Skriešana ir enerģija

2018. gada 24. aprīlis 00:00

2198

Taku skrējienu seriālā “Stirnu buks” pirmais posms “Tērvetes meža stirnu buks” uzstādīja jaunu dalībnieku rekordu, jo piedalījās gandrīz 4300 skrējēju, starp tiem arī lizumnieši Kristaps Vējš-Āboliņš un viņa mamma Astrīda Vēja-Āboliņa.

Izvirzītie mērķi - sasniegti
Kristaps “Zaķa distancē”, kura bija gandrīz 11 kilometrus gara, savā vecuma grupā un kopvērtējumā izcīnīja 2.vietu. “Es visu distanci cīnījos par 1. un 2.vietu. Paliku otrais pēdējos divos kilometros. Pietrūka man spēka,” atzīst Kristaps. Savukārt viņa mamma gandarīta, ka spējusi noskriet visu distanci. “”Stirnu bukā” baidījos skriet, bet saņēmos, jo tas notika Tērvetē, un man tik ļoti gribējās redzēt Tērveti! Pēdējo reizi tur biju skolas laikā, kad mācījos mazajās klasēs. Noskrēju visu “Zaķa distanci”. Lai arī distance bija sarežģīta, es nenožēloju, jo man ļoti patika,” saka Astrīda, kura ar skriešanu ir aizrāvusies pirms dažiem gadiem, un tas bija dēla Kristapa un meitas Līgas nopelns. Šogad Kristaps piedāvāja mammai izmēģināt skriet “Stirnu bukā” kopā ar viņu. Pats pieredzi jau guvis šajās sacensībās arī pagājušajā gadā. “Kristaps man teica: mammu, tu tak vari! Mans mērķis bija sasniegt beigas, jo nebiju skrējusi, kur ir kalni un lejas. Nenožēloju, ka skrēju tieši šo distanci. Man galvenais nav augsts rezultāts, bet lai pati labi justos un būtu veselīgi,” saka Astrīda, kurai izdevās distanci noskriet stundā un 31 minūtē.
Kristaps piebilst, lai arī “Stirnu buka” trase bija ļoti sarežģīta, tas tomēr bija ļoti jauks pasākums, kas notika brīvā dabā, un pie reizes laba ekskursija, jo skrējiens norisinājās ainaviskā apkārtnē, kur bija, ko redzēt un izbaudīt. Viņš stāsta, ka distance bija kalnaina, nepārzināma, nevarējis zināt, kas būs pēc nākamā kalna. “Es noskrēju un jau sāku uztraukties par mammu, jo bija diezgan grūti. Nodomāju, ka tik mamma tiek līdz galam, bet viņa savā tempā noskrēja līdz galam, un šķiet, ka viņai pat patika vairāk nekā man,” saka Kristaps un piebilst, ka skrējēju tur bija “jūra”, pat starts tika atlikts. “Bija daudz skolēnu. Ieradās arī Lejasciema skolas audzēkņi, kurus es tur satiku jau otro gadu. Viņi priecājās un arī atbalstīja mani,” saka Kristaps.

Kāpēc gan ne es?
Sports ir Kristapa sirdslieta, ar kuru viņš aizrāvies jau kopš bērnības. Sākumā vairāk saistījusi tieši orientēšanās, pabeidzis arī Gulbenes sporta skolu, bet augstskolas laikā vairāk pievērsies skriešanai. Tagad viņš strādā par sporta skolotāju Jelgavā un aktīvi iesaistās sportiskajā ikdienā. “Orientēšanās sacensībās tagad piedalos reti, jo visam nepietiek laika. Nevar visur paspēt, tagad vairāk skriešana - “Stirnu buki”, šosejas skrējieni. Nākamais ir “Stipro skrējiens”, kurā piedalīšos 5.maijā,” stāsta Kristaps.
Astrīda atminas, kā dēls aicinājis mammu atbraukt un paskatīties distanču skrējienus. Tas bija vēl tad, kad Astrīda pati nebija aizrāvusies ar skriešanu. “Pirmo reizi aizbraucu uz Valmieru vienkārši paskatīties. Nodomāju, kāpēc gan es arī nevarētu, jo ir taču vēl vājāki, apaļāki un skrien dažāda vecuma cilvēki. Tad arī es sāku mēģināt, un tagad skrienu jau trešo sezonu,” stāsta Astrīda.
Nedēļā viņa cenšas skriet piecas reizes aptuveni sešus līdz astoņus kilometrus. Astrīda apliecina - kopš sākusi skriet, jūtas labāk. “Lai arī pirms darba noskrienu, piemēram, astoņus kilometrus, nemaz nejūtos nogurusi. Tieši pretēji - skriešana dod enerģiju, noņem spriedzi,” saka Astrīda, kura novērojusi, ka ar katru gadu cilvēku, kuri pievēršas tieši skriešanai, kļūst arvien vairāk.
Liela skrējēja ir arī Astrīdas meita Līga. Astrīda vēl tagad spilgti atceras, kā pirms desmit gadiem Līga maratonā noskrējusi 21 kilometru. “Pagājušajā gadā mēs kopā braucām uz sacensībām. Tagad viņa gan neskrien, jo gaida mazuli,” saka Astrīda, kura jau kaļ plānus, ka varētu piedalīties vienā no nākamajiem “Stirnu buka” posmiem, kurš notiks Jaunpiebalgas pusē. Arī Kristaps iecerējis piedalīties, cik vien iespējams, daudzos “Stirnu buka” posmos.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skriešana ir enerģija

Kategorijas