Roku rokā ar kūku dievieti

2018. gada 20. aprīlis 00:00

4917

Jaungulbeniete Ilva Jermacāne jau apmēram divpadsmit gadus strādā par pavāri Sveķu speciālajā internātpamatskolā, bet viņas vaļasprieks ir īpaši garšīgs – viņa cep klasiskās mājas kūkas.
Ilva nav diplomēta pavāre, bet, ja dara to, kas patīk, tad viss izdodas. “Biju ieguvusi tikai vidējo izglītību, jo agri nodibināju ģimeni, tāpēc, kad bezdarbniekiem piedāvāja pavāru kursus, nolēmu, ka dzīvē tas varētu noderēt. Kad strādāju veikalā par pārdevēju, reiz mani uzrunāja skolas direktors, ka ir darbiņš skolā. Es biju laimīga, jo tas ir arī tuvāk mājām. Man mans darbs ļoti patīk un uz darbu eju ar prieku. Un priecājos, ka man ir darbs, jo laukos ar darbu ir grūti,” saka Ilva.

Kūku cepšana aizsākās agrā bērnībā
Bērnību viņa pavadījusi Dzelzavā, bet Jaungulbenē ieprecējusies. “Kūku cepšana aizsākās jau agrā bērnībā. Mamma cepa kūkas un mani arī lika pie darba. Toreiz bija māla bļoda, koka karote un rokas mikseris. Mamma vienmēr man lika kult dzeltenumu ar koka karoti, kamēr cukurs izkusa un masa kļuva gaisīga, pufīga. Biskvītus cepa malkas krāsnī. Arī mana krustmāte cepa kūkas. No viņas mantoju ļoti labu cepamo veidni, bet pazīstams kalējs izgatavoja otru veidni. Tagad varu divas ripas uzreiz izcept. Kad dzima bērni, bija mazāk laika kūku cepšanai. Protams, cepu bērniem vafeles, speķa pīrāgus. Kad sāku strādāt Sveķu skolā, šefpavārīte mani iedvesmoja sākt cept kūkas, jo es taču to mācēju,” stāsta Ilva.
Viņas kūka ir vienkārša – biskvīts un vārītais krēms ar sviestu. Arī biskvītam pamatrecepte ir vienkārša, kas nāk jau no viņas mammas laikiem: uz vienu olu karote cukura, karote miltu, vaniļas cukurs garšai, var arī pierīvēt citrona miziņu. Un karote ūdens, kad kuļ dzeltenumu. Ilva kuļ atsevišķi dzeltenumu un baltumu. “Protams, visātrākais variants ir rulete. Ļoti garšīgs pildījums ir: biezpiens, putukrējums, mellenes, mazliet želatīna. Man garšo tieši mellenes. Var jau, protams, visādas ogas likt,” viņa saka.
Ilvai patīk, ja kūka ir skaista. “Uzskatu, ka kūku garnēšana ir liela māksla. Sākumā man uz kūkām nebija rožu, bija pavisam vienkārši dekori. Tad uzzināju, ka datorā var iemācīties taisīt rozītes. Iegādājos visus aparātiņus, uzgalīti, nagliņu. Pamazām iemācījos. Cepu kūkas radiem, draugiem, mēnesī trīs četras kūkas sanāk izcept, lai gan ir arī miera posmi, jo kā nu kuram jubilejas iekrīt. Pirms cepšanas man vienmēr jau ir prātā, kā garnēšu. Iztēlojos, kas būs virsū, un piedomāju ne tikai par kūku, bet arī par to, kam es to cepu. Citreiz gadās, ka nav iedvesmas un neizdodas. Bet, kad izdodas, tad ir prieks,” saka kūku meistare.

Lai ir dabīgāk
Ilva stāsta, ka kūkās liek mājas olas no pašu vistām. Vasarā, kad vistas iet ārā un dabū vairāk dabiskās barības, kūkas ir skaisti dzeltenas. Ziemā nav tā dzeltenuma, bet tik un tā viņa krāsvielas biskvītam neliek. Krēmam gan mazliet pārtikas krāsa tiek izmantota. “Kad nāk zemeņu laiks, tad daudz zemeņu salieku. Kad ir skaisti apelsīni, tad vairāk lieku apelsīnus, lai ir dabīgāk. Citreiz savāru iebiezināto pienu kā “Gotiņām” un pieputoju pie krēma - tad tas iekrāsojas viegli brūns. Pārsvarā veidoju rozītes, bet zīmējumi – tas nav mans, lai gan esmu zīmējusi Mikimausu. Kad būs pašai mazbērni, tad būs jāsāk mācīties uz kūkām zīmēt,” smejas Ilva.
Viņa uzskata, ka, cepot kūku, visgrūtākais ir dekorēšana, jo tā paņem daudz enerģijas. Lai izceptu kūku, tad puse dienas obligāti paiet. „ Uz eksperimentiem neesmu izgājusi. Nezinu, kāpēc, bet man tas klasiskais ir iesēdies un garšo. Mana kūka ir kā senākos laikos, atšķiras tikai garnējums, jo tagad ir plašākas iespējas. Agrāk mamma pārsvarā taisīja sviesta krēmu, kas bija ļoti trekns, rotāja ar želejkonfektēm „Gundega”, no kuram izgriezām trijstūrīšus. Dekoriņi bija vienkārši. Toreiz neko citu jau nevarēja dabūt,” stāsta Ilva.
Katrai kūku cepējai ir savs rokraksts - var būt viena recepte, bet kūka katrai sanāk citādāka. „Pat garša cita, arī dekors citādāks. Katrai sievietei ir cita enerģija. Arī sviestam ir nozīme, jo ļoti atšķiras garša. Ja rozītes gatavo no lētā sviesta, krēmam nav īstās konsistences. Nesen nopirku galda mikseri. Krēms tagad sanāk gaisīgāks, labāk uzputojas. Tas atvieglo arī darbu. Atšķiras arī cepamais papīrs - kūkas apakšai brūnais noteikti ir labāks,” saka kūku cepēja.
Ciemos ejot, viņa nekad nepērk kūku veikalā. „Paskatieties, cik tur ir E-vielu - šausmas! Un kāds tas krēms – viss ķīmisks! Manās kūkās viss ir dabīgs. Arī ievārījumu vāru pati - brūkleņu vai rabarberu. Rabarberus sagriežu, apberu ar cukuru, atstāju pa nakti, lai atsulojas. Tad sulu nost, rabarberus katlā, klāt cukuru un vāru ievārījumu. Tad viņš ir biezāks. Brūklenes samaļu un vāru ar cukuru bez āboliem.”

Katram savs vaļasprieks
Ilvai ir divi 22 un 23 gadus veci dēli – Nauris un Dāvis, kuri ir labi sportisti un uzrādījusi izcilus rezultātus svaru bumbu celšanā. „Reizēm lutinu viņu komandu „Progress”, palaikam uzcepot ruleti vai kūku. Kāda sportiste reiz mani nosauca par kūku dievieti. Tad jau laikam tāda ir. Un ir reizes, kad viņa ir man blakus un kad nav,” saka Ilva.
Arī vīram Jānim, kurš strādā celtniecībā, ir vaļasprieks - makšķerēšana. Viņš arī piedalās sacensībās. Bet Ilvai vēl hobijs ir adīšana. “Protams, ka ģimene ar zeķēm ir apadīta un draugiem arī tiek uzdāvināts. Adu arī džemperus, pirkstainiekus, dūrainīšus. Nevaru ziemā bez adīkļa rokās. Vasarā jāstrādā dārzā, pie mājas, puķu dobēs, siltumnīcā. Internātskolā man ir maiņu darbs, jo bērni paliek pa nakti. Maiņa ir gara, četrreiz ēdinām. Tas man patīk, jo ir brīvās dienas. Ja jābrauc ciemos un kūka jācep, tad ir laiks to izdarīt,” saka Ilva.
Viņai patīk vairāk gatavot saldumus, jo arī pašai tie garšo. Viņa cep arī vafeles, kēksiņus, riekstiņus, medus kūku. “Man pašai bērnībā garšoja cepumu kūka ar biezpienu, putukrējumu, želejkonfektēm. Maniem bērniem arī tā garšoja un vēl tagad vecākajam dēlam ļoti garšo.” Virtuvē viņai patīk darboties vienai. „Ieslēdzu skaļāk mūziku - un aiziet! Tas ir labi, ka ir savs vaļasprieks, jo, kad domas ir pie tā, atslēdzies no ikdienas darbiem!” saka Ilva.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Roku rokā ar kūku dievieti

Kategorijas