Dzirkstele.lv ARHĪVS

Larisa Cīrule grib strādāt domē, kurā nav opozīcijas

Diāna Odumiņa

2018. gada 27. aprīlis 00:00

3015
Larisa Cīrule grib strādāt domē, kurā nav opozīcijas

Varas pārmaiņu laikā Gulbenes novada domē partijas “No sirds Latvijai” deputāti saglabāja nelokāmu pozīciju, kā koalīcijas partneri atbalstot Andri Vējiņu. “No sirds Latvijai” Gulbenes nodaļas vadītāja Larisa Cīrule stāsta, kā šodien redz situāciju novada domē.
- Kopš 29.marta novada domē ir mainījusies vadība. Vai tas nozīmē, ka “No sirds Latvijai” vairs nav koalīcijā?
- Mēs pašlaik vērojam situāciju un vienlaikus esam aktīvi. Katru jautājumu izrunājam kopā ar visiem deputātiem. Mēs iesaistāmies diskusijās. Situācijas ir dažādas. Reizēm ir sajūta, ka atrodamies opozīcijā. Ko tas nozīmē? Ja esam pret kaut ko, ja mums ir pretenzijas, savu nostāju argumentējam un paužam arī balsojumā. Mēs esam par konstruktīvu pieeju. Gribu uzsvērt, ka arī mēs, “No sirds Latvijai” deputāti, esam atbalstījuši Normunda Audziša ievēlēšanu par novada domes priekšsēdētāju. Esam uzticējušies viņam. 
Bet pirms tam mēs ar cieņu un atbildību līdz galam bijām kopā ar A.Vējiņu un nolēmām atturēties balsojumā par viņa atstādināšanu no pašvaldības priekšsēdētāja amata arī liktenīgajā 29.martā. Pret A.Vējiņu jau pirms balsojuma bija parakstījušies 11 no 17 deputātiem, un iznākums tāpat bija skaidrs. Situācija nebija no patīkamajām. Kaut gan jāsaka – politikā visu laiku notiek mazi vai lieli apvērsumi. Galvenais – kā mēs ejam tiem cauri, domājam tikai par savu labumu vai tomēr paliekam uzticīgi savām idejām, domājot par nākotni.
Kāpēc vispār notika priekšsēdētāja maiņa novada domē? Grūti līdz galam saprast. Andris novada domes vadītāja darbā balstījās uz savu autoritāti. Neko sliktu par viņu nevaru teikt. Tomēr jāsaprot, ka pašvaldības darbā nav iespējams varu noturēt vienās rokās. Aiz priekšsēdētāja ir pārējie 16 deputāti un aiz viņiem – vēlētāji. Un katram deputātam ir jārēķinās ar sabiedrības viedokli. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) oficiālā versija mudina domāt, ka Andrim bija nesaskaņas ar savas partijas cilvēkiem. Manuprāt, nekad līdz galam visu taisnību neuzzināsim. Nepatīkami bija, ka baumas par gaidāmajām pārmaiņām attiecībā uz novada domes priekšsēdētāja krēslu apsteidza oficiālo informāciju. Bija sajūta, ka notikumu secībā kaut kas nav pareizi. Es neesmu radusi problēmas risināt aiz muguras. Man tas šķiet nekorekti. Uzskatu, ka to visu vajadzēja darīt citādāk. Tomēr ZZS Gulbenes novada domē joprojām ir paturējusi varu, mainījies ir tikai līderis. Gan A.Vējiņš, gan N.Audzišs ir uzņēmēji. Redzu, ka Normunds kā novada domes priekšsēdētājs atšķiras. Viņam ir citāds vadības stils. Viņš priekšplānā izceļ pozitīvo. Tāds ir pirmais iespaids par viņu kā vadītāju. Taču jaunā priekšsēdētāja darbības laiks vēl ir neliels. Darbi rādīs!
Līdz ar A.Vējiņa atcelšanu no amata novada domes priekšsēdētāja vietnieka vietu ir zaudējis mūsu partijas pārstāvis Mārtiņš Bogdans. Mēs publiski 29.marta novada domes sēdē jautājām, kāpēc arī vietnieks ir jānomaina. Tika atbildēts, ka tā ir politiska tradīcija: nomainot domes priekšsēdētāju, viņš izraugās sev vietnieku. Ja tā, tad tā. Jāpieņem. Lai gan mana pārliecība – Mārtiņš ar saviem pienākumiem galā tika labi un viņam uzticēto pildīja godam. Uzskatu, ka tieši viņš kā pašvaldības pārstāvis daudz ir strādājis, lai Gulbenē slimnīca arī turpmāk saglabātu visu esošo pakalpojumu klāstu. Apdraudējums bija, notika cīņa, un izdevās panākt savu. Paldies Mārtiņam par to un vēl citiem labajiem darbiem!
Mēs, “No sirds Latvijai” deputāti, negribam kavēties atmiņās par to, kas un kā bija. Negribam ne uz vienu turēt ļaunu prātu - Dievs, pasargi! Ir jāskatās uz visu racionāli. Jādomā par šodienu un rītdienu, jo mēs gribam strādāt! Ir taču daudz iesāktu labo darbu, kuri ir jāturpina un jānoved līdz galam. Varbūt beigās nonāksim līdz unikālai situācijai, ka visi 17 deputāti būs iemācījušies tiktāl sastrādāties un sadzirdēt cits citu, ka mums vairs nevajadzēs ne koalīciju, ne opozīciju.
- Izskatās, ka “No sirds Latvijai” deputātiem tagad ir daudz jautājumu domei.
- Varbūt tā ir sakritība. Pēdējās finanšu komitejas sēdēs darba kārtībā tika iekļauts jautājums, kas iepriekš nebija pārrunāts plašākā lokā. Bija neskaidrības, tāpēc jautājām. Runa ir par personāla vadības nodaļas izveidi, to atšķeļot no Administratīvi juridiskās nodaļas. Ja tas tiek argumentēti izskaidrots, varbūt es piekritīšu. Protams, tikai tādā gadījumā, ja mērķis ir panākt attīstību un izaugsmi. Es personīgi esmu par pārmaiņām, ja tās nāk par labu pašvaldībai, novadam.
Tajā brīdī, kad pagājušajā nedēļā šis jautājums tika iekļauts komitejas sēdē, daudziem deputātiem nebija pietiekami skaidrs, kāpēc tas ir nepieciešams. Informāciju saņēmām elektroniski dažas dienas pirms komitejas sēdes. Vēlāk atklājās, ka daļa kolēģu bija piedalījušies plašākā diskusijā. Man bija nojauta par kaut kādiem “zemūdens akmeņiem”, nesaskaņām starp novada domes darbiniekiem, kas arī kļuva par pamatu šādam lēmuma projektam. Vai tiešām personāliju savstarpējo attiecību problēmas ir jārisina ar sistēmas maiņu, ar nodaļas sadalīšanu novada pašvaldībā? Ja tas ir iemesls, man tas neliekas pareizi un pamatoti. Tajā pašā laikā atzīstu, ka komitejas sēdē diskusijas laikā labi tika izskaidrota personāla vadības nozīme novada pašvaldībā un tas, kāpēc vajadzīga atsevišķa nodaļa. Visi šie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Jāzina arī, kā strukturālas pārmaiņas var atsaukties uz pašvaldības budžetu. Jāsaprot, vai personāla vadības nodaļas izveide nozīmē arī papildinājumu ar jauniem darbiniekiem. Sapratu, ka štati palielināti netiks. Tas ir labi. Jo vairāk izpratīsim šo jautājumu, jo vieglāk mums, deputātiem, būs secināt un spriest. Novada pašvaldības administrācijā ejam uz darba vietu lietderības pārskatīšanu - no nevajadzīgā ir jāatsakās. Pašvaldības administrācijā pārmaiņām ir jāturpinās. Mēs redzam, ka pozitīvu rezultātu ir devusi koncepcijas maiņa attiecībā uz dienesta autoparku, kas tagad tiek izmantots tikai darba vajadzībām. Tas jau ir devis nozīmīgu ietaupījumu naudas izteiksmē. Es priecājos par katru centu, ko mums izdodas ietaupīt!
- Ideja par peldbaseinu, par sporta nozares uzticēšanu vienam atbildīgajam novadā - tas viss pēc A.Vējiņa noņemšanas no amata joprojām ir aktuāli?
- Mums vajadzētu būt konsekventiem pašiem savos lēmumos. Laika gaitā esam noteikuši, kādas ir mūsu prioritātes. Mums ir formulēti kopīgie mērķi. Ja kaut ko iesākam, ir jāpabeidz līdz galam. Tas ne vienmēr nozīmē, ka vienu ideju realizēsim, bet no otras atteiksimies uz visiem laikiem. Te domāju peldbaseina ieceri. Vienkārši jāsaprot, ka uz priekšu ir jāiet secīgi. Skaidrs, ka vispirms līdz galam ir jāsakārto Gulbenes lielais stadions. Mums ir ekspertīzes slēdziens par tribīnēm, kas ir avārijas stāvoklī. Mēs nevaram riskēt un turēt vecās tribīnes kā rēgu! Tās ir jānojauc un jāceļ jaunas. Peldbaseina ideju nevaram realizēt šogad un, iespējams, nevarēsim arī nākamgad. Bet varbūt arī tas notiks ātrāk. Pašlaik tiek pētīts, vai ir iespējams un ir lietderīgi atjaunot Gulbenes bijušo peldbaseinu Līkajā ielā 1a, kas pārtrauca darbību pirms deviņiem gadiem. Tas nebija liels peldbaseins - 12,5 metrus garš ar trim celiņiem un 1,4 līdz 1,8 metru dziļumu. Taču peldētapmācībai, veselības uzlabošanai būtu pilnīgi pietiekami.
Runājot par sporta jomas nodalīšanu un pakļaušanu vienotai vadībai novadā, man izteikties ir grūti, jo es pati esmu Gulbenes sporta centra darbiniece. Jūtos ieinteresētā. Darbavietā pildu savus tiešos pienākumus. Es nodalu, kur ir mana profesionālā darbība un kur – deputātes pienākumi. Protams, visur cenšos saklausīt cilvēku domas, sajust valdošo gaisotni. Tas viss man noder kā deputātei, lai labāk izprastu jebkuru jautājumu. Taču es nespekulēju ar savu statusu. Sarunas un situācijas visur es risinu no cilvēciskajām pozīcijām. Arī deputātes darbā. Runājot par novada sporta nozari, man nav patīkami kritizēt - ir taču strādāts kopā jau daudzus gadus! Tomēr gribu būt godīga. Mēs joprojām mēģinām uzturēt vecas tradīcijas, no kurām varbūt pilnībā nav jāatsakās, bet kuru saturs ir jāpārskata. Ne visi to spēj pieņemt. Bet vai ir pareizi stagnātiski turēties pie vecās sistēmas? Agrāk rajonā bija spartakiādes, kurās sacentās kolhozu un sovhozu komandas. Tagad tādā pašā veidā savā starpā sacensībās spēkojas pagasti un pilsēta. Vai mums vajag šādu konkurenci? Varbūt ir jāmaina koncepcija. Lai tas notiktu, būtu lietderīgi izraudzīties vienu speciālistu, kurš novadā pārredzētu situāciju kopumā, kuram būtu nākotnes vīzija par novada sportu pēc diviem un pēc pieciem gadiem.
- Gulbenes Baltās pils saimnieks apsver iespēju aplikt sētu visam Pils parkam. Jūsu viedoklis?
- Būtu žēl. Tā ir vēsturiska vieta, kuru gulbenieši ir iecienījuši. Ziemā parkā cilvēki slēpo. Baltajai pilij pēc nupat notikušā ugunsgrēka būtu vajadzīga ekspertīze, lai noteiktu nodarīto bojājumu pakāpi. Manuprāt, pavisam nojaukt drupas nedrīkst, jo tas ir vēsturisks objekts. Vai visā šajā situācijā saredzu pašvaldības vainu? Iespējams. Vai ugunsgrēks nebūtu noticis, ja pagājušā gada nogalē mēs, deputāti, būtu nobalsojuši par pils pirkšanu? To nevar apgalvot. Katrā ziņā mēs to neuzzināsim. Ir nokavēts brīdis, kad šo ēku varēja restaurēt. Tagad vieglāk būtu to uzcelt no jauna. Pils jau labu laiku ir privātīpašums, un iepriekšējais saimnieks gribēja to atjaunot, bet tad nāca krīze. Tā izjauca daudzus labus nodomus. Arī šo. Žēl.


Par Larisu


◆ Larisa Cīrule (36 gadi)Gulbenes novada deputāte, 2017.gada 3.jūnija vēlēšanās saņēmusi 1236 vēlētāju balsis.

◆ Ir partijas “No sirds Latvijai” Gulbenes nodaļas vadītāja.

◆ Beigusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, ir maģistra grāds skolas pedagoģijā.

◆ Strādā Gulbenes sporta centrā par lietvedi, ir sporta pasākumu organizatore.

◆ Precējusies ar Valsts robežsardzē strādājošo Aigaru Cīruli, kurš vada sporta komisiju Gulbenes novada domē.

◆ Kopā ar vīru sastāv biedrības “Gulbenes Kikboksa. Spēkavīru. Pauerliftinga.” sporta klubā, ir aktīvi sportisti.