Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mākslas skola svin 30.jubileju

Ginta Alberte

2018. gada 24. aprīlis 00:00

125
Mākslas skola svin 30.jubileju

Gulbenes novada vēstures  un mākslas muzejā sestdien sirsnīgā gaisotnē atklāja Gulbenes mākslas skolas 30 gadiem veltītu skolotāju darbu izstādi “Mūsu spēks”. Pavisam saistībā ar jubileju par prieku sev, skolai un sabiedrībai tapušas trīs izstādes, arī pirmsskolas vecuma bērnu izstāde Gulbenes kultūras centrā “Mūsu cerība”, bet novada domē - absolventes Ineses Manguses studiju darbu izstāde “Mūsu lepnums un prieks”.
Mākslas skolas direktore Sandra Dikmane uzsver, ka bija jāparāda tas, ko spēj pedagogi, jo visi viņi būtībā ar sirdi un dvēseli vispirms jau ir mākslinieki. Lai gan nav viegli atrast laiku šīm radošajām nodarbēm, direktore vienmēr mudinot pedagogus strādāt pašiem. Ja pats skolotājs neko nespēj radīt, tad maza jēga viņa pedagoga darbam. Izstādē ir skatāmi gan bijušo, gan esošo mākslas skolas skolotāju, kas atstājuši un vēl atstās pēdas skolas vēstures lappusēs, darbi. Tie ir Sandras Dikmanes, Silvijas Šķipsnas, Vairas Briedes, Evijas Bokalderes, Valdas Vorzas, Ilvijas Juškevičas, Ģirta Jogura, Daigas Zvirbules,  Ērika Bogomolova, Lāsmas Štāles, Valentīnas  Brūniņas, Rudītes Liepiņas, Ligitas Zitānes, Birutas Akmentiņas, Talitas Tipukas,
Ineses Adamovičas, Evitas Zālītes, Dzidras Konones, Mairitas Ķuzes-Nakoskinas, Ināras Aleksejevas, Lailas Mednes, Daces Rudzītes, Martas Balodes, Viktora Černoglazova, Viktora Bogomolova, Guntāra Šmita, Lailas Uiskas, Gundegas Šķēlas un Evas Petručeņas darbi, kas veidoti dažādās tehnikās un ir ļoti interesanti. Izstāde muzejā skatāma līdz 20.jūnijam.    
Svinīgajā atklāšanas reizē kā jau svētkos mākslas skolas kolektīvs atskatījās uz savu laika līniju - pastāvēšanas 30 gadiem. Savulaik Gulbenes rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja bija nolēmusi ar 1988./1989. mācību gadu atvērt mākslas skolu Gulbenē, Rīgas ielā 39, 6.stāvā.  Pie skolas šūpuļa stāvējuši gan toreizējais kultūras nodaļas vadītājs Sīmanis Homčenko, gan Donāts Veikšāns. Pirmā mākslas skolas direktore bijusi Margita Graudumniece, pirmās skolotājas - Vilma Gabrāne, S.Šķipsna un Irēna Žgute. S.Šķipsna atceras, ka pirmajā gadā skolai jau bija piekrišana un bija sanākuši 80 bērni, kuri vēlējās darboties mākslas jomā. “Kājas trīcēja, ieraugot plašo pulciņu klasē,” viņa atzīst un piebilst, ka tobrīd nav bijis ne vadlīniju, ne metodisko materiālu, kā ar bērniem strādāt, taču, konsultējoties ar citām mākslas skolām un darbojoties pēc sirds un intuīcijas, panākumi neizpalikuši. Mākslas skolas pirmais lielais panākums bijusi uzvara starptautiskā konkursā, kurā piedalījušās 22 valstis, tad “Gulbeni sāka ievērot”.
S.Šķipsna visus 30 gadus ir kopā ar mākslas skolu, 22 no tiem bijusi direktore. Pirmajā desmitgadē skolā sāka strādāt R.Liepiņa, E.Bokaldere, Līga Saveļjeva - “spilgti skolas stūrakmeņi”. Līga kā stikla apstrādes skolotāja, bet Evija gleznojusi uz porcelāna, kas neesot vēl pārspēts šodien. Rudīte gan šuvusi, gan animējusi, gan krāsojusi un batikojusi, gan gleznojusi. Viņām pievienojās Dz.Konone, kas daudz enerģijas ielikusi animācijas filmās. 1993.gadā atklāja pirmo lauku klasi Jaungulbenē, tajā strādāja I.Adamoviča, kura pēc 20 gadiem kļuva par direktora vietnieci. Otrajā desmitgadē pedagogu mērķis – kvalitātes latiņu pacelt augstāk, skolā sāka strādāt  S.Dikmane, D. Kaufmane, kā arī kādreizējie audzēkņi, kuri izauguši par skolotājiem, - E. Petručeņa, Ģ.Jogurs, M.Ķuze-Nakoskina.
L.Medne sāka darbu un izveidoja Lejasciema lauku klasi, bet 2007.gadā tika atvērta lauku klase Galgauskā, kuru joprojām kūrē Liena Silauniece. Gadu vēlāk toreizējā direktore S.Šķipsna atvilināja kārtīgu gleznotāju lizumnieti V.Briedi, kura strādāja Rankā un veidoja arī Lizuma klasi. Izstādē skatāms Vairas darbs “Zirgi”, kurus, kā saka S.Šķipsna, neviens tā nemāk uzgleznot.
Trešā desmitgade esot noturēšanās uz ceļa - uzsver direktore S.Dikmane. Šis laiks nav viennozīmīgs, jo sabiedrībā valda viedoklis, ka glezno visi, kam iegribas, turklāt - jo mazāk saprašanas, jo skaļāki aplausi. Un pamatots ir S.Dikmanes retoriskais jautājums - kur tad likties ar savām profesionālajām prasmēm un ideāliem? Uz tas ir izaicinājums visiem mākslas skolas pedagogiem. Pēdējā desmitgadē arī mākslas skolā parādās daudz jaunu pedagogu – D.Rubene un L. Zvirbule darbojas Lejasciema klasē, Rankā strādā V. Černoglazovs un T.Tipuka, Stāķos atver klasi un tajā strādā L.Štāle, kādreizējā S.Šķipsnas diplomande. Dzimtajā pusē atgriežas I. Juškevica, un Gulbenē “piestāj” kurzemniece M.Balode, kura pārsteidz ar datorgrafikas eleganci.
Pasākumā neizpalika arī ziedi, sveicieni un laba vēlējumi. Provocējošs bija novēlējums no domes priekšsēdētāja vietnieka Anda Caunīša – sapņot par mākslas vidusskolas izveidošanu. Bet direktore S.Dikmane savukārt aicināja domi veidot īstu “mākslas telpu”, lai piesaistītu Gulbenei jaunos māksliniekus!


 Šodien mākslas skolā mācās 280 audzēkņi un ar viņiem strādā 16 skolotāji, sešas mākslas klases atvērtas laukos.