Uz soliņa brīvu vietu nav jau arī 22.aprīlī!
Kopā ar pagājušajā gadā Jaunatnes parkā uzstādītajiem pagastu soliņiem aprīļa sākumā gulbeniešiem tika dāvāts vēl viens - garīgi baudāms „Soliņš”,
kurš mājvietu atradis novada kultūras nama telpās. Pēc trīs gadu
prombūtnes to atkal gulbeniešiem sagādāja radošās personības Ineta
Krastiņa, Edīte Siļķēna, Anita Birzniece un Ilvita Kļaviņa. Taču, kā
uzsver pašas autores, režisora titulu šoreiz piešķirt nevar nevienai.
“Tas
bija kopīgs darbs - gan daudzajos mēģinājumos, gan katram mājās. Un
jāteic, ka ne tikai mums, bet ikvienam dalībniekam, jo visi nāca klajā
ar savām idejām. Aktieri paši domāja savus tekstus vai tēlam piemeklēja
atbilstošas anekdotes, tāpēc tas ir simtprocentīgi kolektīvs darbs.
Sakarā ar to, ka „bufetčicas” (Anita Birzniece un Edīte Siļķēna) uz trim
gadiem bija devušās pensijā, par pamatu tika ņemtas pēdējo gadu
aktualitātes: slimnīca, stadions, peldbaseins, plūdi. Tās, protams, ir
aktuālas un pat sāpīgas tēmas, taču arī uz tām var paskatīties ar
humoru. Mēs neesam gaišreģi, taču „deputātu deja” mums bija ieplānota
jau pirms pēdējiem notikumiem novada domē, kuri tai piešķīra īpašu
nozīmi. Mūsu uzstādījums bija nevienu neaizskart privāti, būt lojāliem
un, es pat teiktu, maigiem, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi, taču
būtu jautri. Cerams, ka neviens to neuztvēra ļoti personīgi. Arī
skatītājiem par vienu un to pašu sižetu var būt atšķirīga izpratne, no
zālē sēdošajiem 400 skatītājiem var būt pat 30 dažādi viedokļi,” saka
Ineta Krastiņa.
Pārpildītā zāle un tas, ka
biļetes uz šo izrādi tika izpirktas pāris stundu laikā, tiešām
apstiprina Anitas teikto. Kā izrādās, arī uz papildizrādi, kura notiks
22.aprīlī, brīvu vietu vairs nav.
Lai izprastu “Soliņa” fenomenu, tas
vienkārši ir jāredz. To nevar ne izstāstīt, ne aprakstīt, ne atkārtot.
Katrā „Soliņā” pietrūks kaut kā no iepriekšējā, bet katrā nākamajā būs
kaut kas no jauna. Skatieties un vērtējiet!
