Inspekcija lems par savu rīcību

2018. gada 24. aprīlis 00:00

2810

Piektdien arī “Dzirkstele” devās uz notikuma vietu un sajuta, ka gulbeniešu vērtējumu var sadalīt divās daļās. No vienas puses cilvēkiem bija žēl Baltās pils, viņi pārdzīvoja par ugunsgrēku, bet no otras puses cilvēki uzskata, ka tāpat jau šī ēka faktiski ir gājusi bojā. Pils tuvumā dzīvojošais seniors Imants Grosbergs ugunsgrēka laikā turpat parka dīķī makšķerēja un “Dzirkstelei” tā arī sacīja: “Viss tur ir beigts! Tur būtu jānojauc visa virspuse un jāsāk būvēt viss no jauna. Viss tur ir sapuvis.”
“Dzirkstele” novēroja, ka notikuma vietā bija ieradies arī novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis. Viņš gan novērtēja notikušo, gan secināja, kas būs jādara turpmāk. J.Ziemelis bija zinošs, ka piektdien pirms ugunsnelaimes noritēja pils sakopšanas darbi, kas nebija jāsaskaņo ar būvvaldi.
Ugunsdzēsējus palīgā piektdien izsaucis Baltās pils īpašnieks – SIA “A.S.I.M.” pāstāvis Ainars Melders. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece informē “Dzirksteli”, ka izsaukums piektdien saņemts pulksten 13.17. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg mūra ēkas pussabrukušais cokola jumts 300 m2 platībā, kā arī blakus esošie ugunskuri (kopšanas darbu laikā savākto atkritumu kaudzes) apmēram 10 m2 platībā. Līdz pulksten 14.16 ugunsgrēku izdevās lokalizēt. Pēc tam turpinājās vietas uzraudzīšana, lai degšana neatjaunotos. “Dzirkstele” novēroja, ka notikuma vietā sākumā ieradās ugunsdzēsēju Gulbenes brigāde, vēlāk tai pievienojās kolēģi no Cesvaines, Alūksnes un Balviem. Pils teritoriju iežogoja Gulbenes novada pašvaldības policija. Ugunsgrēks tika dzēsts gan ar tuvumā esošā dīķa ūdeni, gan ar ugunsdzēsības putām. Ugunsdzēsēji izmantoja modernu aprīkojumu - kāpnes ar pacēlāju.

Pieliešana ar ūdeni kaitē pilij
Ugunsgrēka dzēšanas laikā Baltās pils drupas tika stipri pielietas ar ūdeni, kas ir sava veida kaitējums. “Ir cietusi oriģinālā substance. Viennozīmīgi. Mūra daļas ir postītas vēl vairāk. Pils bija avārijas stāvoklī, tagad šis stāvoklis ir vēl sliktāks. Laimīgā kārtā tagad nāk vasara, tātad ūdens ķieģeļus neplēsīs vēl vairāk sīkās drumslās. Ja tagad nāktu uzreiz ziema, tā būtu katastrofa,” “Dzirkstelei” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure, kura bija notikuma vietā gan pils degšanas laikā piektdien, gan sestdien jau pēc ugunsgrēka. S.Dundure piebilst, ka inspekcija notikušā ugunsgrēka sakarā vēl lems par savu rīcību. Nav izslēgts, ka inspekcija tomēr gribēs zināt un noskaidrot pils aizdegšanās cēloņus un sekas.
Uzsverams, ka pils ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet ēkas dekoratīvā apdare – valsts nozīmes mākslas piemineklis. Turklāt pils ir būtiska sastāvdaļa Vecgulbenes muižas apbūvē. Ar nožēlu S.Dundure runā par to, ka ugunsgrēkā gāja bojā pils ovālā izvirzījuma oriģinālās jumta konstrukcijas, kas bija saglabājušās līdz mūsdienām. “Arī jumta dzega tagad tur ir ļoti bojāta,” saka S.Dundure. Viņa sestdien par to runājusi ar A.Melderu. S.Dundure novērojusi, ka savākto atkritumu kaudzes, kas neplānoti aizdegušās, izraisot arī Baltās pils ugunsgrēku, bija novietotas par tuvu pilij. Viņa arī spriež: “Ar kādu liesmu kaudzēm bija jādeg, lai liesma varētu iemesties jumtā?!” Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka A.Melders telefoniski bijis brīdinājis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par to, ka šajās dienās notiks Baltās pils kopšanas darbi. Ar inspekcijas informēšanu šajā gadījumā esot pilnīgi pietiekami. Nekādi citi saskaņojumi nebija vajadzīgi, jo kopt bija paredzēts pils teritoriju, kur nebija oriģinālo jumta konstrukciju. Bijis paredzēts izvākt sabrukušo pagaidu jumtu.
Ministru kabineta “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” nosaka: “Kultūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveido kultūras pieminekli un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, nav nepieciešama īpaša inspekcijas atļauja.” S.Dundure saka, ka tuvākajā laikā inspekcijas pārstāvji plāno atkal tikties ar A.Melderu, lai dzirdētu viņa domas un redzējumu sakarā ar Balto pili.

Žogs apkārt – viens no risinājumiem
A.Melders saka - pils nebija apdrošināta. Tātad nekādu finansiālu labumu no ugunsgrēka gūt nav iespējams, kaut gan daudzi par to sākumā piektdien mēļoja. “Vienīgais labums - tagad neviens piedzīvojumu meklētājs tur iekšā vairs nelīdīs,” piebilst A.Melders. Uzņēmējs stāsta, ka šajās dienās bija sācis organizēt pilsdrupu kopšanas darbus un jau šodien atsāks to darīt. A.Meldera viena no idejām ir finansiālo iespēju robežās veikt Baltās pils iekonservēšanu vai arī uzdāvināt šo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli valstij. Uzņēmējam sāp, ka tagad jāklausās cilvēku pārmetumi par pili, kura līdz šim 100 gadus nav kopta un kuru Andra Vējiņa vadītā Gulbenes novada pašvaldība atteicās pirkt tāpat kā blakus esošo Pils parku.
A.Melders pats par notikušo ugunsnelaimi iesniegumu Valsts policijai nerakstīšot, jo necer, ka tiks atrasts atkritumu aizdedzinātājs. Viņš atzīst – žēl, ka ugunsgrēkā zaudēts Baltās pils ovālais no skārda veidotais cokola jumts. Kā vienīgo iespēju, kā turpmāk nosargāt šāda veida kultūrvēsturisko vērtību, A.Melders redz sētas uzlikšanu ap Pils parku, ierobežojot piekļuvi šim objektam. Viņš domā arī par videonovērošanas ierīkošanu un apsardzes nodrošināšanu. “Uzraksts “Privātīpašums” laikam nevienam neko nenozīmē. Tādu uzrakstu vari likt vai nelikt,” pēc pēdējiem nelaimīgajiem notikumiem secina A.Melders.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Inspekcija lems par savu rīcību

Kategorijas