Aizlūdz par Jaungulbenes baznīcu!

2018. gada 29. marts 00:00

1895

Beidzot Jaungulbenes baznīcai varētu pavērties iespēja atjaunot jumta segumu. Ir stājies spēkā Sakrālā mantojuma finansēšanas likums, kas nodrošina valsts atbalstu sakrālā mantojuma saglabāšanai. Izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma, kas ļauj uz finansiālu atbalstu pretendēt arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem.
Pirms diviem gadiem Jaungulbenes baznīcā notika labdarības koncerts, kura mērķis bija vākt ziedojumus jumta remontam. Diemžēl tas joprojām ir kritiskā stāvoklī, jo ar saziedotajiem 500 eiro nepietiek. “Otra labdarības koncerta nav bijis, savukārt dievkalpojumu laikā papildināt ziedojumu summu gandrīz nav iespējams. Jumta seguma atjaunošanas tāme paredz, ka visa jumta klājumam nepieciešami 10 000 eiro, bet varētu iztikt ar pusi, lai vismaz lietus netecētu baznīcā. Viss apstājās, jo neizdodas juridiski sakārtot baznīcas īpašuma tiesības,” stāsta Jaungulbenes baznīcas lūgšanu grupas vadītāja Dace Kaša.

Juridiski Jaungulbenes baznīcas nav
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs atzīst, ka reāli baznīca ir, bet juridiski tās nav. Deviņdesmitajos gados, kad sākās privatizācija, zeme, uz kuras atradās dzīvojamā ēka un arī baznīca, nonāca privātīpašnieka rokās, taču dokumenti netika noformēti. Pēc kāda laika māja tika pārdota, bet baznīca palika karājamies gaisā. Ilgu laiku dokumentos ēka uz šīs zemes nemaz nebija uzrādīta, tikai pirms pāris gadiem zemes kadastrā parādījās ieraksts, ka tāda ēka ir, taču nevienam nepieder. Savukārt zeme ir pašvaldības īpašums.
“Jaungulbenes baznīcas draudzes nav, tāpēc arī rodas problēmas. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijā noskaidroju, ka ir nepieciešama baznīcas inventarizācija, lai to varētu ierakstīt zemesgrāmatā. Gulbenes luterāņu draudzes kopsapulcē vienojāmies, ka varētu jaungulbeniešu lūgšanu grupu ņemt savā draudzē. Tad Jaungulbenes baznīcas īpašniece varētu būt Gulbenes draudze,” skaidro D.Kaša. Kad būs nokārtotas īpašuma tiesības, varēs izstrādāt projektus finansējuma saņemšanai un lūgt ziedojumus, tos atbilstoši juridiski noformējot. Ar šādu mērķi D.Kaša sāka veidot biedrību, taču arī tai nebija pamata – baznīcas, kam paredzēta biedrības darbība.

Īpašniece – Gulbenes luteriskā draudze
Gulbenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ilgvars Matīss norāda, ka ticīgie, kuri ir iesvētīti, jau pieder pie Gulbenes draudzes. Viņš atzīst, ka līdz baznīcas īpašuma tiesību nokārtošanai vēl ir garš ceļš ejams. “Lūgšanu grupas vadītāja Dace dara visu, lai tas būtu iespējams. Viņa tiešām kalpo no sirds. Es kalpoju četrās draudzēs, tāpēc Dace ir vairāk iedziļinājusies šajos jautājumos. Ja draudzes locekļu skaits pieaugtu Jaungulbenē, tad tur varētu būt draudze, bet acīmredzot tas tuvākajā laikā nebūs iespējams. Šobrīd Jaungulbenes baznīcas īpašuma tiesības varētu noformēt Gulbenes draudzei,” atzīst I.Matīss. Viņš uzskata, ka baznīca ir visvērtīgākā Jaungulbenē, jo ir vislabākajā stāvoklī no vēsturiskajām ēkām. “Ja baznīcu aizlaidīs postā, kas tad Jaungulbenē vēl paliks? Diemžēl šķiet, ka daudzi Jaungulbenē dzīvojošie nekad nav aizgājuši līdz baznīcai. Var teikt, ka tā ir ļoti labā stāvoklī, ja nebūtu caurs jumts. Reti kurā baznīcā ir jāiegulda tik maz, lai tā varētu funkcionēt un tiktu saglabāta,” atzīst mācītājs.

Sakrālajam mantojumam ir valsts atbalsts
D.Kaša pieļauj, ka varētu paātrināt dokumentu kārtošanu, ja kāds palīdzētu kaut ar juridisku padomu. Diemžēl Gulbenes novada domē viņa saņēmusi atteikumu ar pamatojumu, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģiona inspektore Sarmīte Dundure iebilst, ka likums nosaka - pašvaldības pienākums ir rūpēties par kultūras mantojumu tās teritorijā.
Par laimi, atbalstu Jaungulbenes baznīcas īpašuma dokumentu kārtošanā apsolījusi LELB juriste. “Šī ir ļoti svētīta baznīca, un mūsu lūgšanas piepildās. Katrā dievkalpojumā un arī Lieldienās lūdzamies, lai izdodas noformēt īpašuma tiesības. Ticam, ka tas arī piepildīsies,” saka D.Kaša.
Jaungulbeniete Jautrīte Glāzniece dievkalpojumus pagasta baznīcā apmeklē nesen, bet Dievam ir ticējusi vienmēr. Viņa ir arī pieredzējusi, kāds spēks ir lūgšanām.
“Jaungulbenes baznīca atrodas ēkā, kas savulaik ir bijusi muižas kapella. Unikāls ir tās arhitektoniskais risinājums un izmantotie būvmateriāli – skaldīti laukakmeņi, kā arī baznīcas novietojums muižas kompleksa apbūvē un apkārtējā vidē. Tā ir sakrāla celtne ar savu vēsturi, arhitektoniski izteiksmīga un vienkārša, kas iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā 1998.gadā,” informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģiona inspektore Dace Ķibilda. Viņa uzsver, ka ar šo gadu uz valsts finansiālu atbalstu var pretendēt arī vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Fakti

Jaungulbenes luterisko baznīcu cēlis Jaungulbenes muižas īpašnieks Pauls fon Tranzē-Rozeneks. 1904.gadā tā tika pārbūvēta par kapellu muižkunga mirušajai sievai Adai Tranzē-Rozenekai.
Līdz 1936.gadam Gulbenē bija tikai viena draudze, bet tad to sadalīja Jaungulbenes un Vecgulbenes draudzē ar kopīgu baznīcu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā baznīcu atjaunoja. 1991.gadā tika izveidota baznīcas draudze.
1999.gada aprīlī tika iesvētītas vitrāžas, kuras izgatavoja māksliniece Elga Grīnvalde. Tām tika izmantoti draudzes un ziedotāju līdzekļi. Baznīcas tornī tika pacelts 210 kilogramus smags bronzas zvans, kam 200 latus ziedoja Vācijas pilsētas Zīgenes iedzīvotāji un 100 latus – draudze.
2009.gadā Jaungulbenes luterāņu draudze tika likvidēta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aizlūdz par Jaungulbenes baznīcu!

Kategorijas