Kā nepārmaksāt par zālēm?

2018. gada 10. aprīlis 00:00

1156

Zāles daudziem ir pat vairāk vajadzīgas nekā pirmās nepieciešamības preces. Meklēt pārtiku par iespējami zemākām cenām ir pašsaprotami, bet zāles nereti iegādājas, nevērtējot to cenu. Turklāt cilvēki zāles lieto arvien vairāk, lai gan tās kļūst arvien dārgākas. To apliecina Zāļu valsts aģentūras statistika par patēriņu un aptieku apgrozījumu.
Lai uzzinātu, kā nepārmaksāt par zālēm, uz tikšanos ar Zāļu valsts aģentūras pārstāvi Egitu Diuri Gulbenes novada bibliotēkā bija pulcējies interesentu pulciņš. Gulbenieši uzzināja, kā izmantot aģentūras datubāzi un saņemt izsmeļošu informāciju gan par zāļu cenu, gan par to sastāvu, gan par ražotājiem un aptiekām, kas pārdod zāles.

Zāļu cenu nosaka ražotājs
“Kā veidojas zāļu cena? Ražotājs, kurš vēlas zāles tirgot Latvijā, nosaka tām cenu. Tā parasti ir līdz 80 procentiem no kopējās cenas, un valsts to ietekmēt nevar. Aģentūra ražotāja noteiktajai cenai pierēķina Ministru kabineta noteikumos atļauto piecenojumu, kas ir 1 - 2 procenti. Lieltirgotavām un aptiekām ir atšķirīgi koeficienti piecenojumam. Un vēl ir jāpierēķina PVN, kas zālēm ir 12 %. Tikai šo cenas daļu - PVN un piecenojumu – valsts var ietekmēt. Mums ir brīvais tirgus, kurā katrs ražotājs var noteikt zāļu cenu,” skaidro E.Diure.
Analizējot zāļu patēriņa datus, var secināt, ka vienas un tās pašas zāles, kurās ir tā pati darbīgā viela tādā pašā koncentrācijā, arī tablešu skaits iepakojumā ir vienāds, var būt ar ievērojami atšķirīgu cenu. Piemēram, vienā gadījumā cena ir 1,60 eiro, bet otrā – 10,39 eiro. “Tas ir iespējams tāpēc, ka jaunām oriģinālām zālēm, kuras sāk tirgot, pieder šo zāļu patents. Tas ir apmēram 10 gadu ilgam periodam, pēc kura arī citi zāļu ražotāji var izmantot šo zāļu ķīmisko formulu un ražot tādas pašas ģenēriskās zāles. To ražošanai nav nepieciešams veikt klīniskos pētījumus ne ar dzīvniekiem, ne ar cilvēkiem, jo zāļu iedarbība ir jau pierādīta, tāpēc pētījumu izmaksas ir krietni mazākas,” stāsta E.Diure. Viņa uzsver, ka vienmēr ir vērts ārstam vai farmaceitam aptiekā pajautāt, vai dārgām oriģinālām zālēm nav ģenērisko aizvietotāju.

Lētākas zāles ved no Krievijas
Gulbeniete Inta Vilka vēlas zināt, kāpēc zāles, kuras tiek ražotas Latvijā, var iegādāties lētāk Krievijā. Piemēram, “Mildronāts” tur ir pat trīskārt lētāks. Tāpat lētāki ir citi bezrecepšu medikamenti un uztura bagātinātāji. Tas ir skaidrojams ar to, ka ražotājs, šinī gadījumā “Grindeks”, nosaka zāļu cenu gan pārdošanai Latvijā, gan Krievijā. Acīmredzot Krievijā šīs zāles iepērk tādā vairumā, ka ražotājam, izvērtējot tirgus lielumu, ir izdevīgi samazināt cenu. “Tā ir ražotāja pārdošanas stratēģija, tāpēc zāļu cenas var būt mazākas. Turklāt atšķirība ir arī zāļu reģistrācijā, Eiropas Savienības valstīs, tātad arī Latvijā, tā ir stingrāka nekā Krievijā,” skaidro E.Diure. Nav noslēpums, ka Krievijā ražotas zāles pie mums tirgo nelegāli, bet aptiekās ir tikai atsevišķi zāļu veidi. “Lai zāles būtu aptiekās, tās ir jāreģistrē. Reģistrācijas noteikumi ir ļoti stingri, tāpēc ne visi Krievijas zāļu ražotāji vēlas pildīt šīs prasības,” norāda E.Diure. Nereti Krievijā iegādātas zāles tiek piedāvātas potenciālajiem pircējiem tirgū un citviet. Turklāt tās nav tikai bezrecepšu, bet arī recepšu zāles, kas Latvijā nav reģistrētas. Tas, protams, ir pretlikumīgs rūpals. Zāļu aprites uzraugi brīdina, kas tas ir arī risks. 2017.gadā ir izskatītas 12 lietas, kurās konstatēta neatļauto zāļu izplatīšana. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība fiziskai personai – naudas sods no 140 līdz 700 eiro, konfiscējot zāles.

Nelicencētās aptiekās pirkt ir bīstami
Recepšu vai bezrecepšu zāļu iegāde nelicencētās interneta aptiekās var būt bīstama veselībai. Lai zāles varētu tirgot internetā, aptiekai ir jāsaņem licence. Latvijā ir apmēram 800 aptiekas, bet internetā zāles pārdod tikai 7 aptiekas. “Pārliecināties, vai zāles piedāvā licencēta interneta aptieka, var pēc atbilstoša logo. Lai pasargātu no viltotu zāļu iegādes, Eiropas Komisijas zonas valstīs ir vienots logo, ko veido četras krāsu joslas (pelēka un trīs nokrāsu zaļas), uz kurām ir redzams balts krusts, bet zemāk – tās valsts karoga attēls, kurā aptieka ir reģistrēta,” norāda E.Diure. Viņa atgādina, ka informācija par licencētajām aptiekām ir atrodama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā internetā.
Lielāka valsts ietekme ir kompensējamo medikamentu maksas noteikšanā. Zāļu ražotāji vienojas ar Nacionālo veselības dienestu, lai zāles tiktu iekļautas kompensācijas sistēmā. Ražotāji to vēlas, jo tad var saņemt valsts garantētus ienākumus. Savukārt valsts ir ieinteresēta šo zāļu cenu samazināt, tāpēc dažas zāļu grupas izdodas iepirkt lētāk, bet to cenas ir ražotāju komercnoslēpums. Kāpēc par kompensējamajām zālēm ir jāmaksā, piemēram, 80 procenti no to vērtības, ja ir paredzēts kompensēt 50 procentus? E.Diure skaidro, ka kompensācijas apmērs tiek noteikts lētākajām zālēm. Ja ārsts ir izrakstījis dārgākas zāles, kuras nedrīkst aizvietot, tad kompensācija ir mazāka.

Aptieku pienākums piedāvāt lētākas zāles

Vita Krūmiņa, Gulbenes “Lejas aptiekas vadītāja”

Ja ārsts receptē ir norādījis kompensējamā medikamenta ķīmisko formulu, tad mums ir pienākums izvēlēties lētāko jeb tā saucamo referento medikamentu. Tomēr gadās, ka ārsts ir izrakstījis oriģinālās zāles un ieteicis tās nemainīt. Parasti ir norādīts, vai drīkst aizvietot izrakstīto medikamentu. Nav retums, ka no ģenēriskajām zālēm rodas nevēlamas blakusparādības, bet oriģinālās zāles pacients panes labāk. Tomēr vairumā gadījumu pircēji ir priecīgi, ja ārsts ir atļāvis lietot lētākas zāles. Ir arī gulbenieši, kuri paši jautā un interesējas par lētākām zālēm, kas izrakstītas uz parastajām receptēm. Piemēram, oriģinālajam medikamentam pret holesterīnu “Sortis” ir 8 – 10 ģenēriskas zāles ar citiem nosaukumiem, kam ir dažādi ražotāji. Mūsu pienākums ir piedāvāt lētākās, bet izvēle paliek pircējam. Iespējams, viņš kādas zāles jau ir lietojis un vēlas tās.
Aptiekās ir ļoti maz zāļu, kas ražotas Krievijā. Starp kompensējamajiem medikamentiem tādu vispār nav, no bezrecepšu zālēm var minēt “Citramonu”. Cilvēki, kuri bieži brauc uz Krieviju, atved no turienes zāles. Grūti pateikt, kāda ir to kvalitāte. Toties ir ievērots, ka Krievijas pilsoņi ļoti labprāt pērk zāles pie mums, jo savās aptiekās piedāvātajām neuzticas. Protams, katrs pats ir atbildīgs par savu veselību. Tomēr gribu brīdināt, ka nevajadzētu iegādāties uztura bagātinātājus no dažādiem nezināmiem izplatītājiem. Vispirms vajadzētu pārliecināties, vai medikamentus izplata licencēta internetaptieka, vai uztura bagātinātāju tirgotāji ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Fakti

◆ Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka oriģinālzāļu iepakojuma cena vidēji ir gandrīz divkārt lielāka nekā ģenēriskajām zālēm. 2016.gadā ģenērisko zāļu vidējā cena bija 4,69 eiro, oriģinālzāļu iepakojuma vidējā cena – 19,60 eiro.
◆ Igaunijā kompensējamo zāļu sistēmā ir pieejami 66 dažādi jaunās paaudzes medikamenti, Lietuvā – 62, bet Latvijā – 31. Turklāt Igaunija pusgada laikā ir spējusi iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā 8 medikamentus, Latvija – tikai 1.
◆ Zāļu cenu griestu noteikšana ir iespējama tikai ES līmenī. Lai to panāktu, visu valstu politiķiem ir jābūt vienotām prasībām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā nepārmaksāt par zālēm?

Kategorijas