Zināšanas paver arvien jaunas iespējas

2018. gada 29. marts 00:00

SIA “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” Gulbenes konsultāciju biroja speciālisti strādā, lai palīdzētu plānot un attīstīt biznesu, dalīties un popularizēt pieredzi, jaunākos sasniegumus. Biroja vadītāja Inga Freimane atzīst, ka nereti biroju jauc ar Lauku atbalsta dienestu, kas administrē platībmaksājumus un dažādas atbalsta programmas, kā arī veic kontroles funkcijas.
- Kādi ir lauksaimnieku ieguvumi un zaudējumi?
- Pagājušajā gadā graudaugu un kartupeļu raža bija izaugusi laba, tikai lietavu dēļ novākšanas periods bija garš, tāpēc tika zaudēta kvalitāte un radās zudumi. Ne tikai graudaugu vārpas bija lielas un piebriedušas, labi audzis bija rapsis un citas kultūras. Lietavās zaudējumus cieta arī dārzeņu audzētāji. Gulbenes novadā tādu ir maz, tāpēc prieks, ka šobrīd vairāki audzētāji ir sasparojušies un iesnieguši projektus dārzeņu audzēšanai, paredzot atbilstošas tehnikas iegādi un siltumnīcu būvi. Vai vietējie dārzeņi parādīsies veikalos? Diez vai, taču dārzeņu piedāvājums tirgū varētu kļūt bagātāks. Līdz šim vairāki novada dārzeņu audzētāji savu produkciju realizējuši galvenokārt tiešajā tirdzniecībā galvaspilsētā. Pērn piena iepirkuma cenas kāpa, tāpēc govju ganāmpulku īpašnieki varēja būt apmierināti. Tagad tās atkal krīt, un nav zināms, kad cenu kritums apstāsies. Tiesa, pagaidām vēl ir atsevišķi kooperatīvi, kuri iepirkuma cenu nav samazinājuši. Gaļas lopu audzētājiem labas pārdošanas iespējas nodrošina Izsoļu nams. Viņiem bija pietiekams valsts atbalsts, lai veicinātu nozares attīstību. Zīdītājgovju ganāmpulku skaits un apjoms ir audzis, tomēr veikalos joprojām maz var iegādāties liellopu gaļu. Acīmredzot problēma ir tā, ka Izsoļu namam var nodot neizaudzētus liellopus, kurus neizmanto Latvijas pārstrādātāji. Gulbenes novadā iegādāties liellopu gaļu var tikai tiešajā tirdzniecībā no saimniecībām. Mūsu novadā tādu iespēju dod “Tirzas bullis”, kuram var pasūtīt liellopu gaļu. Protams, tā nav lēta, bet toties laba ir gaļas kvalitāte. Tikpat sarežģīti ir iegādāties aitas gaļu, jo arī tās nav veikalos, bet tikai tirgū. Veikali vēlas, lai viena veida produkciju tiem piegādātu katru dienu. Acīmredzot Latvijā vēl nav tik daudz aitu ganāmpulku, lai to nodrošinātu.
- Vai zemnieki ir mācījušies tikt galā ar ekonomiskajām grūtībām un klimatiskajiem apstākļiem gadā?
- Šobrīd daudzi apgalvo, ka ir mācījušies. Vai tā patiešām ir, to varēsim secināt pēc laika. Lai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi neradītu krīzes situācijas, zemnieku saimniecībās vajadzētu gādāt par pārejas sēklu fondu. Pieredze liecina, ka nav labi visus izaudzētos graudus pārdot, labāk atstāt ne tikai sēklas tiesu, bet arī tās rezervi. Sēklas graudu uzglabāšana nepasliktina to kvalitāti. Turpretim pērn nokultajiem vasarājiem ir zema dīgtspēja. Tas nozīmē, ka maz ir sertificēta sēklas materiāla, ko varētu papildināt ar iepriekšējo gadu graudaugu sēklu, kam dīdzība ir 80 – 90 procenti. Tiesa, ir saimnieki, kuri tā rīkojas.
- Jums lūdz palīdzību atrast sēklas materiālu vai arī zemnieki tiek galā paši?
- Birojā lauksaimnieki interesējas par jaunām graudaugu šķirnēm, kādas ir atsauksmes un to vērtējums. Tāpat ar biroju palīdzību ir iespējams nodot sēklas paraugus, lai centra laboratorijā Ozolniekos noteiktu to dīdzību. Diemžēl pārbaudes liecina, ka pārsvarā vasarājiem ir zema dīgtspēja, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests vērtē iespēju atļaut pārdot sēklas ar samazinātu dīdzību, ja citi kritēriji atbilst sertificētas sēklas prasībām. Tie varētu būt atsevišķi gadījumi. Ir zināms, cik daudz sēklas graudu ir jāsēj vienā kvadrātmetrā. Piemēram, vasaras kviešiem – 520 līdz 560 dīgstošu graudu kvadrātmetrā, tad var aprēķināt, cik sēklas graudu vajadzēs, ja tiem ir mazāka dīgtspēja. Mūsu birojs ir cieši saistīts ar Zemkopības ministriju gan informācijas izplatīšanā no tās, gan veicot anketēšanu un nosūtot tajā iegūto informāciju ministrijai. Nereti zemnieki saka, ka anketēšanu ir par daudz, turklāt nejūt izmaiņas, kuras rosina anketās. Informācijas un statistikas datu apkopojums var ietekmēt situāciju, bet tas nenotiek īsā laika periodā.
- Kādi būs biroja speciālistu prioritārie darbi šogad?
- Mūsu galvenā prioritāte vienmēr ir profesionālas konsultācijas, jo labu ražu iegūt vai ieviest jaunas tehnoloģijas nevar bez zināšanām. Konsultācijas ir gan maksas, gan bezmaksas, ko var saņemt semināros vai individuāli. Sadarbībā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem ir izstrādāti pašizmaksas aprēķina modeļi 8 kultūraugiem, pienam un 1 dzīvnieku uzturēšanas izmaksu aprēķinam 11 lopu grupām. Jaunums, kuru vajadzētu izmantot ikvienam lauksaimniekam, ja tas ir Lauku atbalsta dienesta klients, ir “Virtuālā nauda” - 1500 eiro vērtībā. Šo naudu nevar izmantot bankomātā vai veikalā, bet var apmainīt pret vajadzīgajām zināšanām. Atliek izdomāt, kādas konsultācijas ir nepieciešamas, un atnākt uz biroju vai sazināties ar konsultantu, lai slēgtu vienošanos par konsultācijas veidu, vietu un laiku. Iespējams saņemt visas augkopības un ekonomikas konsultācijas, lai attīstītu savu biznesu.
Aprīlī ir paredzēts rīkot diskusijas, lai noskaidrotu lauku cilvēku viedokli. Vasaras periodā iecerēts rīkot izbraukumus uz lauku saimniecībām, kur uzaicinās kvalificētus lektorus. Tiekoties seminārā ar dārzeņu audzētājiem, atklājās, ka viņi nepazīst visus kaitēkļus un slimības, kā arī viņiem trūkst zināšanu, kā ierobežot to izplatību. Augkopībā tiek veidota interešu grupa zemniekiem, kuri strādā integrēti un audzē labību, rapsi, ilggadīgos zālājus. Grupas dalībnieki tiksies reizi mēnesī, dalīsies pieredzē un diskutēs. Diemžēl birojā nav lopkopības speciālista. To neizdodas atrast, jo Latvijā jūtams šo speciālistu trūkums.
- Nesen Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vienojās par kopējas lauksaimniecības politikas aizstāvību Briselē, prasot izlīdzināt tiešos maksājumus pēc 2020.gada. Kā vērtējat šo iespēju?
- Nedomāju, ka tiešmaksājumi tiks izlīdzināti tā, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm tie būs vienādi. Mums ir cerība tos palielināt, taču neticu, ka izlīdzināšanas dēļ maksājumi tiks samazināti Francijā vai Vācijā. Jātur īkšķis, lai vismaz kaut ko izdodas panākt ar zemkopības ministru kopējo vienošanos. Turklāt ir bažas, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no savienības varētu samazināties tiešmaksājumi un citu fondu nauda. Par to pagaidām nerunā. Ir zināms, ka tiešmaksājumi tiks saglabāti, ka būs maksājumi par zaļināšanas pasākumiem, ka būs atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī tiks finansēti projekti tehnoloģiju izmantošanā un investīciju atbalstam. Taču nosacījumi finansējuma saņemšanai vēl nav zināmi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zināšanas paver arvien jaunas iespējas

Kategorijas