Svin ar sirsnību un mīlestību

2018. gada 27. marts 00:00

818

Dzejniece Vija Poļaka-Rikveile dzimusi 1928.gada 20.martā Kalnienā. Viņa uzskata, ka tā bija Dieva svētība, kas pārlijusi pār viņu, mudinot rakstīt dzeju. Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības lasītavā skatāma Vijas Poļakas 90. dzimšanas dienai veltīta izstāde, bet 24.martā Stāķu pamatskolā literāri muzikālajā pēcpusdienā “Sapņu zeme mana” pulcējās dzejnieces domubiedri un viņas dzejas mīļotāji. Līdz šim iznākuši četri viņas dzejoļu krājumi.
“Lai mūsu dzejnieces dzimšanas dienas laikā – pavasara sākumā uzplaukst, vēlreiz ieskanas, mūs apņem viņas vārdi un melodijas. Vijas dzeja ir patiesa, viegli uzverama, vienkārša un melodiska,” saka pasākuma koordinatore, Stāķu pamatskolas direktore Diāna Šķēla.
Pasākumā piedalījās Stāķu pamatskolas skolēni, darbinieki, Vijas radošie domubiedri, kā arī Stradu pagasta vokālais ansamblis “Baltābele”, kurš izpildīja dzejnieces radītās dziesmas. Pasākuma laikā varēja aplūkot Stāķu ciema un pamatskolas bibliotekāru izstādi “Vijas Poļakas Rikveiles daiļrades gājums” un pamatskolas skolēnu vizuālās mākslas darbus, kas izveidoti, iedvesmojoties no dzejnieces dzejoļu rindām. Viņas dzeju lasīja Daiga Kalinka, Astrīda Vilciņa, Inguna Āboliņa, D.Šķēla, Anna Vīgante un Stāķu pamatskolas bērni: Marta Kuprovska, Kitija Mazmača, Markuss Lauris Vīksniņš, Evelīna Stībele, Agnese Bērziņa, Evija Sanija Vīksniņa un Mareks Vaičuls.
“Pasākums bija veidots ar pietāti un dziļu cieņu pret Viju Poļaku. Tas bija emocionāls, ļoti sirsnīgs un lika aizdomāties. Trīs mūzas, kas pavada Viju – dzeja, dziesma un mīlestība uz Latviju. Sagaidot Latvijas simtgadi, ārkārtīgi dziļi iekrita sirdī šī stīga, kas ir mūsu Latvija. Bija ieradušies cilvēki, kas piedalījās pirmās grāmatas radīšanā. Viss kopā ar skatītājiem radīja siltu un mīļu ģimeniskumu. Vija bija pateicīga par to, ka viņa ir vajadzīga un viņu atceras. Ēdām jubilejas kūku, jubilāre skaisti nopūta svecīti. Skatījāmies filmiņu ar Vijas dzejas lasījumu, ar viņas dzīvesgudrību un vēlējumu. Vija mūs ar Sarmīti Sukuri, kura gan pasākumā nebija, uzskata, ka esam viņas pirmā dzejoļu krājuma tādas kā krustmātes, jo mēs to dzeju runājām. Pasākumā viss bija korekti, skaisti un emocionāli. Skanēja tikai Vijas dziesmas un dzeja. Ļoti aizkustināja Stāķu pamatskolas skolnieces Martas Kuprovskas dziedātā dziesma “Vecmāmiņai”. Bērni ar tādu siltumu, mīlestību un patiesu attieksmi lasīja Vijas dzeju! Esmu bijusi visās Vijas lielajās jubilejās. Tas man ir sagādājis jaukus mirkļus dzīvē. 1982.gadā abas ar Viju dziedājām pirmo balsi PMK ansamblī. Tad viņa nedzejoja, toreiz mēs par to pat nezinājām. Vija ir cilvēks, kurš visu dara tā nopietni,” stāsta Astrīda Vilciņa.
Pati dzejniece par pasākumu saka, ka tas bija pasakains. “Tiešām bija brīnišķīgi! Un tā ziedu jūra, kas man ir... Paldies par sirds siltumu, ko saņēmu! Skanēja dziesmas, kuru melodijas atnāca pie manis deviņdesmitajos gados līdztekus dzejai. Aplausi zālē liecināja, ka patika. Pēc dziesmas “Tik Vidzemē manā” nolēmām, ka šai dziesmai jākļūst par Vidzemes himnu. Paldies visiem, kas bijāt kopā ar mani!” saka jubilāre.
“Dzejniecei novēlam turēties pie saviem pavasariem un labu veselību! Daudz radošu iedvesmu jauniem dzejoļiem jaunam dzejoļu krājumam!” novēl D.Šķēla.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svin ar sirsnību un mīlestību

Kategorijas