Mārtiņš Upāns: šis pavasaris ir cerīgāks par iepriekšējiem!

2018. gada 27. aprīlis 00:00

1692

Mārtiņš Upāns: šis pavasaris ir cerīgāks par iepriekšējiem!

Stāmerienas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Priednieki” graudaugu sēju sāks ar jaunu sējmašīnu. Saimniecības īpašnieks Mārtiņš Upāns atzīst, ka priecāties par jauno sējmašīnu varēs tad, kad būs redzams, kā tā palīdz darbā. No plašā piedāvājuma tika izvēlēta saimniecības apstākļiem atbilstošākā sējmašīna, kādu var atrast Latvijā. M.Upāns pieļauj, ka tāda šobrīd ir viņam vienīgajam Latvijā. Zviedru sējmašīna “Vaderstad” veic vairākas darbības vienā gājienā – kultivē, sēj un pieveļ augsni. Samazinot darba gājienu skaitu, universālā sējmašīna palīdz ietaupīt laiku un degvielu. Turklāt augsnē saglabājas mitrums, tiek nodrošināti labi apstākļi augu attīstībai, un lauks būs vienmērīgi sadīdzis.

Nav lēts prieks
Informācija internetā liecina, ka zviedru sējmašīna “Vaderstad” cena ir vairāk nekā 30 000 eiro. “Šī sējmašīna nav lēta, tāpēc ar Lauku atbalsta dienesta finansiālo atbalstu saimniecības modernizācijas projektam nepietika. Sākumā bija iecere iegādāties arī ecēšas, bet jārēķinās ar to, cik atļauj naudas līdzekļi. Kredītu negribu ņemt, tāpēc pagaidām ir tikai sējmašīna,” skaidro Mārtiņš.
Pagājušajā rudenī viņam bija iespēja pamēģināt arī citu firmu piedāvājumus, tomēr izvēlējās šo, kuras servisa pakalpojumu nodrošināšanai M.Upāns uzticas. “Tehnika ir diezgan sarežģīta, tāpēc ir svarīgi sējmašīnu uzturēt darba kārtībā. Tās vadība notiek ar “iPod”, kas dēlam Dāvim, protams, šķiet pašsaprotami. Sējmašīnas darba platums ir trīs metri. “It kā ātrāk visu varētu paveikt, ja darba platums būtu četri metri, tomēr ar dēlu nolēmām, ka pilnīgi pietiks ar šo. Rēķinām, ka stundā varēs apsēt apmēram divus hektārus,” skaidro Mārtiņš. Viņš uzsver, ka droši vien nav neviena zemnieka, kuram nevajadzētu papildināt un uzlabot lauksaimniecības tehniku. “Priedniekos” perspektīvā tiek domāts par jaunu graudu kalti.

Liek lietā pozitīvu pieredzi
“Pirmos sēsim zirņus apmēram 10 hektāru platībā, pēc tam vasarājus: auzas, kviešus un griķus. Pagaidām vēl augsne vietām ir dubļaina, tāpēc jānogaida, kad lauki apžūs. Turklāt laika apstākļi nav tādi, ka zeme varētu strauji izkalst, nav jāsteidzas. Kad sāksim, tad arī apsēsim,” stāsta M.Upāns. Mārtiņš secina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem pavasariem šobrīd laika apstākļi ir cerīgāki. Ziemāju sējumi neizskatās teicami, tomēr tie ir dažādi - gan labi, gan ne tik labi. “Katrā ziņā ir bijis arī sliktāk. 2013.gada pavasarī visi rudzu sējumi bija pagalam un vajadzēja tos pārsēt, bet tagad nav tik traģiski. Turklāt esmu apdrošinājis ziemāju sējumus,” situāciju vērtē zemnieks.
Bioloģiskajā saimniecībā nav atļauts lietot slāpekļa mēslojumu, ar ko ziemājus pavasarī spēcina konvenciālie graudkopji. M.Upānam ir laba pieredze, kā ziemājiem slāpekli piesaistīt ar āboliņa pasēju. Zālāja sēja ir jau veikta. “Visi tā nedara, bet tā rīkojas arī “Ķelmēnu” saimnieks Juris Paulovičs. Turklāt “Ķelmēnos” tiek izmantoti firmas “Bioefekt” dabiskie mikroorganismi jeb baktērijas ziemāju mēslošanai un nezāļu apkarošanai, bet es pagaidām tos neesmu izmēģinājis. Droši vien, ka tos izmēģināšu. Acīmredzot ir vajadzīgs arī kāds eksperiments,” norāda zemnieks.
Pērn viņš veica sēklas apstrādi ar sertificētu bioloģisko preparātu, bagātinot ar mikroelementiem. Ar tiem var arī miglot graudaugus. “Piedāvājumu ir daudz no visas Eiropas, arī no Ukrainas. Tomēr pagaidām esmu diezgan atturīgs pret šo līdzekļu izmantošanu. Vairāk vēroju dabu, laika apstākļus, sekoju arī īpašajām dienām kalendārā. Diemžēl tik lielos apjomos nevar ievērot visu – art zemi tikai vecā mēnesī rudenī vai jaunā mēnesī pavasarī, kā to iesaka. Tādā gadījumā nevarēšu paspēt darbus veikt noteiktos termiņos, turklāt jāpieskaņojas laika apstākļiem, jo lietū nevar sēt,” skaidro Mārtiņš.

Daļu ziemāju pārsēs ar vasarājiem
Apmēram 10 procentus no 35 hektāriem ziemāju sējumu nāksies pārsēt, to vietā būs vasarāji. Tiesa, rudzu platība ir mazāka nekā citkārt, jo parasti tiek sēti apmēram 50 hektāri. Pagājušajā rudenī nevarēja ne visu platību novākt, ne arī to apsēt. “Uz zaudējumu kompensāciju nepieteicos, jo bija cerība, ka tomēr izdosies novākt. Tiesa, zaudējumus par griķiem gan pieteicu. Manuprāt, visa tā zaudējumu apmaksa bija diezgan dīvaina, par ko daudzi ir neapmierināti. Reālo situāciju vajadzēja konstatēt, kad viss bija skaidrs, un tad apsekot, nevis oktobrī, kad vēl vāca ražu. Kas tas par zemnieku, kas atstās kaut ko uz lauka, ja to var novākt? Iznāk pretruna. Manus laukus apsekoja priekšpēdējā dienā, jo kompensācijām pieteicos gandrīz pēdējā brīdī. Tad vēl nekas no griķiem nebija novākts, tomēr pieteicu tikai daļu, jo izvērtēju, ko varbūt vēl varēšu novākt. Un to arī novācu, taču precīzi pateikt pirms laika nav iespējams,” skaidro Mārtiņš.
Visas kultūras tiek sētas apmēram 50 hektāros, un 50 hektāri ir papuve, kā arī ilggadīgais zālājs, lai varētu nodrošināt augseku. Ja uzsāk audzēt jaunu kultūru, tad kādu nākas samazināt.

Ir vērts audzēt bioloģiskos graudus
“Priedniekos” apsaimnieko 300 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Galvenokārt tiek audzētas piecas kultūras: rudzi, vasarāji – kvieši, auzas un griķi, kā arī zirņi. “Graudus ar starpnieku palīdzību pārdodu ārzemēs. SIA “Skandagra Latvia” pārdod zemniekiem nepieciešamas preces, kā arī iepērk un pārdod graudus. “Rēzeknes dzirnavniekā” ir atvērta otra līnija, kas pieņem bioloģiski audzētus graudus. Gadās arī, ka mašīnas no šejienes aizved pa tiešo graudus uz Itāliju, Vāciju vai citu valsti. Bioloģiski audzētu graudu cena var būt par 50 līdz 100 procentiem augstāka nekā konvenciāli audzētajiem. Tagad ir vērts audzēt bioloģiski, bet pirms desmit gadiem nebija šādu pircēju, savukārt vietējā tirgū tos varēja nodot par tādu pašu cenu kā visus graudus. Tad bioloģiskajiem zemniekiem atliek izputēt,” salīdzina M.Upāns.
Lai neatkārtotos pagājušajā rudenī piedzīvotais – auzas izslīka, šajā pavasarī “Priednieku” apsaimniekotajās platībās sākta meliorācijas sistēmas atjaunošana. Vairāk nekā 10 hektāros drenu sistēmas darbības ir atjaunota. “Bija brigāde, kas lika jaunas drenas un skaloja sistēmu. No Tirzas pagasta ar traktoru palīgā atbrauca Jānis Jēgers - paldies viņam, ka šajā pavasara darbu laikā bija atsaucīgs. Labi, ka cilvēkiem ir ierīces, ar kurām var skalot sistēmu. Iespējams, ka arī pašam tāda būs jāiegādājas, jo meliorācijas sistēmas atjaunošana ir jāturpina,” atzīst M.Upāns. Pagājušajā rudenī viņš bija meliorācijas kursos. Projektiem meliorācijas sistēmu sakārtošanai ir paredzēts finansiāls atbalsts 50 procentu apmērā. Tomēr M.Upāns uzskata, ka lētāk un drošāk ir šo darbu veikt pašiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mārtiņš Upāns: šis pavasaris ir cerīgāks par iepriekšējiem!

Kategorijas