Lieldienu zaķi mīt “Zaķumuižā”

2018. gada 29. marts 00:00

4139

“Dzirkstele” brauca meklēt, kur tad īsti mīt Lieldienu zaķi. Izrādās, ka tie tālu nemaz nav jāmeklē, jo Lieldienu zaķi, kuri mēdz apdāvināt ne tikai bērnus ar krāsainām olām, bet nes arī Lieldienu sveicienus, dzīvo tepat netālu no Gulbenes – Beļavas pagasta “Zaķumuižā”. Un katram ir pat savs vārds – Edgars, Ilzīte, Zane, Oga, Poga, Marta, Vita. Katrs ir ar savu raksturu - ir ziņkārīgi un aktīvi, ir draudzīgi un ne tik draudzīgi, nešpetni un mīlīgi, kā arī raibi un ne tik raibi, pūkaini un ne tik pūkaini zaķi.

Trušu tētim Edgaram pavasarī daudz darba
Šogad Lieldienas iekrīt 1.aprīlī, kas pazīstama kā joku diena, kad cilvēki cenšas cits citu izjokot. Šogad varēsim ēst olas, rīkot olu kaujas, šūpoties un jokoties uz nebēdu, kā arī meklēt Lieldienu zaķu noslēptās olas.
Garauši “Zaķumuižā” dzīvo jau ceturto gadu, un vistrakākais laiks viņiem ir tieši uz Lieldienām, jo tad jāpaspēj Lieldienu rītā izskraidīt visu tuvāko māju apkārtne, lai noslēptu olas. “Zaķumuižas” saimniece Tatjana Ābeltiņa zina stāstīt - ja Lieldienu zaķis pirms Lieldienām ēd burkānus, tad būs oranžas olas, ja grauž kāpostus, tad zaļas olas, ja skujas - tumši zaļas olas, ja grauž apsi - zaļpelēkas. Bet tas Lieldienu zaķis, kurš, ļepatojot caur mežu, nav noturējies mellenāju kārdinājumam un saēdies mellenājus, atnes zilas olas.
Parasti pavasaris un tieši Lieldienu laiks zaķiem ir aktīvs, jo tad mostas visas dabiskās dziņas. Pie tā vainīga saulīte un pirmie zaļie asni - sāk trakot hormoni, un tad zaķu saimniekam trušu tētim Edgaram ir daudz darba. “Kāpēc Edgars? Tajā dienā, kad viņu pirkām izstādē Rīgā, vārdadienu svinēja Edgari,” stāsta zaķu saimniece, kura par tiem rūpējas jau četrus gadus. Pa šiem gadiem “Zaķumuižā” mitinājušies aptuveni 1000 zaķi.

Pašlaik – 80 garaušu
Pašlaik “Zaķumuižā” mīt gan lielāki, gan mazāki garauši. Kopumā – gandrīz astoņdesmit. Paši mazākie dzimuši janvārī, ir arī Ziemassvētku zaķēni, kuri draiskulīgi ļekato pa savu “Zaķumuižu”. Ir tādi, kuri ieradušies no Smiltenes, Tukuma, Valmieras. Pamata šķirnes ir Burgundas trusis, šinšilla, lielais tauriņš.
“Jāpiebilst, ka Lieldienu zaķi ir ļoti ēdelīgi. Tie mēdz mieloties ar graudiem un sienu, bet lielākais to kārums ir burkāns. Barojam divas reizes dienā, bet kaut kas graužams viņiem visu laiku ir, un visu laiku mutes tiem kust,” stāsta Tatjana. Viņa novērojusi, ka pēc zaķu uzvedības var mēģināt prognozēt, kāds laiks sagaidāms. Piemēram, ja zaķis dzer intensīvi ūdeni, tuvākajās dienas sagaidāms silts un sauss laiks, ja nedzer, tad gaidāmi aukstumi. Un vēl garaušu saimniece ir pārliecinājusies – ja audzē zaķus, tad Lieldienās noteikti būs olas.

Interesanti
Pirmo reizi Lieldienu zaķis vēstures avotos minēts 1555.gadā. Taču toreiz gan tas tika izmantots vienīgi svētku cepetim. Bērnus ar olām zaķis sācis apdāvināt gadsimtu vēlāk - ap 1682.gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, atliek vien pašiem minēt.
avots: www.epadomi.lv

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lieldienu zaķi mīt “Zaķumuižā”

Kategorijas