Meža īpašnieki tiekas seminārā

2010. gada 4. septembris 13:02

1728

Guntis Grīnšteins uzskata, ka daba pasaka priekšā, kā pareizāk kopt mežu
Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļaustrumu reģionālā nodaļa šonedēļ rīkoja semināru meža īpašniekiem. Seminārā piedalījās gan pieredzējuši meža īpašnieki, gan arī tādi, kas tikko sāk kopt mežu un vēlas gūt pieredzi.

Dalās pieredzē

Pirmajā daļā centra Ziemeļaustrumu reģionālās nodaļas vadītāja vietniece Ginta Ābeltiņa semināra dalībniekus informēja par jaunaudžu kopšanu, tās nepieciešamību, kā arī tās veikšanas principiem. Ziemeļaustrumu virsmežniecības Gulbenes mežniecības mežzinis Ilgvars Jačuks iepazīstināja ar normatīvajiem aktiem, kas jāievēro, kopjot jaunaudzes, savukārt centra Ziemeļaustrumu reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Gržibovskis pastāstīja par jaunaudžu kopšanas atbalsta iespēju saņemšanu no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Otrā daļa notika mežā Lejasciema mežniecības teritorijā, kur meža īpašnieks Guntis Grīnšteins dabā demonstrēja jaunaudžu kopšanas piemērus dažādos meža augšanas apstākļu tipos. "G.Grīnšteinam 2006.gadā tika piešķirta balva par viņa izkoptajām mežaudzēm. Šis mežkopis labprāt dalās savās zināšanās arī ar citiem meža īpašniekiem, turklāt viņam ir arī interesanta pieeja - Guntis uzskata, ka daba pasaka priekšā, ko un kā labāk darīt," saka G.Ābeltiņa.

Mežam ir vajadzīga mīlestība

G.Grīnšteins semināra dalībniekiem parādīja piecus dažādus objektus, kas attiecas uz semināra tēmu, kā arī mūžzaļo mežu un ekoloģisko ceļu, ko viņš pats ir veidojis.

"Mežam ir vajadzīga mīlestība. Ja to mīlēsi, spēsi izdomāt un izdarīt, un tas tev arī sniegs baudījumu. Mežinieki no citiem atšķiras ar to, ka šodienas darba visus augļus mēs paši nebaudīsim, mūsu darbu vērtēs nākamās paaudzes. Tādēļ mežinieki savās zināšanās ir atvērti," atzīst G.Grīnšteins.

Vienā objektā, piemēram, bija iespēja vērot apmežošanu, krūmu zarus liekot vālos trūdēšanai.

"No vālos saliktajiem zariem ir vairāki labumi - eglīšu stādi augot ir aizvējā, mazāku kaitējumu nodara meža dzīvnieki, jo ir apgrūtinoši lēkt pāri zariem, arī pļaut ir vieglāk. Savukārt - kad zari būs satrūdējuši, eglītes izmantos šo satrūdējušo koksni augšanai. Turīgāki cilvēki zarus var arī šķeldot un šķeldu pēc tam izkaisīt, taču taupot līdzekļus, bet, ja ir vēlme strādāt, var rīkoties šādi," stāsta G.Grīnšteins.

Semināra dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt, kā tiek atjaunots mežs niedrājā.

"Šajā nogabalā izkalta egles, un tās nācās izcirst sanitārajā kailcirtē. Niedrājs atjaunojas slikti. Es šo problēmu risināju tā - izsverot to, ka blakus ir necaurbraucama stiga, nolēmu izrakt grāvi. Zemi no grāvja saliku uz stigas - arī stiga tagad ir caurbraucama. Tā tika arī nosēdināts gruntsūdens līmenis par 30 centimetriem un niedrājs palika sausāks. Uzfrēzējot zemi, tas dabīgi labi atjaunojās ar priedi," stāsta G.Grīnšteins.

Klātesošajiem tika demonstrēta arī izcirtuma augsnes sagatavošana dabīgai meža atjaunošanai ar krūmgriezim uzstādītu augsnes frēzi.

"Mazās cirsmās mežā ir ļoti lietderīgi augsni uzirdināt. Var to darīt ar lāpstu, taču tas ir ilgstošs un smags darbs. Es uzmontēju augsnes frēzi uz krūmgrieža," stāsta mežkopis.

G.Ābeltiņa sola, ka līdzīgi semināri tiks rīkoti arī turpmāk.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meža īpašnieki tiekas seminārā

Kategorijas