Gardi augļi, ogas un dārzeņi – gulbeniešu sapnis?

2018. gada 4. aprīlis 00:00

3413

Gardi augļi, ogas un dārzeņi – gulbeniešu sapnis?

Bieži vien “Dzirkstelei” ir nācies uzklausīt gulbeniešu neapmierinātību ar to, ka mūsu veikalos nav tādas izvēles un kvalitātes kā citu pilsētu lielajās “Maximās” vai, piemēram, lielajā “Top!” veikalā, kāds ir Smiltenē. Īpaši šīs emocijas, šķiet, saasinās ziemā un pavasarī, kad mūsu augļu dārzos un tīrumos svilpo vējš, bet tā gribas iekosties gardā ābolā vai nobaudīt vīnogas. Un bieži vien viļamies, jo ir nācies iegādāties nekvalitatīvus augļus. Ar baltu skaudību noraugāmies kaut vai madoniešu virzienā, jo viņiem ir lielāka “Maxima” nekā mums. Un tie, kuriem ir iespēja, arī dodas iepirkties uz lielveikaliem Madonā, Valmierā vai arī Rīgā.
Pirms kāda laika Gulbenē klīda runas, ka varētu tikt atvērts “Rimi” veikals, bet tās, kā izrādās, esot bijušas tikai baumas. Gulbenes novada domes izpilddirektore Guna Švika “Dzirkstelei” norāda, ka oficiāli interese no “Rimi” nav bijusi. Bet katrā ziņā, ja kāds veikals nāk pilsētā, tas tiek saskaņots ar pašvaldību, un tad notiek sarunas un izvērtēšana.
Arī firmas “Madara ‘89” mazumtirdzniecības direktors Sandis Muižarājs “Dzirkstelei” norāda, ka tuvākajā nākotnē nav plānots Gulbenē atvērt lielāku “Top!” veikalu.

Mūsu veikali – liela vilšanās
Kāda gulbeniete, kura ļoti bieži braukā uz Rīgu un arī izmanto iespēju iepirkties tur, atzīst, ka tas, kas nopērkams Gulbenes veikalos, rada lielu vilšanos. “Izvēles te nav, kā arī augļi un dārzeņi ir sliktas kvalitātes. Var taču vest mazāk, bet lai ir dažādība, nevis pāris sakaltušus gurķus, skābētus kāpostus un sīpolus. Labi, nu varbūt nav tik traki, bet kopumā tāpat bēdīgi. Uz Ziemassvētkiem gribēju pagatavot grieķu salātus, bet sastāvdaļas tiem Gulbenes veikalos nevarēja atrast,” saka gulbeniete.
Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” Korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris “Dzirkstele” skaidro, ka dārzeņu un augļu sortimenta plašums tik tiešām atšķiras X un XX formāta veikalos, kas pēc būtības ir plašāki gan telpu, gan sortimenta ziņā. Attiecīgi X formāta veikali ir mazāki pēc platības, un šī formāta veikalu sortiments veidots tā, lai klientiem vienuviet būtu pieejamas pašas nepieciešamākās ikdienas preces. Savukārt lielāka produktu klāsta izvēle būs XX un XXX formāta veikalos, kuros ir līdz pat 60 000 preču vienību. Tādējādi var gadīties, ka X formāta veikalos nav kārotā eksotiskā augļa.
“Ja runājam par kvalitāti, tad dārzeņi un augļi tiek vesti uz veikaliem gandrīz katru dienu – sešas dienas nedēļā, attiecīgi nodrošinot, lai tie būtu svaigi. Ņemot vērā, ka lielākā formāta veikalos preču aprite var notikt straujāk, var gadīties situācijas, ka atvestajā kastē mazāka formāta veikalos auglis (it īpaši eksotiskais) vai dārzenis stāv ilgāku laiku, attiecīgi zaudējot svaiguma izskatu. Tomēr šo jautājumu esam aktualizējuši arī procesu un kvalitātes departamentā, kur nepārtraukti tiek vērtētas iespējas pilnveidot dārzeņu un augļu kvalitāti veikalos. Esam ļoti ieinteresēti pircēju pieredzes uzlabošanā, tādēļ ļoti novērtēsim aktuālo informāciju par iepirkšanās pieredzi mūsu veikalos, lai meklētu iespējas tās pilnveidot,” saka J.Beseris.

Mēs, Gulbene, tik maza skaitāmies?
Ina Baroniņa no Tirzas pagasta, kura darbojas Latvijas veselības misijā, arī atzīst, ka nevar salīdzināt, kāda ir augļu un dārzeņu izvēle mūsu veikalos un, piemēram, Rīgā lielajā “Rimi” vai lielajā “Maximā”. “Kas tur ir par izvēli! Tu vari nopirkt, nu labi, neteiksim, ka jebko, bet tur ir daudzreiz vairāk. Bet kas mums šeit, Gulbenē? Vēl Madonas “Maximā” ir mazliet vairāk, bet mums Gulbenē... Ja kaut ko vajag, brauc uz Madonu, jo tur izvēle ir lielāka. Es nesaprotu, mēs, Gulbene, tik maza skaitāmies? Žēl, ka tā ir,” bilst I.Baroniņa.
“Maximas Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidro, ka “Maxima Latvija” veikali Gulbenē savas durvis vēruši pakāpeniski - pirmais 2002.gada 11.oktobrī (Rīgas ielā 41) un 2005.gada 30.novembrī durvis vēra otrs “Maxima X” veikals (Skolas ielā 7). “Šī dinamika parāda, ka uzņēmums seko līdzi pircēju paradumiem un pieprasījuma apjomam, kā rezultātā uzņēmums pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu ar mērķis būt tuvāk klientam. Tomēr “ Maxima X” ir mazāka formāta veikals, ikdienā nepieciešamāko preču klāsts ir līdzvērtīgs “Maxima XX” un “Maxima XXX” pieejamajam produktu klāstam par tikpat zemām cenām. Tuvāko gadu laikā “Maxima Latvija” ir plānojusi rekonstrukciju abiem veikaliem, lai iepirkšanās pircējiem būtu vēl ērtāka un patīkamāka,” saka L.Dupate-Ugule.
Viņa arī norāda, ka, izdarot izvēli atvērt jaunu veikalu, “Maxima Latvija” rūpīgi izvērtē dažādus rādītājus - iedzīvotāju skaitu, veikala novietojuma specifiku, cilvēku un automašīnu plūsmu konkrētajā vietā, jau esošo pircēju paradumus, kā arī ļoti aktuāls ir jautājums par pieejamajām nomas platībām, zemi, vietu attīstībai un tamlīdzīgi faktori.

Paši audzē un saldē

“Dzirkstele” uzrunāja arī svaigēdāju Lindu Hemfrīsu no Druvienas pagasta, kā viņa iztiek ziemas un pavasara laikā, kad augļu dārzos pie mums vēl nav, bet veikalu plauktos redzamie augļi, dārzeņi, ogas neuzrunā.
Viņa stāsta, ka ziemā iepērkas Cesvaines, Rankas, Druvienas un dažreiz Madonas vai Gulbenes veikalos. Pārsvarā no augļiem pērk apelsīnus, kuri ziemā esot ļoti labi. Kādreiz pērk arī bumbierus, banānus, avokado un mango. “Pērkam ābolus tirdziņos, ogas paši esam daudz sasaldējuši. Tās blenderējam kokteiļos ar banāniem, zaļumiem un kaņepju sēklām. Spiežam burkānu, ķirbju sulas, tos reizēm sarunājam no kaimiņu zemniekiem. Paši izaudzējam un saldējām daudz brokoļus, Kalē kāpostus. Par augļu kvalitāti - priecājamies un pateicamies par to, kas ir. Gadās, ka mazliet pārgatavojušies vai bēdīga izskata augļi izrādās pasakaini saldi un sulīgi, īpaši tas gadījies ar ananasiem, mango, kivi, savukārt dažreiz perfektie izrādās zaļi, cieti un neēdami. Protams, varētu būt kvalitatīvāki augļi, kā tas ir kaimiņzemēs, bet tur iesaistīti daudzi valstiski ekonomikas procesi, kas ietekmētu pirktspēju. Daudz varam paši audzēt un saglabāt ziemai, kā arī apzināt apkārt esošos bioproduktu audzētājus un iepirkties pie viņiem vairumā,” saka L.Hemfrīsa.

Dalās padomos

Ina Baroniņa neiesaka, ēst, piemēram, importa ābolus, ja tie pirms tam vismaz 20 minūtes nav paturēti ūdenī, kuram klāt pievienota citrona sula un sāls. “Zinātnieki atklājuši, ka tas izvelk ķīmiju, varbūt ne simtprocentīgi, bet lielu daļu ķīmijas izvelk ārā. Importa āboli arī ir jāmizo. Pie mums nevar nopirkt ekoloģiskus banānus, jo šie visi ir uzpumpēti - saldi un garšīgi, bet tiem gandrīz vairs nav vērtības. Banānu audzes ir jācērt un jāatjauno, bet tur, kur tos audzē, to, protams, nedara un lieto ķīmiju. Esmu lasījusi, kā strādnieki, kas tur strādā, slimo. Es biju Izraēlā, kur banānu, apelsīnu audzes likvidē un audzē dateles, jo tas ir daudz ātrāk, vienkāršāk un tās ir pieprasītas pasaules tirgū,” stāsta I.Baroniņa un piebilst, ka saldētos burkānos ir par 60 % vairāk A vitamīna, saldētos piparos – par 30 % vairāk C vitamīna, saldētā maizē – par 30 % mazāk glikozes. “Saldēta produkcija ir vērtīgāka par svaigu. Tie ir zinātnieku pētījumi, bet tas nenozīmē, ka svaigs nav jāēd,” saka I.Baroniņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gardi augļi, ogas un dārzeņi – gulbeniešu sapnis?

Kategorijas