Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme!

2018. gada 20. aprīlis 00:00

1042

Dziesma “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” ir nesaraujami saistīta ar Tirzas pagasta sieviešu kori “Tirzmalietes”. Ar to viņas Dziesmu svētku gājienā pieskandina Rīgas ielas, jo, ieraugot kora karogu – visiem tas atgādina Tirzmalietes dzejas vārsmas un melodiju, kas aizkustina līdz sirds dziļumiem. Dziesma atsauc atmiņā gan tautas pulcēšanos Lielajā estrādē, sākoties atmodai, gan sadziedāšanos pēc svētku koncertiem, gan citus mums visiem un valstij svarīgus brīžus.
“Kad ejam svētku gājienā, vienmēr dziedam šo dziesmu. Turklāt to nākas atkārtot atkal un atkal. Ja uz brīdi apklustam, tā tiek pieprasīta. Ir gadījies redzēt, ka ielu malās stāvošie cilvēki raud, to dzirdot. Tā ir dvēseliskā stīga, kas skar katru sirdi,” stāsta kora diriģente Gunta Apine.

Skatē apliecinās gatavību svētkiem
Viņa uzsver, ka koris kopš tā izveidošanas ir piedalījies visos Dziesmu svētkos. “Gribētos, lai Dziesmu svētku tradīcijas nekad nezustu. Tās ir tik skaistas! Svētkos jūtams milzīgs saviļņojums, atsaucība un sirsnība, īpaša kopība, kas turpinās arī pēc svētku koncerta, kad dziedāt un līksmoties turpina dziedātāji kopā ar klausītājiem. Visi dzied, braucot autobusos un trolejbusos, Rīgas ielās – tas ir vienkārši fantastiski. Ja šīs tradīcijas ir saglabātas, tad mums tās ir jānodod tālāk nākamajām paaudzēm,” uzsver G.Apine.
Tirzas sieviešu korī ir 20 dziedātājas, kas šajā svētdienā piedalīsies skatē Alūksnē. Protams, repertuārs ir apgūts, un koris cer tikt uz svētkiem. “Visas koristes ir ļoti atsaucīgas, regulāri apmeklē mēģinājumus un nesūrojas, ja kāda dziesma jāatkārto vēl un vēlreiz. Tiesa, jāstrādā ir daudz, jo svētku repertuārs ir grūts. Tomēr negribu teikt, ka to nevar izdziedāt. Kopkorī noteikti dziesmas skanēs ļoti skaisti, bet maza kora izpildījumā tām pietrūkst vēriena, tomēr esam priecīgas, ka mums ir iespēja startēt skatē Alūksnē. To darīsim ar visu atdevi,” norāda diriģente.
Lai gan kora dziedātājas ir vecumā no 18 līdz 80 gadiem, visas labi saprotas. Turklāt vairākas dziedātājas arī dejo – divas jauniešu un divas vidējās paaudzes deju kolektīvā. “Ja grib, tad var visu paspēt. Tiesa, Dziesmu svētkos ir jāizvēlas. Protams, šinī gadījumā tie ir deju kolektīvi, kuros jābūt astoņiem pāriem. Toties nebūs nekāda nelaime, ja kopkorī būs par kādu dalībnieci mazāk. Turklāt noslēguma koncertā viņas varēs dziedāt kopā ar visiem,” spriež diriģente. Jūlijā, kad notiek Dziesmu svētki, vairākām kora dziedātājām ir jubilejas. Arī diriģentei pašai dzimšanas diena iekrīt 8.jūlijā, kad ir svētku noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Var teikt, ka tas ir dziļi simboliski, jo tās būs svētku nedēļas kulminācija, kurā 12 000 balsīgs dziedātāju kopkoris izdziedās trīs stundu garu programmu.
Dziedātāji spēj pacelties augstāk par ikdienu
A.Alberte kopā ar pagasta kora dziedātājiem pirmo reizi piedalījās 1973.gada Dziesmu svētkos, kad tika svinēta šo svētku simtgade. Viņai spilgti atmiņā palicis skaistais brauciens uz galvaspilsētu, kad autobuss apstājās Lorupes gravā.
“Mēs ar toreizējo kolhoza priekšsēdētāju Egonu Muižnieku sacentāmies, kurš pirmais uzskries kalnā. Es vinnēju, jo man bija tikai pāri 20 gadiem, bet viņam jau bija ap 50. Muižnieks atzina – meitiņ, tu esi stiprāka,” atceras Alda.
Viņa atbildēja, ka ir gan jaunāka, bet stiprāks ir viņš, jo ne tikai dziedāja korī, bet arī panāca, ka jau tolaik tika atklāts piemineklis Tirzmalietei un uzcelta brīvdabas estrāde. A.Alberte ir piedalījusies deviņos Dziesmu svētkos, un šie būs jau desmitie.
“Ļoti skaisti svētki bija 1977.gadā, kad dziedāju Gulbenes skolotāju kora sastāvā. Mums bija skaisti Bārtas tautastērpi. Toreiz bija daudz sieviešu un vīru kori, kas uz Lielās svētku estrādes stāvēja pamīšus. Tagad vīru koru skaits ir krietni sarucis, bet novadā nav neviena šāda kolektīva,” salīdzina A.Alberte.
Viņa cer, ka ar laiku vīru kori atdzims un arī jauktajos koros būs vairāk stiprā dzimuma dziedātāju. Alda izceļ Dziesmu svētkus 1990.gadā, kad tika dziedāta Lūcijas Garūtas lūgšana “Mūsu tēvs debesīs”. “Tas bija brīnišķīgi. Uz šiem svētkiem bija daudz ārzemnieku, un visi ticēja, ka Latvijā notiks kardinālas pārmaiņas, bet diemžēl dzīvē ne viss notiek tā, kā vēlamies,” secina A.Alberte.
Viņa atzīst, ka patīk dziedāt. Turklāt skaista ir kopā būšana. “Kas dzied, tie dzīvo otru dzīvi, viņi dzīvo skaisti, jo tad var pacelties mazliet augstāk pāri ikdienai. Imants Kokars savulaik teica, ka, atnākot uz kora mēģinājumu, daudzas problēmas atrisinās it kā pašas no sevis. Kas dzied, tie dzīvo ilgāk, ir veselīgāki, vismaz mēs tā domājam, jo vēdinām plaušas un vingrinām smadzenes, apgūstot dziesmas,” skaidro Alda.

Visu mūžu spēku un prieku dod dziesmas
Gadiem bagātākā koriste Māra Pavlova rudenī, kad Latvijai apritēs 100, svinēs 80. jubileju. Viņai dziedāt iemācīja vecmāmiņa. “Senāk elektrības nebija. Vakaros petrolejas lampas gaismā vecmāmiņa stāstīja pasakas un abas dziedājām galvenokārt tautasdziesmas. Mammai nebija laika, jo tēvs bija kritis leģionā, viņai vajadzēja gādāt par mums – trim bērniem. Par laimi mūs neizveda uz Sibīriju, lai gan bijām sarakstos,” stāsta Māra.
“Esmu starp “Tirzmalietēm” visvecākā. Laikam jau šis ir pēdējais gads, kad dziedu korī un piedalos skatē. Veselība nav vairs tik stipra, lai izskrietu līdzi jaunajiem un brauktu uz Dziesmu svētkiem. Protams, ir žēl, bet jāsaprot, ko var un ko nevar,” spriež Māra.
Viņa uzskata, ka koru repertuāra izvēlē maz tiek domāts par mazajiem lauku korīšiem. Tiesa, tiem nekas cits neatliek – visas dziesmas ir jāapgūst. “Dažas dziesmas ir tādas, kas aizskar sirdi. Šķiet, ka trīci līdzi to skanējumam. Tāda ir, piemēram, Mārtiņa Brauna “Saule. Pērkons. Daugava”. Arī “Pūt, vējiņi!”, “Gaismas pils”, kas, protams, skanēs arī šajos Dziesmu svētkos,” atklāj M.Pavlova.
Piedaloties Dziesmu svētkos, viņa ir dziedājusi, paklausot mūsu ievērojamāko diriģentu žestiem. Pats par sevi saprotams, ka vistuvākie viņai bija novadnieki Imants un Gido Kokari. Mārai ļoti patīk arī Arvīds Platpers.
“Katram ir savs stils un harisma, kas piemīt arī jaunajiem diriģentiem. Starp dižgariem, kuri paliek nemirstīgi, ir Haralds Mednis,” akcentē Māra. Viņa atceras, ka no 19. Dziesmu svētku repertuāra tika svītrota H.Medņa diriģētā “Gaismas pils”, taču kopkoris un skatītāji svētku noslēguma ceremonijas laikā viņu izsauca diriģēt šo dziesmu. “Tādus mirkļus un dziesmas spēku nevar aizmirst,” atzīst M.Pavlova.

Atklāj tautastērpa skaistumu un nozīmi

Tirzas jauktais koris ir dibināts 1877.gadā. Otrajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1880.gadā koris dziesmu karā ieguva trešo godalgu (sudraba kausu). V.Bērzkalna “Dziesmu svētku vēsturē” par to raksta: “... Dzelzkalna vadītais Tirzas jauktais koris, kā balsis bijušas “no apbrīnojama spirgtuma un skaidruma”. Tirzas koris sacēlis sajūsmu vēl ar to, ka visi tā dalībnieki bija ģērbušies tautas tērpos.” Tas bija laiks, kad pirmo reizi izskanēja doma par tautastērpa nozīmi svētkos. “Tirzas kora dalībnieku paraugs radīja lielu interesi un rosināja ideju, ka tautastērps varētu būt koristiem piemērots svētkos,” stāsta A.Alberte. Viņa uzsver, ka tautastērpu atdzimšana sākās trešajos Dziesmu svētkos, bet jau ceturtajos Dziesmu svētkos tika piešķirta balva par labāko tautastērpu.
1888.gadā Tirzas jauktais koris brauca uz svētkiem Rīgā sevišķi kuplā skaitā – 32 dziedātāji un 22 dziedātājas. Par jaukto kori pirmās brīvvalsts laikā ir maz konkrētu faktu. Vispārēja informācija liecina, ka tolaik bija jūtams kultūras un izglītības uzplaukums. “Tolaik Tirzā tāpat kā citviet notika lauksaimniecības izstādes, tika spēlēts teātris un koris dziedāja... Kultūras dzīvē un kora darbībā iesaistījās skolotājs Dzelzkalns un rakstniece Aida Niedra un viņas māsa, kā arī Tirzmaliete,” stāsta Alda.
Kad Tirzas jauktais koris brauca mājās no 6.vispārējiem Dziesmu svētkiem, vilcienā ar dziedātājiem kopā bija Tirzā dzimušais izcilais tenors Mariss Vētra. Toreiz visi jūsmoja par diriģentu Teodoru Reiteru, rakstīts grāmatā “Rīga toreiz”.
No 1968. līdz 1983.gadam jaukto kori vadīja Arvīds Pupons. “Tāda ziedošanās un atdeve darbam, kāda bija Puponam, ir reti sastopama,” uzsver A.Alberte. Kora sastāvā bija līdz 40 dziedātājiem, taču valsts mēroga koru karos kolektīvs nepiedalījās. “Kad sāku strādāt 1983.gadā, vēl bija jauktais koris, ar kuru piedalījāmies Dziesmu svētkos 1985. gadā un nākamajos svētkos. Ir arī mēģināts jaukto kori atjaunot, taču tas vairs nav iespējams, jo Tirzā ir trīs (!) deju kolektīvi, kuros ir vajadzīgi vīri,” atzīst kora “Tirzmalietes” diriģente Gunta Apine.
1970.gada augusta otrajā svētdienā Tirzas jauktais koris svinēja savu simtgadi. Sveicot dziedātājus jubilejā, žurnāls “Zvaigzne” rakstīja: “Bagātajā, krāšņajā Dziesmu svētku dalībnieku gājienā Rīgas ielās šo kori varēja pat nepamanīt. Pat Gulbenes rajona pašdarbnieku ierindā tirzmalieši gāja pēdējie saskaņā ar alfabēta kārtību, kādā bija izkārtoti rajoni un kolektīvi. Žēl, ka tieši tāds un nevis citāds princips bija guvis virsroku svētku gājiena kārtotāju iecerēs. Nebūtu nevienam nodarīts pāri, ja pirms rajonu alfabētiskā grupējuma priekšgalā izvirzītu tos nedaudzos kolektīvus, kam dziesmotā vēsture jau aizsniegusi simts un vairāk gadus. Dziesmu svētku simtgades vēsturiskā karoga tuvumā tiem atrastos īstā vieta!”

Aicina uz koru skati
Svētdien, 22. aprīlī, pulksten 12.00 Alūksnes kultūras centrā notiks Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķa skate. To var apmeklēt bez maksas, bet jāņem vērā, ka klausītāju vietu skaits būs ierobežots. Skate notiks mazajā zālē, kurā ir laba akustika.
Korus vērtēs žūrija, kurā būs svētku virsdiriģenti Mārtiņš Klišāns, Aira Birziņa, Agita Ikauniece, Ivars Cinkuss un Gints Ceplenieks. Skates pirmajā daļa dziedās senioru un sieviešu kori. Pēc tās ap pulksten 15.00 paredzēts paziņot koru vērtējumu. No pulksten 15.20 līdz 17.10 paredzēta skates otrā daļa, kurā vērtēs jauktos korus. Pēc otrās daļas uz koncertu lielajā zālē aicinās Latvijas universitātes vīru koris “Dziedonis”, bet pēc koncerta ap pulksten 18.00 tiks paziņoti jaukto koru rezultāti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme!

Kategorijas