Atgādina par izmaiņām platību maksājumos

2018. gada 17. aprīlis 00:00

Lai saņemtu platību maksājumus, lauksaimniekiem pieteikumi jāiesniedz elektroniski līdz 22.maijam. Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane norāda, ka elektroniskā pieteikšanās sistēma ir labi sakārtota, turklāt pieteikuma anketas aizpildīšana ir ļoti vienkārša.
“Tas ir ikgadējs finansējums, lai ražotu, attīstītu un sakoptu, jo saimniecībai ir jābūt spējīgai ražot bez zaudējumiem, vēlams – ar peļņu. Atbalsta maksājumus var arī neprasīt, tas nav obligāti jādara, tāpēc ir jāsaprot, ka šis finansējums uzliek arī pienākumus,” uzsver I.Freimane.

Rūpējas var vides uzlabošanu
Šajā gadā atbalsta maksājumos ir jaunumi. Pirmkārt, zaļināšanas jeb ekoloģiski nozīmīgās platībās. Gulbenes novadā neviens pagasts nav izkritis vai Zaļināšanas prasību sarakstam pievienojies no jauna. Saimniecībām zaļināšanas prasības ir jāizpilda 5 procentos platību, ja mežu un lauksaimniecības zemes platības attiecība nosaka lauksaimniecībā izmantojamo platību pārsvaru. “Mūsu novadā joprojām sarakstā nav Rankas, Stradu un Lejasciema, kur tas nav aktuāli, bet pārējo pagastu saimniecībām ir jāizpilda zaļināšanas prasības. Ekoloģiski nozīmīgās platībās lielākais ierobežojums ir aizliegums lietot augu aizsardzības līdzekļus, tāpēc arī maksājumu pieteikumā ir jāliek atzīme, apliecinot, ka tos nelietos,” norāda I.Freimane.
3.aprīlī beidzās periods, līdz kuram varēja pieteikt lauku ainavu elementus – sakārtotas grāvmalas, akmeņu kaudzes, laukmalas, kas līdz tam nebija kartēs atzīmētas. Tās ietilpst ekoloģiski nozīmīgajās platībās. Pērn un arī šogad Dabas aizsardzības pārvalde apseko bioloģiski vērtīgos zālājus, taču dati par konstatētajām un atbalstam pieteiktajām bioloģiski daudzveidīgo zālāju platībām būs pieejami tikai pēc pieteikšanās termiņa.

Zaļināšanai var sēt maisījumus
Iepriekš zaļināšanas platībās graudaugiem pasējā drīkstēja sēt tikai stiebrzāles, bet Baltijas valstīs tradicionāli ierasts sēt stiebrzāles maisījumā ar tauriņziežiem. Tagad ir atļauta šāda tauriņziežu maisījuma sēja, turklāt par apsētajām platībām var saņemt platību maksājumu. “Svarīgi, lai slāpekli piesaistošie augi būtu 50 procenti. To daudzumu nosaka pēc zaļās masas uz lauka vai arī jāsaglabā sējai izmantotās sēklas apliecinoši dokumenti gadījumā, ja tauriņzieži nesadīgst,” norāda I.Freimane.
Izaicinājums lauksaimniekiem ir prasība sēt starpkultūras zaļināšanai. Starpkultūru saraksts ir papildināts ar ziemas vīķiem, auzām, rudziem, griķiem, kam ir pieejamākas sēklas. “Starpkultūrai ir jābūt iesētai ne vēlāk par 1.septembri un jāsaglabā līdz 15.oktobrim, bet mūsu klimatā jāizvēlas, ko sēt, jo līdz 31.oktobrim tiem būs maz saules gaismas un ne sevišķi labvēlīga gaisa temperatūra, tāpēc grūti prognozēt, vai augi spēs izveidot agronomiski vērā ņemamu masu,” informē I.Freimane.

Nosaka dārzeņu skaitu uz kvadrātmetru
Jaunums ir arī augu skaita noteikšana dārzeņiem uz kvadrātmetru. Integrētās audzēšanas noteikumi prasa, lai tiktu ievērots optimāls augu skaits noteiktā platībā. “Ja augu ir par maz, tas nozīmē, ka sēkla nav sadīgusi vai arī kaut kas nav izaudzis, vai nav ierobežota nezāļu izplatība. Ir ieviests jauns kods - 792, kuru var izmantot gadījumos, ja nav izdevies nodrošināt pietiekamu augu skaitu – ir vairāk nekā 40 procenti nezāļu. Tad nevajadzētu gaidīt Lauku atbalsta dienesta pārbaudi, bet izdarīt labojumu platību maksājumu pieteikumā,” skaidro I.Freimane.
Ir ieviests kods rudziem ‘Kaupo’, bet pagaidām tas ir tikai statistikai. “Tas ir ļoti labi mūsu novada saimniekiem, jo šo rudzu šķirni izmanto rudzu maizes cepšanai. Saimniecības sadarbojas ar zemnieku saimniecību “Ķelmēni”, kurai šī graudu šķirne ir nepieciešama. Šo kodu var piešķirt laukiem, kuros ir sēta ‘Kaupo’ rudzu sertificēta sēkla.
Savukārt Burtnieku novadā zemnieku saimniecībā “Adzelvieši” audzētās kaņepes tiek izceltas ar atsevišķu kodu. Tas nozīmē, ka, tās sējot un saglabājot sēklas izcelsmes apliecinājuma dokumentus, var saņemt atbalsta maksājumu. Arī mūsu novadā reizēm kāds sāk audzēt kaņepes, bet to platības nav lielas,” informē I.Freimane.
No atbalsta maksājumiem ir izņemtas mazās dārza pupiņas - tās vairs nav dārzeņi, jo var nokult ar kombainu.
Lauku bloki kartē ir jāiezīmē precīzi. “Līdz 25.jūnijam robežas var precizēt, bet jāraugās, lai nesabojātu kaimiņu attiecības. Tā ir ļoti izplatīta kļūda, ka lauku bloku kartē iezīmē neprecīzi, tāpēc ir savā starpā jāvienojas,” atgādina I.Freimane.

Zemnieki interesējas par ziemāju sējumiem
Lauksaimnieki interesējas, kā informēt par neapsētajām ziemāju platībām. Tās nekur nav īpaši jāpiesaka, bet vienotajā platību maksājumu pieteikumā jāizdara atbilstoša atzīme, ja ziemāji nav iesēti vai arī ir izslīkuši. Uz platībām, par kurām jau ir saņemta kompensācija, tas neattiecas. “Mums jautā, kā noteiks to, cik nav iesēts ziemāju. Tiks izmantota vēsturiska informācija, cik bija iesēts pērn, aizpērn. Tiek uzskatīts, ka ne vairāk par 15 procentiem var tikt palielināta ziemāju platība. Lauku atbalsta dienests vērtēs deklarēto ziemāju plānu 2017.gadā plus vai mīnus 15 procenti,” skaidro I.Freimane.
Pagaidām nav skaidrības, kā ir pārziemojuši iesētie ziemāji. Paredzams, ka to varēs vērtēt šajā vai nākamajā nedēļā, lai iegūtu ticamus datus par situāciju ziemāju sējumos. “Gulbenes novadā ir saimniecības, kuras ir apsējušas tikai 10-20 procentus no ziemājiem paredzētajām platībām, bet daža saimniecība ir apsējusi pat 80 procentus. Turklāt sēšanas termiņi bijuši ļoti dažādi. Arī ziemas rapsis iesēts apmēram 30 procenti,” norāda I.Freimane.
Turklāt satraucoša ir informācija par vasarāja sēklu dīgtspēju. Saimniecībās ir sēkla ar zemu dīdzību – liecina dīgtspējas pārbaudes laboratorijā. Tas nozīmē, ka lauka apstākļos tā būs vēl sliktāka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atgādina par izmaiņām platību maksājumos

Kategorijas