Malka kļuvusi dārgāka

2018. gada 4. aprīlis 00:00

1175

Beļavietis Arvīds Lavrenovs “Dzirkstelei” sūdzas par malkas cenas sadārdzināšanos. “Agrāk pensionāriem vispār malku deva par brīvu,” viņš piebilst.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš laikrakstam saka – viņam šajā jautājumā neviens iedzīvotājs nav sūdzējies.
Aplūkojot cenas, kādas par kurināmo ar piegādi tiek piedāvātas internetā, ir redzams, ka šobrīd jau saskaldītu alkšņa, oša, bērza, priedes malku var iegādāties par 25 līdz 27 eiro kubikmetrā.

Dažādas iespējas, atšķirīgs patēriņš
“Malkas došana par brīvu jeb lētāk pensionāriem vai citai cilvēku grupai ir katra uzņēmēja personīgs lēmums un labās gribas izpausme, kuru nav tiesīga iespaidot ne vietējā pašvaldība, ne pagasta pārvalde. Trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji mūsu novadā ir tiesīgi vērsties pēc palīdzības pašvaldības sociālajā dienestā. Tur izlemj par pabalsta piešķiršanu malkas iegādei,” viņš skaidro.
Pirms vairākiem gadiem bijusi prakse, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” devusi iespēju par brīvu uzņēmuma īpašumos vākt kritalas – nolauztus kokus, lai izmantotu kā malku. “Tas bija pirms gadiem pieciem vai sešiem. Taču to nenoteica pašvaldība. Pašvaldībai nav tik daudz savu mežu, lai savos īpašumos ļautu ko tādu,” prāto Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs.
A.Rakstiņš saka, ka nevienam nav noslēpums – šodien viss kļuvis un turpina kļūt dārgāks, arī malka. “Elektrība – dārgāka, degviela – dārgāka. Darbiniekiem ir jāmaksā lielākas algas. To visu sasummējot, galaprodukts jebkurā gadījumā ir dārgāks, nekā bija iepriekš. Tas atsaucas uz malkas pircēju. Tāda šī situācija ir visā valstī. To pavada inflācija. Gadā cenas palielinās par 3-4 procentiem. Un vēl cenu politiku nosaka arī tirgus pieprasījums pēc malkas. Ja pieprasījums kādā brīdī kļūst lielāks, piemēram, ostās ņem malku vai šķeldas ražotāji, cena kāpj. Tā tas ir,” saka A.Rakstiņš.
Beļavā iedzīvotāji ļoti dažādi gādā malku mājsaimniecības vajadzībām. Kāds to atrod savā privātajā mežā, cits pērk no uzņēmējiem un maksā pats vai malkas iegādei saņem pabalstu no pašvaldības. Arī patēriņš esot atšķirīgs. “Dažs dzīvo vēsā mājā un labāk uzvelk mugurā lieku drēbju gabalu, nevis tērē malku mājas apsildīšanai,” stāsta A.Rakstiņš.

Trūcīgie var lūgt palīdzību pašvaldībā
Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” skaidro, ka malkas iegādei trūcīgajiem, kā arī maznodrošinātajiem pašvaldības iedzīvotājiem kalpo tā saucamais dzīvokļa pabalsts. 172 eiro pabalsta apmērs paredzēts trūcīgajiem (kam ienākumi uz cilvēku ir mazāki par 126,08 eiro mēnesī) uz mājsaimniecību gadā, maznodrošinātajiem – 86 eiro. “Lauku cilvēkiem, kuri dzīvo viensētā, šo pabalstu izmaksājam uz rokas. Pārējos gadījumos šo naudu vai nu pārskaitām firmai, kura atgādā malku, vai arī pārskaitām par komunālajiem pakalpojumiem, arī par centrālapkuri, ja tāda ir,” saka J.Antaņevičs.
Tā pagājušajā gadā novada pašvaldība piešķīrusi dzīvokļa pabalstu kopumā 72 000 eiro apmērā trūcīgajām personām un 2050 eiro apmērā maznodrošinātajiem. Tādējādi ir palīdzēts 505 ģimenēm jeb 904 cilvēkiem. Šogad dzīvokļa pabalsts izmaksāts 44 000 eiro apmērā. Palīdzēts 266 ģimenēm jeb 441 cilvēkam. “Tas nav maz, vai ne?” komentē J.Antaņevičs.

Arī uzņēmēji izjūt cenu kāpumu
“Visā pasaulē koksnei šobrīd paaugstinās cenas. Arī papīrmalkas (rūpnieciski izmantojamās – red.) cena ir kāpusi kaut kur starp 50 un 70 procentiem. Līdz ar to tas rauj līdzi arī malkas (mājsaimniecībā izmantojamās – red.) cenu. Tāpat arī zāģmateriāliem kāpj cena. Tas nenotiek tikai Latvijā un Baltijā, bet visā pasaulē,” “Dzirkstelei” saka SIA “Avoti SWF” direktors Uldis Misiņš.
Arī SIA “Vidzemes enerģija” valdes loceklis Artūrs Gulbis jau iepriekš “Dzirkstelei” paudis, ka šosezon uzņēmums ļoti izjūt cenas palielināšanos šķeldai, kas ir no koksnes gatavots kurināmais materiāls. Tieši šā iemesla dēļ sadārdzinās apkures izmaksas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Malka kļuvusi dārgāka

Kategorijas