Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visi pamanīti un sadzirdēti

Inita Savicka

2018. gada 13. aprīlis 00:00

4102
Visi pamanīti un sadzirdēti

Kad “Dzirkstele” ierodas K.Valdemāra sākumskolā, tur jau agri no rīta pirms mācību stundu sākuma notiek aktīva vingrošana un dejošana. Ar skolēniem kopā vingro un dejo arī skolas direktore Jana Solovjova.
“Tā mums iesākas rīts,” saka direktore. Skolēni “Dzirkstelei atzīst, ka šādas aktivitātes viņiem ļoti patīk. Tajā pašā laikā viņi arī teic, ka skolotāji ir jauki, labi un mīļi. “Vislabākie! Arī skola ļoti patīk,” skaļi vārdos apliecina skolēni.
Skolā valda mājīga un sirsnīga atmosfēra. Sirsnīga, atvērta, ļoti enerģiska un ar pozitīvu skatienu nākotnē ir arī pati skolas direktore. Viņa stāsta, ka skolā kopā tagad ir 42 bērni: 21 sākumskolā un 21 pirmsskolā. Bet viņu priecē tas, ka ir saņēmusi telefona zvanus no vecākiem, kuri plāno ar nākamo mācību gadu vest savus bērnus uz K.Valdemāra sākumskolu. “Vecāki jau ir atbraukuši un apskatījuši skolu. Ja tiešām tā būs, tad nākamo mācību gadu skolēnu skaita ziņā sāksim ar pluszīmi,” cer J.Solovjova.

Skola – sirds un dvēsele
Pašlaik skolēni uz K.Valdemāra skolu ierodas gan no Alūksnes puses Kalncempju pagasta, Zeltiņiem, gan arī no Gulbenes, Ozolkalna, Beļavas, Pilskalna. Skolā viņi jau ir pulksten 8.00, tāpēc līdz mācību stundu sākumam aktīvi tiek nodarbināti – spēlē dambreti, šahu, pingpongu, un tā ir bijusi pašu skolēnu iniciatīva, kuru atbalsta direktore un skolotāji.
Lilija Reveliņa, kuras meita mācās 3.klasē, “Dzirkstelei” saka, ka izvēlējusies šo skolu tāpēc, ka tā ir vistuvāk mājām. “Paskatieties, kādi ir ceļi! Kā lai bērnu kaut kur izvadā pa šādiem ceļiem? Un ziemā tie ir slideni. Patīk, ka šajā skolā nav tik daudz bērnu, līdz ar to skolotājiem ir vairāk laika pavadīt ar katru individuāli. Katram bērnam pievērš uzmanību. Lielajās skolās pilsētā laikam nav tādas iespējas, jo bērnu ir daudz. Manai meitai ļoti patīk šajā skolā, nevar sagaidīt rītu, lai atkal dotos uz skolu. K.Valdemāra skolai ir jāpastāv, jo tā ir sirds un dvēsele ciemam un Beļavai. Skola ir tā, kas turpina dzīvību,” uzsver L.Reveliņa.
Sabiedrībā izskanējušajam pārmetumam lauku skolu virzienā par to, ka lauku skolas nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti, J.Solovjova nepiekrīt. Viņa uzsver, ka lauku skolā tāpat kā pilsētas skolā strādā augsti kvalificēti pedagogi, kas veicina skolēna kā vispusīgi izglītotas personības attīstību. “Katrs skolēns, kas ir absolvējis mūsu skolu, ir labi sagatavots nākamās izglītības pakāpes iegūšanai. Individuālā pieeja katram skolēnam mācību procesā ir liels ieguvums lauku skolā, ko novērtē arī skolēnu vecāki. It īpaši sākumskolas posmā, kad skolēns apgūst izglītības pamatus, viņam nepieciešams lielāks atbalsts un uzmanība,” saka J.Solovjova.

Iekšējs nemiers ir
Katru darbdienu uz vietas skolā ir direktore un divas skolotājas, kuras ir pamatdarbā, pārējie skolotāji atbrauc. Apvienotas ir 1. un 2. klase, 3. un 4.klase, 5. un 6.klase, kā arī tiek īstenota speciālās izglītības programma.
Skolēniem ir iespēja piedalīties arī interešu izglītības pulciņos: deju, kora, vizuālās mākslas, keramikas un plastikas pulciņos. “Pēc mācību stundām skolēni līdz autobusam ir nodarbināti,” saka skolas direktore.
Viņa nenoliedz, ka bieži saņem jautājumus - ko darīs tālāk, tāpat skolu drīz aizslēgs? “Ir tāda skepse no malas, bet to saka tie, kuriem ar skolu nav nekāda sakara. To nesaka skolēni, vecāki vai tie, kas te darbojas. Es parasti šiem cilvēkiem atbildu, ka par to nedomāju. Es domāju par pozitīvo. Darām visu, ko varam izdarīt. Strādājam. Darbs jau tāpēc neapstājas,” uzsver J.Solovjova.
Sākumskolas skolotāja Dace Auzāne, kura katru dienu mēro ceļu no Gulbenes uz darbu K.Valdemāra sākumskolā, atzīst, ka šajā brīdī, kad notiek skolu optimizācija, iekšēji tas raisa nemieru, jo zināms, ka ar nākamo mācību gadu skolas durvis vairs netiks vērtas vaļā Druvienā un Litenē. D.Auzāne ir klases audzinātāja apvienotajai 3. un 4.klasei. “Te ir iespēja strādāt gandrīz ar katru skolēnu individuāli, un vecākiem tas patīk,” uzsver D.Auzāne. Arī skolas direktore piebilst, ka tie vecāki, kuri domā laist bērnu šajā skolā, vēlas vairāk individuālu pieeju, lielāku uzmanību savam bērnam. “Skolēnu skaita ziņā mazākās skolās un klasēs bērni nebaidās atvērties. Te viņi runā un jūtas brīvi. Viņi te visi ir pamanīti,” stāsta skolas direktore.

Izvēles iespējas
J.Solovjova direktores amatā ir divus mēnešus. Pirms tam šajā skolā strādāja par skolotāju, pasniedza latviešu valodu un literatūru, bija klases audzinātāja, arī bibliotekāre un logopēde, darbojās ar skolēnu pašpārvaldi. “Cenšos aktīvi un radoši turpināt strādāt tāpat kā līdz šim, vienīgi klāt nācis vairāk darba ar dokumentiem. Tas prasa daudz laika, bet es tieku galā. Ideju ir daudz, pietrūkst tikai laika visas realizēt. Skolai ir laba sadarbība ar vecākiem. Vecāki ir aktīvi. Reizi mēnesī tiekamies, lai pārrunātu skolas un sadzīves lietas,” stāsta direktore.
Pieredzes apmaiņas braucienā Beļģijā viņa redzēja, cik tur skolā skolēni ir pašorganizēti un iniciatīvas pilni. “Mēs arī virzāmies uz to, lai iniciatīva, idejas nāk no bērniem, jo līdz šim esmu saskārusies ar to, ka mēs daudz ko viņiem uzspiežam, ko viņi varbūt nemaz nevēlas. Ir jāuzklausa bērnu viedoklis. Ir vieglāk strādāt, ja zini, ko bērni vēlas. Skola ir domāta bērniem, jo viņi te pavada lielāko daļu laika. Viņi noformē skolu, plāno pasākumus. Arī mācību stundās piedāvājam izvēles iespējas. Piemēram, piedāvājam trīs uzdevumus un skolēns pats izvēlas, kuru pildīs. Skolotājs jau nezaudē, mērķis ir sasniegts tas pats. Kad skolēns pats izvēlas, viņš uzņemas atbildību un izdara to darbu ar lielāku iedvesmu un atdevi,” ir pārliecinājusies skolas direktore.