un Rankas pagasta - 143 cilvēki. Savukārt no Alūksnes apriņķa Lejasciema pagasta - 125, Dūres pagasta - 32 un Sinoles pagasta - 67 cilvēki.
Kopumā 1949.gada marta beigās caur Gulbenes dzelzceļa mezglu uz specnometinājuma vietām tika nosūtīti astoņi ešeloni ar Latvijas iedzīvotājiem.

- Vēsturnieks Anatolijs Savickis

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piemin vienu no nežēlīgākajām dienām

Kategorijas